Viļņi sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-08-10
Sapnī bija daudz kas, tikai atceros pirmo un pēdējo daļu. Biju kāpās, kur ceļam gar malu bija saaugušas kaut kādas lielas dzeltenas sēnes, kuras nevācu, Maisiņos karājās veci TV, man arī tos nevajadzēja. Peldējos it kā jūrā, taču tur bija izteka no kuras nāca baigie viļņi. Tiem pāri braucu it kā ar velosipēdu. Taču nezinu vai vispār Pasaulē šāda vieta eksistē. Tā it kā bija upe, tekoša uz jūras līci. Ūdens jūrā nebija dziļš, taču vieta no kuras nāca viļņi - tur gan . Otrajā sapņa daļā pie manis nezināmā jaunā mājā, kuru biju nesen iegādājies atnāca Rolands Tip. un pārģērbās, redzēju viņu priekšnamā pliku. Viņs prasīja, lai iedodu viņam kādas bikses, jo viņš teica, ka steidzās.

u_l_d_i_s
2015-01-28
Sapnis 29. janvāra rītā. Biju Jūras krastā. Kaut kāds aukstais gadalaiks. Cilvēki bija daži. Nāca vilnis, bet kāds vecs mans velosipeds bija palicis lejā aiz pirmās kāpas un es kādam saucu, lai to paņem.

u_l_d_i_s
2014-07-31
Kaut kur Ķīnā ar auto bija jābrauc pa bruģi, kas nebija stabils, jo blakus bija ūdens un bija viļņi un ceļš izskalojās, akmeņi sāka iegrimt un kustēties. Vēlāk kad bija jāpārlec pa kaut kādu izveidotu augstu konstrukciju, redzēju, ka tas ceļš salabots, to izdarījuši kaut kādi strādnieki.

u_l_d_i_s
2014-04-21
Sapnis 19.aprīļa Klusās sestdienas rītā. Vispirms ar otru puisi Ivaru vai Gati, nevaru atcerēties ar kuru, gājām pa mežu. Mežā bija vecākas priedes, norādīju uz vienu no tām, pavisam resnu, kas kā vēlāk atklājās ir tornis(skurstenis no ķieģeļiem priedes koka mizas krāsā) nevis priede. Tornī iekšā bija kaut kas līdzīgs botāniskam dārzam, viss plauka un ziedēja, taču tikai vienā tā daļā. Pārējā daļā bija tumšs slapjš un auksts. Tur tai tornī, stāvēja iekšā vēl viens tāda pats skurstenis kā pats tornis. Tas bija pievienots mazai čuguna krāsniņai. To es kurināju, Pēc laiciņa milzīgais tornis (garais skurstenis) sāka vilkt gaisu tik strauji, ka tā kurējās rūkdama (to dzirdēju) un to nevarēja apklusināt arī ar durtiņu aizvēršanu. Mērcēju savas kājas turpat ūdens peļķē. Auksts ūdens tas nebija, bet slapjš gan... Vēlāk biju uz kādas mājas jumta un redzēju no aukšas Ivaru, taču viņam vispār nebija bikses kājās, No jumtiņa pieķēros kādām virvju šūpolēm un šūpojos stāvus kādus 5 metru aukstumā, līdz nobremzēju zālienā. Atnāca brālēni un arī teica, ka tā grib šūpoties. Tad atrados Dārziņos, Rīgas mazdārziņos. Virs dārziem 15 metru augstumā virs katra no tiem bija sabūvēti jumti no preskartona, no papes vai citiem nevērtīgiem atkritumiem. Tie bija kā griezti, kuri noputējuši ilgu laiku stāvot atmosfēras iedarbībā. Virs dažiem citiem dārziem griestu nebija, bet virs mammas dārza bija šie griesti un siena, kas noputējusi sniedzās līdz tiem. Sausa augsne, kuru mamma visu laiku laistīja, arī kaut kādu egli, kuru centās ieaudzēt tur kopā kādā pudurā kopā ar klājeniskajām tūjām. Sapņa beigās biju kaut kādā mācību telpā, kur vadība man netieši un tākā starpcitu norādīja stāstot mācību plānu izglītojamajiem, ka Biotehnoloģijas pamatus pasniegs kāds Miša” no sociālā dienesta. Studentiem nebija nekādas intereses par Biotehnoloģiju un laminārboksiem, kaut kāda tante bija no ārzemēm atvedusi četras meristēmu augu kultūru burciņas, bet studenti pat neatnāca apskatīties, aizbēga no lekcijām.

u_l_d_i_s
2013-08-10
11. datumā. Kuģis -uz tā atrasties- mainīgs stāvoklis, tas izbrauc pa tiltapakšu - pārvarēt visus šķēršļus. Pie kaut kāda tuneļa, kam cauri tecēja ūdens un citi brauca laivās cauri, sēdējām ar mammu uz vienas no malām un mamma bija izstiepusi kājas ūdenī, Diemžēl tie abi koki, kas bija noliekušies bija bīstami, kāds no braucējiem ar airi aizķēra , un tas stumbrs uzkrita mammai uz kājām, tad pamodos. Vēlāk - kaut kāds dabas fenomens - jau iepriekš tika ziņots, ka celsies līmenis un būs gaidāms vilnis, un vietām vārētu notikt applūšanas. Pilnīgi nezināma vieta, pat tā nebija pilsēta, bet kaut kas interesants... Kaut kādā veidā biju ticis uz kuģa vai kutera, uz kura atradās tie, kam nebija bail satikties ar paisuma vilņiem, kurus prognozēja. Uz tā bija arī ROberta mamma ar RObertu, tācu viņiem bija bagātīgi klāts galds ar kaut kādām saldajām maizītēm un kūkām. VIņi pat neiznāca arā no kajītes. Tad arī es ieraudzīju pirmo vilni, Man to izdevās nofotogrāfēt ar telefonu-. Tas nebija kā vilnis, bet kā vnk ūdens līmeņa izmaiņas. Drīz vien kuģis to sajuta un rāva augšā, pēc tam sekoja kritiens it kā brauktu no kalna... Beigu beigās es piekritu apsēsties ar kādu nepazīstamu tanti, kura man bija līdzās arī uz klāja pie kāda galdiņa lejā. Katrā ziņā man šī nepazīstamā vecā kundze simpatizēja vairāk par dažiem citiem cilvēkiem, kuri arī atradās uz kuģa. Tad atceros , ka atceļā kuteris brauca pa klintī vai citur izveidotu apšūtu tuneli, kur bija elektriskās gaismas, un es bažījos, ka tas neaizķer griestus, jo bija palielinājies ūdens līmenis.

u_l_d_i_s
2013-04-08
Maz ko no šīs nakts sapņna atceros, taču atceros, ka gan pagājušo nakti, gan šonakt arī redzēju viļņus, kas ir nemierīgi un kopā ar vēju traucas pa ūdes (upes) virsmu. Tā arī aplūda pilsēta , sākās plūdi un es ar vilcienu iebraucu stacijā. Šonakt vēl gan bija kaut kas virāk, taču es , diemžēl vairāk neko neatceros.

difenbahija
2012-05-02
lieli kā cunami