Strādnieks sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-04-02
kaut kādas tulpes un citass ziedošas puķes dobēs it sevišķi tais vietās, kur mani radi sēdēja. Tās gribēju bildēt, bet mamma tās plūca, - līdz ar to nepaspēju. Tas mani aizkaitināja un es sviežot savu telefonu uz galda malas sasitu nejauši mammas telefonu, uram pēc tam nestrādāja radio gaidīšanas režīmā. Uzreiz arī piedāvāju Mammai jaunu citu. Un Otrajā sapņa daļā biju kādā mājā, kur liku disku, māsa gan teica, ka tā švaki skan, bet tomēr OK> Kad izgājām ārā, tad tur bija izzāgēts dārzs, ārī gar ielu, visas egles arī, tā līdz pusei. Kad lamāju to strādnieku, kurš bija ieradies mums nezinot un tā visu izdarījis, tad vaicāju viņam vai tad viņš nezinot, ka egles neataug un ka pieaugušos kokus šādi neapzāģē? Uz to viņš kļuva nikns un taisījās aiziet bez samaksas. (aizbraukt ar savu traktoru)

u_l_d_i_s
2015-01-03
gāju kaut kādā būvlaukumā, kur atjaunoja 9 stāvmājas fasādi un kāds pavecs darbu vadītājs mani negribēja laist cauri. Teicu, ka tas ir cilvēktiesību pārkāpums - nelaist mājās. Viņi tīrīja to laukumu no špaktmasas putekļiem, kas bija sagūlušies uz trotuāra plāksnēm biezā slānī. GRibēju viņu izzobot un nepakļāvos, izgāju cauri. Tad kad biju otrā pusē, redzēju, ka lielā ēka ir kā piemineklis apsnidzis, un beigās nevare´ja saprast, ko viņi tur tīra sniegu vai tos slīpēšanas putekļus - tie likās tik līdzīgi. Katrā ziņā šķita ka viņi vienkārši velk laiku... un uznākusi ziema...

u_l_d_i_s
2014-12-22
Šaurā koridora telpā ar mākslēgo apgaismojumu mana māsa un mamma kopā ar pārējām darbiniecēm strādāja Universitātē, bet bija pārceltas kādā šaurā garā istabā , kas varēja būt koridors, jo no tā bija vairākiu desmiti citas citai blakām novietotu durvju. Pa vienām dirvīm, kur bija jāpakāpjas augstāk - pa vienām krāsotām durvīm staigāju es, saules stari mani apņēma, taču tā bija tāda ziemīga saule. Mani aicināja strādāt kaut kur par dārznieku, bet no 5. datuma jau. Jā, un komentēja manu internetā atstāto konmentāru, jo komentārs saturēja gan gada skaitli gan kaut kādu norādi uz kaut ko. Taču es atbildēju uz to, ka vienā komentārā taču var izteikties par dažādām savstarpēji nesaistītām lietām.

u_l_d_i_s
2014-11-13
14. nov. rīta Sapnī biju Ķīnā, tā bija tieši Ķīna, nevis cita Valsts. Bija kaut kādas mājas dzelzbetonapaneļu, - tās bija jaunbūves, bez apdares. Kaut kādās plašās vestibiltelpās bija kaut kādi metāla pacēlāji, kur kāds bija savainojies. Atceros, ka es arī piedalījos darbā un biju pie tā pacēlāja. Kaut ko tur vajadzēja pabidīt apakšā, lai tas būtu stāvētu līdzsvarā. Sapņa beigās atceros, ka mans runcis bija saplēsies ar kaimiņu kaķi un ļoti cietis.

u_l_d_i_s
2014-10-20
Dzīvoju kaut kur viens un tad visi strādnieki aizbrauca vai aizgāja no darba un es izteicu strādāt viņu vietā pie vienas resnas kaimiņienes, kurai piederēja mežs...

u_l_d_i_s
2014-07-31
Kaut kur Ķīnā ar auto bija jābrauc pa bruģi, kas nebija stabils, jo blakus bija ūdens un bija viļņi un ceļš izskalojās, akmeņi sāka iegrimt un kustēties. Vēlāk kad bija jāpārlec pa kaut kādu izveidotu augstu konstrukciju, redzēju, ka tas ceļš salabots, to izdarījuši kaut kādi strādnieki.

u_l_d_i_s
2014-07-25
apmaldījos kaut kur Mārupes tirgus rajonā, tirgus tukšs, maz cilvēku, nolaists, kaut gan tur nekad dzīvē neesmu bijis. Atceros, ka arī sapnī kaut kādi daudzi strādnieki remontēja kādu iesāktu lielo māju(iekštelpas)

u_l_d_i_s
2014-04-24
Sapnis šorīt 17. aprīlī. Ar kaut kādu autobusu, kurā bija jauni puiši, piebraucām pie kādas nezināmas lielas ēkas pilsētā, kur mums notika prakse apkures sistēmu ierīkošanā. Atceros, ka pa autobusa logu centos nobildēt krāsainos pilsētu ielu skatus. Pilsēta – sveša. Kaut kāds jauns izskatīgs darbu vadītājs ar kuru arī tiku nofotogrāfēts kopā pie kaut kādas caurules, arī tur bija ieradies vai tur strādāja. Vienu brīdi ar kādu no puišiem mērijām viņa dārza mājas platumu un garumu, atceros, ka tas bija 4m reiz 2m – tātad atļautais, - Atceros, ka lecām pāri kaut kādām milzīgām eskavātoru izraktām bedrēm, kurās apakšā varēja redzēt smiltīs ieraktas apkures vai kādas citas caurules, kur daļa no tām bija ar izolāciju. Beigās kaut kāds ķīselim līdzīgs sarkans šķidrums tika palaists pa apkures sistēmu visam tam kvartālam, un tas bija jāizlaiž ārā kādā telpā ar kanalizāciju. Atceros, ka es un vēl daži citi puiši laizīja to pārpalikumus, jo laikam tiešām domāja, ka tas ir ķīselis. Taču vēlāk, bija caureja, R. Vecozola tikai vēlāk pateica, ka tas nav bijis ēdams. Telpā, kurā tas bija iztecināts, bija palikušas tā paliekas sažuvušas. Varēja redzēt uz grīdas palikušo līmeni apmēram 5-6 cm. Beigās skolas prakses vadība mūs cienīja vairāk, par to, ka esam apguvusī apkures sistēmas uzbūvi. Taču domās gan es paliku pie sava, jo uzskatu, ka tur daudz kas bija lieks un sarežģīts, līdz ar to ekspluatācijas izdevumi būtu lieli. Autobuss ar kuru atbraucām, stāvēja pie lielās ēkas kaut kur kādā dubļu pančkā, kurā mēģināja izdzīvot daudz zivju. Arī daži akvārija Ancistrus samiņi tur bija. Domāju tos pievākt, taču bijām jau autobusā. Autobuss pārbrauca pāri tai peļķei. Apkures sistēmas darbība varēja uzsākties un mēs visi redzējām kā caur tām slūžām izlaiž testa ūdeni un tas vēlās virsū uz tām zivīm, kras noteikti bija laimīgas. Vilnis bija liels, bet neappludināja visu. Sapņa beigās es biju laukos pie tantes, spogulī ieraudzīju sevi un tos notikumus, kas mani vieno ar manējo, arī šīs grūt

u_l_d_i_s
2014-04-17
Sapnis šorīt 17. aprīlī. Ar kaut kādu autobusu, kurā bija jauni puiši, piebraucām pie kādas nezināmas lielas ēkas pilsētā, kur mums notika prakse apkures sistēmu ierīkošanā. Atceros, ka pa autobusa logu centos nobildēt krāsainos pilsētu ielu skatus. Pilsēta – sveša. Kaut kāds jauns izskatīgs darbu vadītājs ar kuru arī tiku nofotogrāfēts kopā pie kaut kādas caurules, arī tur bija ieradies vai tur strādāja. Vienu brīdi ar kādu no puišiem mērijām viņa dārza mājas platumu un garumu, atceros, ka tas bija 4m reiz 2m – tātad atļautais, - Atceros, ka lecām pāri kaut kādām milzīgām eskavātoru izraktām bedrēm, kurās apakšā varēja redzēt smiltīs ieraktas apkures vai kādas citas caurules, kur daļa no tām bija ar izolāciju. Beigās kaut kāds ķīselim līdzīgs sarkans šķidrums tika palaists pa apkures sistēmu visam tam kvartālam, un tas bija jāizlaiž ārā kādā telpā ar kanalizāciju. Atceros, ka es un vēl daži citi puiši laizīja to pārpalikumus, jo laikam tiešām domāja, ka tas ir ķīselis. Taču vēlāk, bija caureja, R. Vecozola tikai vēlāk pateica, ka tas nav bijis ēdams. Telpā, kurā tas bija iztecināts, bija palikušas tā paliekas sažuvušas. Varēja redzēt uz grīdas palikušo līmeni apmēram 5-6 cm. Beigās skolas prakses vadība mūs cienīja vairāk, par to, ka esam apguvusī apkures sistēmas uzbūvi. Taču domās gan es paliku pie sava, jo uzskatu, ka tur daudz kas bija lieks un sarežģīts, līdz ar to ekspluatācijas izdevumi būtu lieli. Autobuss ar kuru atbraucām, stāvēja pie lielās ēkas kaut kur kādā dubļu pančkā, kurā mēģināja izdzīvot daudz zivju. Arī daži akvārija Ancistrus samiņi tur bija. Domāju tos pievākt, taču bijām jau autobusā. Autobuss pārbrauca pāri tai peļķei. Apkures sistēmas darbība varēja uzsākties un mēs visi redzējām kā caur tām slūžām izlaiž testa ūdeni un tas vēlās virsū uz tām zivīm, kras noteikti bija laimīgas. Vilnis bija liels, bet neappludināja visu. Sapņa beigās es biju laukos pie tantes, spogulī ieraudzīju sevi un tos notikumus, kas mani vieno ar manējo, arī šīs grūt