Trepes sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-03-10
Raudāju, kad atvadījos no Ivara, biju devis viņam līdzi savu mobīlo ar visu SIM karti, tādļēl atceros, ka man vajadzēja atcerēties savas vecās SIM kartes PIN kodu. Salacas ielā32, kur agrāk dzīvoju, ar Sandi Dedzenu krāmējām liftā visādas mantas, arī traukus, uzradās Smaida Zosāre ar saviem traukiem un abi aizbrauca augšā ar liftu, es skrēju augšā pa trepēm. Visi ceriņi bija izrakti un tur vieta bija atbrīvota skaistiem apstādījumiem. Tad biju pie sava tēva kapa Matīsa kapos. Bija uzstādīts jauns piemineklis ar nāves iemeslu-elektrotrauma(vert.rakst.) piemineklī bija ekrāns kur varēja kaut ko arī noskatīties par te dusošo dzīvi. elektrības vadi gāja pāri mūsu galvām kapos 2-3 m augstumā. Jāmaksā par to bija 3eur.mēnesī. Man rokās bij liels fotoaparāts, pēkšņi ieradās daudz viesi, kuri gribēja ieslēgt filmu, bet mēs ar mammu aizgājām no kapiem, gājām gar CCietumu, kur gāja dīzelis uz augstām konstrukciju stieņu siksnām - virzuļiem, nezin vai tik dīvainas formas vilciens vispār eksistē. tad es jāju uz tāda kā pašlecoša buka, ar dēli rokās tas dēlis bija kādi 10m, un tas ielocījās kādā ēkā, lejā pa trepēm, kur bija direktors. Darbiniece bļāva, ka tas esot noziegums. Es viņai atvainojos, jo tas notika ārpus manas gribas. Vannasistabā no plastmasas bija saliekams paklājs, kurš salocījās tādos kā trīstūros, veidojot raķetes formu, un Kārlis nejauši to salocījā tā, ka nokļuva iekšpusē un nespēja pats vairs no tā izkļūt. Tad biju pie milzīga pils cietokšņa, kurš būvēts no gaiši brūniem ķiegēļiem, too ieskāva ūdens, bija apkārt arī citas salas, un krasts ar nelieliem kokiem, kur es biju piedzīvojis laimīgākos brīžus ar Lauri Medni, es pa padoniem, kuri bija iemērkti ūdeni mēģināju pārskriet uz kādu no salām. ūdens bija dzidrs, un nejauši ar vienu kāju iemērcu diezgan dziļi kādā līkumā. Visbeidzot gāju uz Maximu, bet jādomā bija par kaut kādām govīm, kā lai apvieno visus darbus un laiku, ko tām atvēlēt. Pie Maximas biju saticis kārli, kurš atkal bija iekūlies kādā slazdā.

u_l_d_i_s
2016-04-22
smeejos par kaadu gara auguma pasniedzeju-sievieti-tanti, kura bija netipiski buudiiga un gara, tas bija universitaates kaapnutelpa. Veel sapnii speeleeju kaartridzus dzeltenos kaa senos laikos.

u_l_d_i_s
2016-04-21
21. aprilis. Atceros tikai dažas šī sapņa epizodes. Bija jāsameistaro uztvērējs, radio, , kurš bija jāsameistaro vairākiem audzēkņiem, pēc tam visiem kolektīvi tiem pieslēdza strāvu un manējais skanēja, citiem - kā nu kuram... Liku grīdu -lamināta parketu savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā 32-, kur māsa kaut ko pateica ne tā vai bija jau izmetusi vecos atgriezumus kā rezultātā es nevarēju pabeigt - pietrūka dēlīšu koridoram - par to sadusmojos un sviedu pret grīdu kaut kādu sekcijas stiklu, kurš nesaplīsa. Sapņa pēdējā daļā ciemos pie radiem raudāju, jo televīzorā bija kāda filma, kā arī bija kas zudis, kāds cilvēks. Gājām augšā pa sakrautām plāksnīšu trepītēm, kuras bija krāsotu bruģi apliktas, es teicu, ka šādas gan nevēlos, bet tādas vēlos, kas ir pie vienas mājas Madonā, Saulrieta krāsā

u_l_d_i_s
2016-01-11
sapnis 11. janvāra rītā. Sapnī biju skolā kādā klasē, kur bija jauni studenti un es, un Z.Vērdiņa no pamatskolas. klasē palika citi jaunie, es izgāju ārā. Tā bija kāda pilsēta, kur devos. Braucu ar vecu tramvaju pa šī pilsētas apbūvētajām ielām, pamanīju vagonā K.Šmauksteli no skolas, kurš likās, ka kāps ārā pa pirmajām durvīm tai pašā pieturā taču nē, viņš bija palicis vagonā. Tramvaja sliedes nogriezās strauji tā kā no Miera ielas no mežparka puses uz Brīvības ielu uz teikas pusi šaurā lenķī. es biju izkāpis. taču tas krustojums nebija tāds. Tajā bija daudz vairāk ielu, kuras sagāja kopā. Luksofori bija, un man vajadzēja tikt uz Brivības ielu, kur nogriezās pirmīt tramvajs. Kaut kādi ielas āksti naglīgi pārdevēji centās pārdot uz ielas saliktas mantas tai vietā, kad pārgāju pirmajai ielai. Man ielas bija jāš´´kērso nevis pārejot vienai bet it kā pa apli. Un tad man bija jāsargā telefons no tiem tirgotājiem. Kad taisījos pāriet otrai ielai, viens no viņiem bija ar kaut kādām riepām izgājis uz brauktuves un viņu notrieca. Cilvēki iebļāvās. Tāpēc gāju pāri un uz Brīvibas ielas bija trepes, kas veda lejup. Tikai tā varēja tikt tālāk. Kad kāpu lejā pa šaurajām trepēm, tad labās pusēs ēkā kāds uz sintezātora (kāda draudzē) spelēja ziemas svētku garīgo dziesmu. visiem labi zināmu, un kad biju nokāpis, tad ieraudzīju, ka trepju lejā strupceļš. tur vairs nebija kur iet. Beznosacījuma mīlestība, zinot, ka par to nekas nebūs, tik un tā - uzticēšanās un piedošana.

u_l_d_i_s
2015-12-16
Sandis Mazurs: Skrēju pa trepēm no sākuma biju viens, pēc tam piekusu,un izstājos, 5 variant

u_l_d_i_s
2015-12-13
Nakti kā arī ieprieksējās dienas vakarā, kad aizmigu, tad sapņoju ļoti daudz, bet atceros tikai vienu pēdējo sapņa daļu. Bija negaidīti ieradusies mana mamma un es viņu vedu cienos pie Veltas Tomiņas, kura dzīvoja kaut kādā daudzstāvu namā, vienā no augšējiem stāviem. Vinas Jāņis T. izskatījās savādāk. Jāni satikām kāpņu telpā, tad gājām pa trepēm augšā. Biju kaut arī kādā vietā, likās ka tas bija pie Daugavas, jo tālumā bija Rīgas centrs. Atrados modernā ēkā, kur bija mana māsa un mamma. Logi bija tādi - līdz grīdai. Tā ēka bija pie pašas kraujas - pie krasta. Lejā kreisajā pusē bija izteka Daugavā, varēja redzēt mutuļus. Iekšā pārrunājām par to, ka saņemta ziņa un man jāiet dienēt. Taču es izgāju ārā un vēroju krauju. Vēl nofotogrāfēt gribēju, bet to sapnī nedarīju, - apejot to ēku no iztekas puses, modernā māja ar mammu un māasu pazuda un tās vietā slējās vienīgi mana polikarbonāta siltumnīca - tādakāda tā ir manā dārzā , apkārt tai bija jālīdzina smiltis. Tādas kā pludmales smiltis tur bija. Un domāju, ka , ja uznāks vētra, tad būs slikti tai siltumnīcai, jo apkārt gan no iztekas puses gan vispār apkārt liels klajums ! Bija arī sapnī kaut kāds pagrabs.

u_l_d_i_s
2015-11-11
Sapnis 11. novembrī, Lācplēša dienā, sapņa pirmajā daļā kāpu kaut kādā skolā augstāk pa trepēm, Jūlija man apmaiņā pret kaut kādu citu labumu bija atdevusi divus garākus metāllūžņu stieņus, no kuriem viens man diemžēl izkrita uz tām trepēm, labi , ka nevienu nenosita, tikai sabiedēja. Sapnī vēl bija kāda stunda, kur minējām multfilmas un tā iela platā, kur spīdēja spoži saule, kur bija ūdensvada sļūtene ar kuru laidu ūdeni uz ielas un uz mums visiem skolotājiem,kuri atradās turpat. Uzsmidzinātais ūdens atvēsināja no siltās saules, bet tualetēs bija jātaisa tas, lai netecētu ūdens bačokos pa tukšo (tas ir cauri ) , jo skolotāji sūdzējās par patēriņu, skola atradās nezināmā vietā, pie tās platās ielas, uz platās ielas nebija cilvēku, visi stāvēja malā un it kā kaut ko gaidīja.

u_l_d_i_s
2015-08-05
BIju palaidis savas mūzikas sistēmas skaņu no sava dzīvokļa pa visa krasta masīva kvartāla translācijas sistēmas vadiem. Katrā no mājām, gan kurām staigāju, dzirdēju mūziku. Tā nebija skaļa, bet labi dzirdama ikvienā vietā un visaptveroša. Iegāju vienā no 9 stāvu ēkām pie tramvaja pieturas un tur bija translācijas kastīte pie ārdurvīm. Tajā iekšā blata papīra skaļrunis, kad to norāvu un gribēju ielikt savā mugursomā, tad atklājās, ka tā tomēr ir saziņai ar atnācējiem, lai atslēgtu durvis no dzīvokļiem attālināti. Noplēsu to no sienas. Pēc tam satiku Lauri, un mums no tās ēkas bija jāizkļūst, bet tur bija tādas īpašas trepes . Vecajām trepēm pa virsu tomēr pilnīgi atsevišķi bija uzliktas jaunas, pretējā virzienā, un lai nokāptu uz gājēju celiņa pie mājas, bija jākāpj pāri margām.

u_l_d_i_s
2015-07-19
Biju milzīgā celtnē, tur bija kolonnas, gardrobe starp tām pirmajā stāvā un trepes ļoti platas uz otro stāvu. Tas bija nepazīstamā vietā.

u_l_d_i_s
2015-07-11
sapnis 11. jūlija rītā. Braucu uz Ziepniekkalnu autobusā, biju pašā priekšā netālu no vadītāja kabīnes. Autobuss pilns cilvēkiem. kāds jauns puisis autobusam esot kustībā, izleca pa pirmajām durvīm. Es paskatījos pa tām un redzēju, ka ārā sniegs , redzēju riteni pakaļējo, kas pārvietojās pa iebraukto slieci, bet sniegs slāpēja skaņu. Tad es sapnī biju it kā Rīgas stacijā, taču tuneļi un trepes uz peroniem bija savādākas. Man gribējās doties uz Madonu. Pie sava cilvēka. Taču man vajadzēja viņu sazvanīt, lai zinātu, ka es varu braukt un man būs kur palikt. Taču man Stacijā piesējās kaut kāds jauns jaunietis lielām tumšām acīm, kas izjautāja mani un izvilka beigās apliecību, ka ir policists-izmeklētājs, Viņi ilgu laiku seko man, manai rīcībai un grib noskaidrot iemeslus, kāpēc es rīkojos tā nevis citādi. Devos augšup pa šīm trepēm uz peroniem, taču šīm trepēm bija izlauzti metāla pakāpieni un vajadzēja pārlekt. Pārlekt man traucēja tas, ka raudu un tas, ka bija arī kaut kāda rokas bagāža, taču es spēju tikt pāri. Tas jaunietis gan bija veiklāks un augšā nokļuva pirmais.

u_l_d_i_s
2015-05-01
Sapnis naktī uz 2. maiju. Biju Madonas rajona tiesas pelēkajā gaitenī, kur uz grīdas pastaigājās uzvelkams - mehano-elektrisks dzelzs puniņš zīlītes lielumā. Vaicāju kāpēc ?/ Man smaidīja un neko neatbildēja. Teica, ka tā vajag. Bet putniņam iekšā bija mikrafons un raidītājs... Koroče PSRS metāla korpusa noklausīšanās ierīce uz spēcīgām baterijām. Tad arī atceros savu kaķi melno, kurš negribēja kāpt lejā pa kaut kādām garām trepēm, lai dotos uz māju.

u_l_d_i_s
2014-11-26
Margas , Sapnis pirmā Adventes Svētdienā (rītā) 30.nov. ... hmm, dēļu grīda kāda mājas palielā istabā, tai (dēļiem pāri šķērseniski) bija pāri izzāģēta tranšeja kaut kam tehniskam. pēkšņi kaut kādā vecā galda atvilknē kaut ko izdzirdēju. Atvēru to, tur bija kaut kāda šausmīgi izkāmējusi kaķene vai runcītis. Nezin kāpēc man bija apziņa sapnī, ka es Tur viņu esmu aizmirsis. Momentā sniedzu ūdeni bļodiņā ko dzert, kuru ielēju no krāna, taču nedzēra. Aizbēga no mūsu - manas un man svešu cilvēku sabiedrības. Sāka ļoti ātri skraidelēt un līda grīdas dēļu rindstarpās. Viņš bija tik sīks ! kā tāda samazināta vāvere. Pie tam, kad atvēru to atvilkni, kaķim jau nebija vairs visu locekļu kāda ķepa bija norauta, nesaprotu kā viņš vispār pārvietojās. Bet tas jau bij sapnis.... Beidzot mazais apstājās un vispār neizskatījās labi , atceros vēl, ka pārējie teica, ka vajag viņu tomēr nošpricēt. Atceros, ka māsa bēdādamies teica mammai, ka nevar tagad jaunajā darbā izdzīvot ar 420 eiro lielu algu. Vēl sapnī biju kādā pasākumā, kur pūlis stāvēja stacijas uzbetonējumā un gar margām mēgināju uztvert signālu wifi priekš datora, lai redzētu pasākumu kas saistīts ar dziedāšanu , arī savā datora ekrānā (caur straumēšanu). Uzstājās uz skatuves, (kas atradās kādu 200m attālumā vai pat vairāk) latviešu grupas. Sapņa beigās Gatis turpat stacijā bija dabūjis sev īrēt kaut kādu caurstaigājamu kabūzi, ar vecu dēļu apšuvumu istabā un veciem logiem, kas bija uz to pašu pusi kur 200m novietotā estrāde. Atceros, ka Gatim palika slikti, viņš sāka vemt un pievēma grīdu. Tad pilnu dzelteno spainīti ar zirnīšu zupu. Es brīnijos cik daudz var vemt. Īpašniecei, kura bija gati ielaidusi par samaksu , bija Jubileja - Dzimšanas dienas, bet vajadzēja iet, bet ne man ne Gatim nebija nekādas dāvanas, pat ne puķes. tad pamodos. jā , un kad biju izgājis no tās dēļu mājas ar to grīdu, un tad vēl tā ērce, kura it kā bija piesūkusies. ērce, kad atbrauca med. palīdzība, tad vairs nebija...

u_l_d_i_s
2014-08-02
3.aug. sapņa pirmajā daļā bijām savākušies mēs - bijušie studenti bet tie, kuri nepabeidza LU, kā arī Martina un Ieva Gailīte. Smaida Zosāre mums pie tāfeles mācija par cilvēka garšaas sajūtām dažādās mēles zonās, dalīja arī izdales materiālus, es lasīju krieviski tos. Smaida teica, ka es jau zinot vairākas valodas. Tad bija jautājums par to - kas ir mīlestība, ko pajautāja viena jauna , nezināma meitene no priekšējā sola, kas acīmredzami bija nesen LU, jo viņu nepazinu. Teicu arī, ka mīlestība ir tad, kad tu vari pilnībā ziedot sevi otram cilvēkam, arī visu savu karjeru, ne tikai sajūtas ka patīk. Otrā daļā bijām kaut kādā lielā zālē, kur katram mikrafonā bija jāstāsta par sevi un iegūto dzīves pieredzi. Bijām savākušies dažādi pazīstami un nepazīstami no dazādām skolām. Atceros, ka bija arī no 25.vsk. Andrejs Kokins Palēkdamies nāca, izstāstījis kā gājis. Es teicu, ka vi´;nš tagad bru´gi liek, viņš to apstiprināja - neko nevajagot rēķināt, vajag tikai piegriest. Kad man bija jāstāsta vai jādzird ko interesantu citi stāstīs, sākās kāda mūzika. Lamājās, lai to izslēdz kā bija pirmīt, jo nevar dzirdēt. Sēdēju zāles (klases) pēdējā rindā. Tad arī visi kaut kur gājām laikam uz kādu bērnunamu un tur gulēja no dažādiem avotiem cietuši pusaudži. Par viņiem (viņu grūtu likteni) stāstīja LCDTV pie sienas. Par katru no viņiem. VIņi par to nebrīnījās, jo droši vien jau redzējuši tos sižetus ar sevīm jau kādas 100 reizes. Sapņa trešajā daļā biju mežā, bet ne biezā, bet uz plati iemīta meža ceļa, meža sākumā, nezināmā vietā. Tur atradās tādas kā betona trepes - kā pārejas, it kā apakšā būt vilciens vai automaģistrāle. tādas bija 2 gabalas aptuveni 50m viena no otras uz tā ceļa, trepēm, kas bija uz abām pusēm( un savienotas ar ceļu) bija arī 3 platformas pa starpu. Augšējā, un vēl divaskatra zemāk, kopā 5 platformas, 3 līmeņos. Atceros , ka stāvēju augšā. Un izlēju daudz ūdens. Kādu kubu bai pat vairāk. Izlēju to pa trepēm uz abām pusēm. Tas plūda lejā ar lielu atsi

u_l_d_i_s
2014-07-21
tajā piedalīties kā viesim - veiksme kādā ļoti sarežģītā lietā, kas likās bezcerīga. Kāpu pa trepēm sākumā augšā , katrā pusstāvā bija kāds mākslas darbs gar sienu. Kad augšā redzēju. jau plakanas trepes uz bēniņiem, tad kāpu lejā, atpakaļ. Redzēju Pensionāru biedrības bijušo vadītāju V.Kārkliņu ar sasistu asiņojošu seju kuat kur nezināmā vietā. Pēc tam arī braucu ar draugu guļus no kāda liela kalna Jūrmalā, sniegotā ziemā. Sākumā domājām braukt ar galvu pa priekšu, bet pārdomājām, jo pārāk bīstami. Kalns jau bija ieslidināts.

u_l_d_i_s
2014-05-12
Sapnis 12. maija rītā. Balkona betona mala, kuru biju reiz atzāģējis ar fleksi zemāku(lai var redzēt apkārtni), bija kāds uzcēlis vēl augstāku, nekā tā bija sākumā. Tagad neredzēju es vairāk kā tikai debesis, taču arī mani neviens neredzēja. Kaut kādā praktisko darbu eksāmenā Kaspars ar paštaisītu ierīci laida augšā raķeti, pārtaisītu spuldzi ar perforētas plastmasas galabiem, kas man gandrīz trāpīja, kad skrēju prom pa ceļu. Pēc tam bija cienasts pasniedzējie un kontroldarbs otrajai grupai. Nākotne = Gatis pļāva zāli pie kādas nezināmas mājas taču Lija nokrita no otrā stāva trepju pakāpieniem. Apakšstāvā viss bija skaisti, Maija bija sakrāvusi kastēs eglīšu rotājumus. Taču tā bija nezināma māja, nevis tā, kurā tagad dzīvoju. Sēnes mežā - atradu divas mazītiņas apšu beciņas apmēram īkšķa lielumā, tās vēl nebija atvērušās. Patika aktīvā atpūta un pastaiga mežā, lasīju dažas bērzlapes un vienu apēdu svaigu.

u_l_d_i_s
2014-02-26
liels patukšs laukums bez jumta. Atnācu itkā no malas u tad caur milzigām platām akmens adurvīm (akmens masas valnī gāju uz uzgaigāmo telpu. Tur gleznas nebija , ieloka formas gaitenis, sienas ar sīkām plaisiņām. Uzgaidāmajā staigāja arī cilvēki. 2. daļoa sēžu kaut kāda zālē kur notiek kino mēģin´jums, apsezos pēdejā rindā kreisajā pusee, kur seez veel 2 cilveeki, tieši priekšā paliels laukums. Tāāk vēl no citas z´´ales pēc izrādes beigām kur rādija Britniju Spīrsu, kāpju sadevies rokās ar draudzeneem kursabiedrenēm no Universitātes Bioloģijas fakultātes, mela metālu metinatas kāpnes strauji ved lejā, skaitam soļus, cilveku daudz, venu briidi mani grib pārmest pārmargām jokojot, taču kāpjam līdz lejai.

u_l_d_i_s
2014-01-26

u_l_d_i_s
2013-11-25
sapnii redzeeju estraadi, kuraa manis pasa pirs daziem gadiem mainitaas akmens plaksnes un trepes jau bija saakusas apsuunot. bija kaut kaada darznieciba, kuraa piedalijos kaut kados darbos. Siltumnicas bija tas darbs. stiklotas konstrukcijas kaa sauri labirinti. No radiologijas laboratorijas dazi gigantiski cilveeki bija nemieraa ar to, ka lidzekli tiek novirziiti nevis viniem, bet estraadei.

u_l_d_i_s
2013-09-09
Kaut kāda skola, dziedāšanas skolotāja bija sociālā darbiniece, es spēlēju zālē uz pianīno, kas bija tīri uzskaņots kaut kādas populāras R.Paula dziesmas un arī N.Jakušonoku un D.Petkēviču. Sapnī biju it kā bērns. Tad no Zālēs pa lielajām trepēm dziedot Mirdzošais gliemežvāks"R.Pauls, skrējām ar laut kādām manām klasesbiedrenēm lejā pa trepēm uz 1. stāvu. Nākamā stunda bija angļu valoda. SKola man neizraisīja riebumu :) Otrā epizode Kaut kādā lupatu bodē uzvedām teātri, cilvēku bija daudz, daudz arī drēbju, atceros tikai to, ka dzīvoju pilsētā un zeļas no rīt pamostoties vlku uz brauktuves un ietves malas sēžot. Vajadzēja sameklēt vienādas zeķes un tas arī nebūt nebija tik viegli. Hmm...

difenbahija
2012-03-02