Šoseja sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-03-10
līdu kaut kādā metāla kastē šosejas malā sildīties. Gribēju tur arī pačurāt, bet nevarēju, jo garām sāka nākt mašīnas. Šoseja biju augstu kalnā un no turienes pavērās brīnišķīgs skats uz tāliem lopbarības torņiem, mežu galiem. Bija agrs rīts, spīdēja saule, bet nebija vēl iesilis. Vēlāk biju pilsētā Maskavas ielas krustojumā ar kādu ielu sēdējām starp tramvaja sliedēm un šoseju, garām brauca transports. Biju arī kādā krievu valodas stundā kur runāja divas lektores un klase klausījās. Tāpat arī, kad biju tai augstajā kalnā pie tās šosejas, tur pat netālu notika gadatirgus vai kas tamlīdzīgs, un bija krāsaini baloni, daudz cilvēku.

u_l_d_i_s
2014-11-02
autobusa pietura šosejas malā, ceļš uzbērts, nogāze. Dārza Kaimiņiene Anna Gadzāne atnāca un nokrita lejā pa nogāzi, kas bija stāva no ceļa uzbēruma. Man telefona nebija un es arī nesteidzos palīgā. Teicu, lai prasa citiem zvanīt 112. Sapnis bija garāks, taču citas daļas neatceros.

u_l_d_i_s
2013-12-09
Šoseja tālumā bezgalīga klajā laukā kas iziet ārā no pilsētas. Dīvainu sapņu epizodes šonakt redzēju. Sākumā pie podjezda otras puses Salacas ielā , izskatījās sākumā tie kaķūeni pie ēkas ārsienas beigti, taču vēlāk sāka kustēties. Viņi bija ļoti sliktā stāvoklī ar zaļām actiņām, mana māsa teica, deva uzdevumu, lai nesu tos pavisam ārā un arī tad, kad būs ziema, lai viņi tur paliek, taču es negribēju to darīt un atteicos, sāku raudāt, Domāju, par vet ārstu un sausto kaķu barību. Kaut kur braucu pa nezināmu vietu nezināmā pildētā ar riteni. Tas laikam bija Ivara ritenis, kuru dāvināju. Ceļš gāja šad tad pa ielu, tad pa trotuāriem , taču gar tramvaja sliedēm. Kautkādā brīdī es sapnī pamanīju , ka vairs nebraucu, bet es eju kājām. Skatos atpakaļ - riteni atstāju laikam kļūdas dēļ pie kāda veikala labu gabalu atpakaļ. Kamēr gāju pie tā riteņa atpakaļ, man bija kopā ar citiem cilvēkiem jāpāriet dīvaina iela. Tai bija kopā abos virzienos vismaz 12 joslas. Luksofori bija, taču tie nebija domāti gājējiem. Mašīnas pašas neievēroja notikumus un autobuss iegiežoties plašajā 12 joslu maģistrālē, sanrauca vienu jaunu gaišmatainu sievieti, viņa raudāja, āutobusa šoferis un es palīdzēju paņemt nestuves. Taču tad gan uzreiz devus pēc riteņa, jo maģistrāles ota ceļa puse ta’jā brīdī bija pilnīgi bez mašīnām, to nebija vairs arī tālumā. Kad piegāju pie riteņa, tad ar izbīli konstateju, ka tas nemaz nav mans ritenis un es pa lielo att’[alumu esmu pārskatījies, turklāt tam bija noskrūvēts priekšas ritens. Tad ieraudzīju vēl vienu riteni, taču arī tas nebija mans velosipēds, tam rāmim nebija nosaukuma bai tie bija pieslēgti iepretim pret kādu veko veikalu, kurš atradās pāri tramvaja sliedēm. Tad es sapratu, ka mans ritenis ir pazudis un pamodos.

Iya
2013-02-15