Trolejbuss sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-09-02
Biju invalīdu ratiņos, kaut gan zināju, ka varu staigāt. Pabraucu kādu gabalu un apstājos pie kāda veikala. Kāda skaudīga tante pārmeta man, ka es te jau 86 reizi braukājot,palīdzību lūgdamies. Es piecēlos uz savām kājām un protams varēju ātri paiet.2.d. Braucu ļoti pilnā trolejbusā, un redzēju, ka aizmugures rindas stūrī sēž kāds skaistulis, pajauns čalis, kurš komunicēja ar otru. Viņi kāpa ārā inženieru ielā un es knapi arī tur izkāpu, jo cilvēku vija daudz un te atkal kāda pretīga tante, kas neievēro citu intereses izkļūt no transporta. Viņu ar kājām sabradāju uz asfalta līdz tā izgaisa. Izkāpušais čalis šortos iegāja kādā mājā, kura realitātē tur neeksistē, un tur bija klavieresRīga. Es atceros, ka sāku tās spēlēt mazliet. un tad ar vecotēvu manu bija ledusskapis, kurā es glabāju naudu, bet viņš neuzmanības dēļ tur visu bija salicis pa savam, daļu kaut kur pazaudējis, par ko dusmojos un teicu, ka vispār nekad nav man kapeiku iedevis, kas atbilst arī realitātei dzīvē, 3.d. Nezināmā vietā liku dažādas eglīšu spuldzīšu virtenes uz zemes, kur tās bija paredzēts pārliet ar asfaltu, caurspīdīgu asfaltu!. Tas bija nezināmā vietā un ēka, pie kuras tas notika bija kāda Dome. 4.d.Biju uzdāvinājis latviešu valodas skolotājai Raiņa vak.maiņu vid. kaut kādu tuneru ar pastiprinātāju kurš bija ieslēgts kādā klasē ar pakāpienveida grīdu. Citiem tas nepatika un tie centās to tuneru izslēgt. Ēriks Seļivānovs tur bija atstājis savas apakšbikses, kuras nezin kāpēc man vajadzēja savākt.

u_l_d_i_s
2017-03-31
Trolejbuss ar daudziem pasažieriem dodas apbraukt galapunktu Ziepniekkalnā. Taču viss ir sireāli izmainīts, kādas garas lampiņu virteņu dekorācijas 10 stāvu mājas aiugstumā tveru fotogrāfēt no trolejbusa loga. Pirms trolejbusa biju kādā stāvošā mašīnā, kur biju atvēris māsas Anitas portatīvo datoru COmpaq, tagad trolejbusā braucot iekāpa kāda sieviete pazīstama, kurai piedāvāju to nopirt par 350 euro, jo teicu, ka kādreiz tas maksājis 699.LVL, taču tad viņai izrādījās , ka tas nebija vajadzīgs, jo viņa izvilka savu saliekamo datoru sudrabainā krāsā un to ieslēdza. Atceros, ka vēl sastrīdējos ar kādu pazīstamu tanti sakarā ar viņas dzirdētajām tenkām.

u_l_d_i_s
2015-10-20
nevarēju izkāpt vienlaicīgi pa 3 durvīm no autobusa vai trolejbusa, jo man pie vienām durvīm bija ritenis, pie otrām bija paneļu žoga sieti, pie trešām vēl kas... visādi gudroju, kā lai vienā pieturā to visu dabū ārā, domāju pa daļām un pēc tam stiept atpakaļ no nākamās pieturas, :(

u_l_d_i_s
2015-09-23
biju trolejbusā, kurš pabraucis zem kādas jaunceltnes, un no tās jaunceltnes visi bēga, jo pārsedzes nebija ieliktas un krita betona kluči virsū cilvēkiem :( Zaķīte no ABC bija vadītāja.

u_l_d_i_s
2015-08-03
trolejbuss - tajā būt par pasažieri - daudz problēmu... braucu , bet izkāpu, jo domāju, ka ar kājām var ātrāk tikt līdz vajadzīgajai pieturai, nekā ar troli, jo trolis metīs līkumu tur un tad tur, tāpēc izkāpu, kā arī baidījos, ka mūs ar draugu pieķers kontrole. Draugam tomēr kā izrādījās bija mēneškartiņa.

u_l_d_i_s
2015-03-19
kāds daba trolejbuss uz līnijas veda granti un bija jāaizber uz ceļa bedres ar to. pēc tam trešais nogriezās uz augšu, pirmais arī, un es to pazaudēju. otrā sapņa daļā biju pie kāda čaļa - Kārļa K. drauga ar kuru nezināmā pilsētā meklējām kaut ko. Viņš bija tāds runīgs un viņam bija tetovējumi uz vēdera smalkiem burtiem uzrakstītas zodiaka zīmes, kuras rādīja man.

u_l_d_i_s
2015-01-07
vecais tēvs nesa tādu kā polikarbonāta siltumnīcu kaut kur pa rīgas centru. vai stūma to ratos. Kaut ko teica par to, ka nevar apbūvēt, taču var nolikt. Sapņa beigās biju uz kāda trolejbusa priekšā zem vadītāja izbūvētas ārējas platformas, kur atradās daudz cilvēku. Trolejbuss apstājās un sabrauca ar lielu priekšējo riteni kaķīti ielas malā, Tas ritenis atradās ļoti tuvu un tam no platformas puses bija jāuzmanās pieskarties, kad tas griezās, taču vientas tur cilvēkiem un man bija maz. Tas ritenis riepa bija lielāka nekā parasti...

u_l_d_i_s
2015-01-01
ļoti interesantu sapni šonakt (uz 1. janvāri) redzēju. Draugs Raivis bija dusmīgs uz mani nezin par ko un ar mani nerunājās, gājā pa kaut kādām ielām. atceros, ka tur bija ielas, gāja trolejbusi, trolejbusu vadi... diezgan zaļš(vasara).. tāds kā uzkalns uz kura atrados, apkārt dažādas 3 un 5 stāvu mājas, mazliet atgādināja Biķernieku/Struktoru ielas rajonu, bet tas nebija tur. TRolejbusa vadi iegāja kaut kādā pārneses labirintā, slēgtā pagriezienā, kur gājējiem nekur pārejas nebija domātas. Bija iespējams izbraukt pāri tikai ar trolejbusu. Par gājējiem aizmiersts... Bet tas skats baiss, tāda ieslīpa uz manu pusi vērsta metāla kniežu siena, apmēram 10m augsta... visur visādas stangas kustas un tie vadi. Atceros, ka tur uzturēties un staigāt bija bīstami. Nevarēju atrast veidu kā pāriet. Tad ieraudzīju, ka cilvēki iet tur tālāk un tad tikai es otrā galā ieraudzīju durvis, kas bija koka nelielas briesmīgajā drūmajā sienā, tās bija atvērtas. Tad Modra meita bija mani pamanījusi un aizināja panēma aizrokas un teica nāc, ejam te. Vairāk neko no sapņa neatceros.

u_l_d_i_s
2014-11-05
Sapnis bija nakts vidū no 4.>5. novembri, jo aizmigu jau 19:00 vakarā - netipiski agri. Vispirms biju kādā tirgū , nezināmā vietā, kur es biju ieradies diemzēl bez naudas , bet gribēju ko iemainīt, taču nebija tā, ka es ilgotos tur kaut ko baigi nopirkt. Atceros, ka vispirms pētīju Vietējo produkciju - vija safasēti zirņi kastītē, kaltēti , taču tos nepirku, jo uzskatīju ka cena astronosmiska. Beigās izvēlējos kaut kādas konservētas pupiņas stikla burciņā no citas valsts. Vezinu, vai tās nopirku vai nē, - tas nav svarīgi. Kad gāju ārā no tā tirgus plača, bija atkal jāiet garām tiem aviācijas akadēmijas vārtiem, kur strūklaka vair sen nečalo, tā vieta sen jau kā sausa un viss izskatās sastindzis kā memoriālā. Un te mani apņēma augstās mīlas sajūta, ka mani taču mājās kāds gaida, un tas ir Lauris. Bija šī paļāvības sajūta. Tālākā sapņa daļā iekāpu trolejbusā, kas brauca kaut kur uz Ķengaragu. Biju es un vēl pāris pasažieri tikai vagonā. te pēkšņi nez no kurienes uzradās kondusktore un prasīja biļeti. Domāju, ja atdzīšos ar labu, tad arī varēšu izkāpt. Turēja mani aiz iepirkumu maisiņa, kurā bija krāsainas botas, cigarešu paciņa un laikam gan tās pupiņas, negribēja laist vaļā, kad apstājās un bija pietura. Karoče, es tomēr tiku no viņas vaļā un izkāpu. Tad gan vēlēk braucu pilnā trolejbusā, kur apstājos pie kādas kundzes, kuru neatpazinu sākumā, jo tā bija mana mamma. Mamma sāka runāties ar priekšā sēdošo kundzi, kura laikam gan bija kāda pašreizējā darba kolēģe, kuru nepazīstu. Un tikai tad es viņu atpazinu, Pirms tam viņa visu laiku bija skatījusies ārā pa logu. Apģērbies es biju švaki, man pat bija īsās bikses un T krekliņš, bet bija silti, neskatoties uz to, ka arī sapnī jau , iespējams , arī bija novembris... Mamma bija novecojusi sejā un pirmā brīdī tāpēc arī viņu laikam neatpazinu.

u_l_d_i_s
2014-05-11
Sapnis šorīt, 13. maija rītā. Biju kādā pilsētā, kurā daudz baznīcu un upe, Ielas noklātas ar bruģi, mājas – veclaicīgas, ielas šauras. Pa šauro ielu no rīta atgāja kāds tukšs trolejbuss, kurā iekāpu tikai es un kāda maza gaišmataina meitene, teicu viņai ka man nav biļetes tām pāris vai vienai pieturai, bet viņa teica, ka tas nekas arī viņa ir tā darījusi, jo pie vadītāja dārgi. Un ja salūst trolejbusam durvis, tad arī kontrolieri esot tās lauzuši vaļā ar steku kamēr atlauž. Tad gar upi gāju atpakaļ uz to vietu, kur no rīta iekāpu troejbusā. Sapnī viss tiešām bija tik precīzi un reāli, visas ēkas un to fasādes no otras puses. Gāju garām kādai ūdenskrātuvei. Satiku to pašu mazo gaišmataino meiteni. Jo cita neviena tolaik pilsētā nebija. Viņa paskaidroja, ka tās ir pārplūstošs dīķis un ka tā notekā kādi izvietojuši elektroturbīnas (Es redzēju krāces un apaļas turbīnas kas griezās no straumes), citas bija pagājušas zem ūdens, citām apaļais vairogs bija nedaudz virs ūdens līmeņa. Tad sākām diskutēt par elektroenerģijas taupību un izlietojumu pasaulē.

u_l_d_i_s
2013-09-30
trolejbusaa klusi run´aju ar konduktoru, ka maks´a´su uz rokas 10 sant´imus, bet neourk´su bi´leti par 84 sant´imiem.