Velosipēds sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-02-12
Autobusā, dzeltenā ikarusā braucu pāri Slāvu tiltam. Kopā ar mani bija Kristīne R. kurai stāstīju, faktiski meloju, ka man ir otrs dzīvoklis Sergeja Eizenšteina ielā kur esu piedeklarējies. Kaut kāda iemesla dēļ tiku ārā no autobusa un braucu ar riteni pāri tam tiltam. Taču autobuss ar manām mantām un pārējiem klasesbiedriem mani apdzina un es bažījos kā dabūšu , kurš paņems manas mantas no tā.

u_l_d_i_s
2017-03-22
Biju savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā, Raimonds Hlomovs aizgāja gulēt vectētiņa istabā, pēc tam sapnī biju vannā, kur pēc tam sāku ielaist aukstu ūdeni, trešajā sapņa daļā kopā ar Ivara māsu Anitu braucām pa kaut kādu Jūrmalas ceļu uz manu daču, es braucu ar riteni gandrīz tik pat ātri kā viņa ar mašīnu, kurā sēdēja arī Elza un Emīls.

u_l_d_i_s
2016-01-08
no sapņa atceros tikai vienu epizodi un pēdējo daļu. Vienā epizodē kāds pateica, ka man pumpa uzmetusies uz viena acu plakstiņa. Kad sapnī ieskatījos spogulī, tad pamanīju to pašā plakstiņa vidū. To pat nevajadzēja īpaši spiest. tā izspiedās pati un nedaudz slaukot ar salveti spēcīgi tecēja asinis, taču nesāpēja. pēdējā sapņa daļā biju Rīgā, biju paņēmis līdzi savu velosipēdu, domāju iebraukt ZOOveikalos, un pa nakti izdomāju, ka varu taču palikt pie mammas. Taču atcerējos, ka nebiju paņēmis līdzi zooveikalu adreses. Vēl bija kaut kas tāds, kas man lika priecāties, ka esu no kaut kā izbēdzis, ka esu Rīgā.

u_l_d_i_s
2015-08-23
Sapnī biju ar kādu kopā, bet neatceros ar ko. Sapnis bija nezināmā vietā un no labās puses kādā krustojumā atbrauca divi cilvēki, kas piestāja. Pirmo es galīgi nepazinu, bet otrs bija Valdis Stepanovs. Atceros tikai to, ka es kautrējos viņu satikt/

u_l_d_i_s
2015-01-09
Sapnis svētdienas vakarā, kad biju aizmidzis 11. janv. Kaut kādām sievietēm kādā medpunktā pārbaudīja, vai tās nav saslimušas ar vēzi, ādas vēzi. Vīriešus nepārbaudīja, sačukstējās, ka nevar to ļaut, jo tas izmaksā pārāk dārgi budžetam. Manai kaimiņienei kāds pazvanīja, un tas bija mans iepriekšējais darba devējs, nevis tas, pie kā strādāju un pasniedzu lekcijas, bet tas, no kua beigās pirku elektroniku. Teica, lai steidzami eju uz karuseļiem , neskatoties ka ārā ziema, jo svēkos tāpat visi gribēs vizināties. Tad arī gājām. Mana mamma ar mani gājām uz turieni. Mamma brauca ar saliekamo velosipēdu un kad bijām no uzkalna nogājuši lejā līdz karuseļu sētai, aiz sētas tie sta´vēja. Gribēju mammu nobildēt, kad tā braukāja ar riteni pa sniegoto ielu pie karuseļu metāla krāsainās sētas, taču nekādīgi nesanāca normāla bilde. Viņa jautāja, pie kura tad es strādāju, es teicu, ka pie ķežu karuseļa, bet protu ieslēgt visus. VIss , ko atceros.

u_l_d_i_s
2014-04-24
Sapnī braucu pa pilsētas ielām un trotuāriem ar velosipēdu, kuram bija piekabe, uz kuras bija novietots laminārs. Izskatījās, nka tā ir Madona, Saules iela tikai nākotnē vai pagātnē, ne tagad. Braucu arī caur šauriem kokiem, dīvaini, bet uz aizmugures novietotais smagais laminārs neatsitās ne pret ko. Arī nejutu tā svaru.Man braucot pa ļaužu pilnu ielu, divas sievietes bāza man kabatā rokas un gribēja izvilkt skaidru naudu. Vai tas viņām izdevās, es nezinu, jo nekad nezinu cik precīzi man naudas ir. Tāpēc vienmēr norēķinos ar karti. Tālāk , ka dbiju ticis aiz RIMI, tad tikai atpazinu ka tā ir Madona, jo Poruka ielas rajons bija pilnībā atšķirīgs no tā , kā ir tagad. Aiz Rimi es netiku pāri sarakātām tranšejām, tur remontēja ielu un trotuārus. Tad vēl atceros, ka mēs katru dienu ar Guntu sēdējām pie tā paša laminārboksa, kuram aceros, kā darbdienās ieslēdzu UV Gaismu(redzēju iekšā to zilo gaismu) un lamināro plūsmu. Palielināju plūsmas jaudu ar autotransformātoru. Tas bija kaut kādā lielā telpā, kurā aiz citiem sadalītiem apgabaliem sēdēja citi studenti. Bet tie nodarbojās ar kaut ko citu. Laminārs bija mans, atceros, ka sajutu palielināto plūsmu. Jā, un piektdienā (nedēlas beigās) pilsēta bija tukša kad biju ticis aiz tā Rimi...

u_l_d_i_s
2014-04-14
Sapnī braucu pa pilsētas ielām un trotuāriem ar velosipēdu, kuram bija piekabe, uz kuras bija novietots laminārs. Izskatījās, nka tā ir Madona, Saules iela tikai nākotnē vai pagātnē, ne tagad. Braucu arī caur šauriem kokiem, dīvaini, bet uz aizmugures novietotais smagais laminārs neatsitās ne pret ko. Arī nejutu tā svaru.Man braucot pa ļaužu pilnu ielu, divas sievietes bāza man kabatā rokas un gribēja izvilkt skaidru naudu. Vai tas viņām izdevās, es nezinu, jo nekad nezinu cik precīzi man naudas ir. Tāpēc vienmēr norēķinos ar karti. Tālāk , ka dbiju ticis aiz RIMI, tad tikai atpazinu ka tā ir Madona, jo Poruka ielas rajons bija pilnībā atšķirīgs no tā , kā ir tagad. Aiz Rimi es netiku pāri sarakātām tranšejām, tur remontēja ielu un trotuārus. Tad vēl atceros, ka mēs katru dienu ar Guntu sēdējām pie tā paša laminārboksa, kuram aceros, kā darbdienās ieslēdzu UV Gaismu(redzēju iekšā to zilo gaismu) un lamināro plūsmu. Palielināju plūsmas jaudu ar autotransformātoru. Tas bija kaut kādā lielā telpā, kurā aiz citiem sadalītiem apgabaliem sēdēja citi studenti. Bet tie nodarbojās ar kaut ko citu. Laminārs bija mans, atceros, ka sajutu palielināto plūsmu. Jā, un piektdienā (nedēlas beigās) pilsēta bija tukša kad biju ticis aiz tā Rimi...

Jaukais_Taurenitis
2010-03-26