Stacija (dzelzceļa) sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-01-04
Sapnis 5. janvāra rītā. Uz Stacijas perona gaidīju vilcienu, kuram vajadzēja pienākt pēc pl. 20:00. Tas nepienāca. Uz soliņa blakus sēdošā tuklā tante teica, ka vilciens būs 22:00 un pati arī pacietīgi gaidīja. Taču tas 22:00 arī nepienāca. Tad solīja, ka noteikti vilciens būs 23:00, pa to laiku bija saradušies jau vairāk cilvēku, man bija jātiek uz Staciju Dārziņi, lai nakti varētu pārlaist mazdarziņā.

u_l_d_i_s
2015-12-05
Caur zaļām koku lapotnēm redzēju Zasulauka staciju. Veltas vīrs J.Tomiņš vāca sēklas no neļķēm (studentu neļķēm), kuras auga starp dzelzsceļa sliedēm. Velta arī tur rosījās. Bija arī kaut kad2-stāvīga ķīeģeļu māja, kur es dzīvoju 2. stāva dzīvoklī. Bija tāds arī kokiem aizaudzēts pagalms. un tās sliedes tā blakus,

u_l_d_i_s
2015-09-18
Biju Mellužu stacijā, tur uz perona bija sapulcējušies daudz cilvēku, kas pārdeva dažādus apģērbus , viena sieviete piemēram pārdeva apakšveļu un krūšturus. Pie perona stāvēja jauns izremontēts RVR vilciens, Kad gāju uz Staciju no B"erzu ielas, tad man bija ideja par bruģakmeņiem, kā tos izvietot sliežu dienvidu pusē un kā nomaskēt pieberot smiltis virs vecajiem celmiem, kuri bija nozāģēti, veidojot tādas kā smilšu kastes starp ielām.

u_l_d_i_s
2015-07-11
sapnis 11. jūlija rītā. Braucu uz Ziepniekkalnu autobusā, biju pašā priekšā netālu no vadītāja kabīnes. Autobuss pilns cilvēkiem. kāds jauns puisis autobusam esot kustībā, izleca pa pirmajām durvīm. Es paskatījos pa tām un redzēju, ka ārā sniegs , redzēju riteni pakaļējo, kas pārvietojās pa iebraukto slieci, bet sniegs slāpēja skaņu. Tad es sapnī biju it kā Rīgas stacijā, taču tuneļi un trepes uz peroniem bija savādākas. Man gribējās doties uz Madonu. Pie sava cilvēka. Taču man vajadzēja viņu sazvanīt, lai zinātu, ka es varu braukt un man būs kur palikt. Taču man Stacijā piesējās kaut kāds jauns jaunietis lielām tumšām acīm, kas izjautāja mani un izvilka beigās apliecību, ka ir policists-izmeklētājs, Viņi ilgu laiku seko man, manai rīcībai un grib noskaidrot iemeslus, kāpēc es rīkojos tā nevis citādi. Devos augšup pa šīm trepēm uz peroniem, taču šīm trepēm bija izlauzti metāla pakāpieni un vajadzēja pārlekt. Pārlekt man traucēja tas, ka raudu un tas, ka bija arī kaut kāda rokas bagāža, taču es spēju tikt pāri. Tas jaunietis gan bija veiklāks un augšā nokļuva pirmais.

u_l_d_i_s
2015-05-19
sapnis 20.maija riitaa . Grasījos braukt uz Madonu no Rīgas apkārtnes ar Riteni, taču tomēr beigās sagrabināju kapeikas autgbusam, jo laiks nebija labs... Biju kādā nojumē, un tur iekšā gribēja pie manis ienākt ivars. Teicu, ka arī es neesu ar mieru dzīvot pie manas mammas Rīgā, kaut arī viņam un man būtu katram sava istaba. Ārā bija apmācies. Tad Ivars kaut kur aizgāja No cilvēkiem uzzināju, ka tuvojas kas šausmīgs, kaut kāds viesulis, lai gan to vēl debesīs nevarēja redzēt. Debesīs parādījās negaisa mākoņi, visi bēga no perona stacijā. Beigās paliku tur tikai es, Gunta Gurska, un tad es viņu bildēju visādās pozās un tikai tad es pamanīju pie pamales to nomācošo negaisa viesuļvētru, kura tuvojās. Tā bija vēl par toni tumšāka, nekā iepriekšējie mākoņi... zināju, ka no tās daudzu īpašums cietīs, arī mans... taču es to nesagaidīju... laikam pamodos.

u_l_d_i_s
2015-04-27
sapnis uz 29.aprīli. visam sapnim cauri vijās sliežu tēma. Tikai precīzi atceros dažas pēdējās epizodes. biju kopā ar kādu cilvēku, kurš nebija personificēts ar kādu konkrēti, bet ar bijušo. Viņa galvu greznoja vainags, kurā karājās 9 čakru lodes, pie tam tās bija greznas, ar visādiem iekšējiem ložu dekorējumiem. "Viņa" māte bija akla, viņa sarunājās, staigāja, bet neredzēja ne mani, ne arī lietas. Tad sapnī biju kādā poligrāfistā, kur viss bija mainījies un biju uz grīdas dažās telpās pamanījis savus kristālus, kuri tur bija atstāti:( laikam gan spektrometriskai analīzei. Es nevienam nesakot, savācu tos. Tālāk sapnī biju kādā fuajē, kur ārā bija ekrāns, kurš izšķūca no zemes starp dzelzceļa vai tramvaja sliedem un pieēkas trotuāru, apm. 3m attālumā no ēkas ārsienas. Rādīju caur zilozobu pieslēgumu no telefona, bet no tām dažām tantēm, kas atrādās man blakus tur neviena neskatījās. Tālāk atnāca kaut kāda čigāniete, citā telpā turpat netālu iesprauda savu flešku Maģī, un atskaņoja mūziku. Viena no tām bija uzkāpusi pat uz rakstāmgalda. Viņa krieviski prasīja man un manai tantei, kura bija kļuvusi par ģimenes ārsti, vai tagad pacienti ir daudz vai maz? es pārjautāju arī krieviski, jo viņa īsti nesadzirdēja. Tante atbildēja, po sereģiņe. - vidēji. Brālēni nesaprata, ko tas sereģiņje īsti nozīmē, kuri tur pat bija ienākuši. Jā un ārā bija sniegs. ar kādām divām tantiņām no tās ēkas pa šauru notīrū taciņu gājām uz nākamām durvīm. ZInāju, ka mums jātiek uz nākamo ielu. Bet tur viss bija aizsniedzis. Un tomēr mēs pagriezāmies atpakaļ uz iepriekšējās ielas pa kuru bijām atnākuši. Jā , un priekšā bija ne tikai vienas sliedes, bet kādas 10 sliežu ceļi, bet pāri otrā pusē perons un atkal kāds ekrāns uz kura laida kaut kādu filmu.

u_l_d_i_s
2014-03-07
sapnī runāju pa telefonu un kliedzu uz māsu, kas traucēja man runāt ar kāda televizora pārdevēju, kurš man gribēja to pārdot. Kad saruna pārtrūka, tad arī kaut kāda platforma uz lielu staciju atvilka vagonu sastāvs un klāt bija arī kāds "mājdzīvnieks"ar bruņām, kuram bija divi bērni un vēl trīs mazi bruņu bērni paslēpušies zem tā.

u_l_d_i_s
2013-09-14
elektrovilcienu pēdējo nokavēt- izvairīties no neapdomātas rīcības, kuras sekas var skart ne tik vienu vien cilvēku. Ar kaut kādiem veciem pogu palaidējiem ieplēstā maisiņā braucu uz Rīgas daču no R"igas puses. Kaut kādā dīvainā kārtā pabraucu garām Dārziņiem , nezin kāpēc neizkāpu, bet nesatraucos par to. un nu jau bija pietura Dole, tikai tur pa vilciena apakšu iztecēja kāda plata upe, līdzīgi kā Ogrē. P. Dolē taču upes nav. Beigās izkāpu Salaspilī, taču Biļešu kase ēkā iekšā atradās pavisam citā vietā, iepriekšējā pirms manis ilgi kaut ko runāja un negribēja vākties prom no biļešu kases lodziņa. es prasīju, kad nāks tagad vilciens tuvākais uz R"igu atpakaļ lai varu nokļūt Dārziņos... DIemžēl vilciens tiko arī atpakaļ bija aizgājis un jāgaida vēl stunda. Domāju aiziet uz Botānisko dārzu, bet tā arī neaizgāju, Ieplēstajā pol. maisiņā, kur atradās tās vadības paneļu starta un stoppogas, izbira manas kaklarotas hrizolīta kolonnas :(, un es konstatēju, ka daļa jau pa saplēstā maisa caurumiem bija izbirysi ārā.

u_l_d_i_s
2013-09-08
kaut kad biju laikam Rīgas pilsētā. Nebija ne ziema ne vasara, kaut kas pa vidu. Atmiņas par pagājušo laiku - līdzīgi biju braucis no R"igas uz Nadonu un salis vilcienā, jo bija auksti, Kaut kur ap Dārziņu staciju izliecos kārtīgi ārā no vilciena loga. Mugursoma man arī bija tukšā, tas ir tā netipiski, jo kad braucu pie kaut kā konkrēta, tad tā arvien bija bijusi pārpildīta. Taču šoreiz viliena vadītājs paziņoja, ka nākamā stacija nekuriene, un tā tā arī izskatījās. Pāris soliņi un šaurs perons. Nekādas stacijas, nekādu vairāk celiņu, kas vestu tālāk no perona. Tad, kad biju izliecies pa vilciena durvīm, es sajutu vēju, jo vilciens sāka braukt. Sliežu ceļa pagriezienā skatam atklājās kaut kāda mašīna Ņiva, kas bija apstājusies tik tuvu dzelsceļam, ka man vajadzēja ieliekties atpakaļ, jo savādāk es to aizķertu. Nejauši laikam sajaycy durvis un apsēdos pie mašīnista kabīnē. Vēlāk sapnī redzēju, ka mans aklais mincīts ir liels un ir problēmas ar actiņām, tās jau vairākkārt tika operētas. Kaķenīte un aklais runcītis un vēl kaut kāds nepazīstams runcītis glaudās viens gar otru kādā nezināmā vietā, aiz kādas nezināmas mājas palodzes un gribēja tikt iekšā.

u_l_d_i_s
2013-04-08
Maz ko no šīs nakts sapņa atceros. Atceros, ka gan pagājušo nakti, gan šonakt arī redzēju viļņus, kas ir nemierīgi un kopā ar vēju traucas pa ūdens (upes) virsmu. Tā arī aplūda pilsēta , sākās plūdi un es ar vilcienu iebraucu kādā stacijā. Šonakt vēl gan bija kaut kas virāk, diemžēl vairāk neko neatceros.