Solījums sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-01-04
Sapnis 5. janvāra rītā. Uz Stacijas perona gaidīju vilcienu, kuram vajadzēja pienākt pēc pl. 20:00. Tas nepienāca. Uz soliņa blakus sēdošā tuklā tante teica, ka vilciens būs 22:00 un pati arī pacietīgi gaidīja. Taču tas 22:00 arī nepienāca. Tad solīja, ka noteikti vilciens būs 23:00, pa to laiku bija saradušies jau vairāk cilvēku, man bija jātiek uz Staciju Dārziņi, lai nakti varētu pārlaist mazdarziņā.

u_l_d_i_s
2015-01-31

u_l_d_i_s
2015-01-26
Sapnis 1.februāra rītā. Sapnī gājām pa asfaltētu ceļu un viss bija kā sireālā bildē, kā Peinta attēlā, kur nav zāles stiebru, bet ir nokrāts ar krāsu laukums. Tālumā bija migla, Tā debess puse uz kurieni nesām tos kokus, kurus prasīju lai palīdz man otru galu aiznest - bija miglā tīta, un tas skats apmāram tāds, kā no putnufabrikas, Jaunlazdonā vai vēl nedaudz tālāk. Tad kaut kāda iemesla pēc nedaudz novirzinājies un es etjēdzos mašīnā. Ivara māsa Anita bija apņ ēmusies aizvest uz dārzu Jaunlazdonā polikarbonātu, kas sagriezts pēc izmēra. Lai es jau kaut ko varu darīt, taču viņa jau attālinājās no siarelizstiskās bildes un nogriezās pa pārbrauktuvi pa labi. lai tiktu atpakaļ, viņa vēlreiz nokavēja vienu pagriezienu un tad pavisam nokļuva neceļos" Viņa visu gribēja pamest un negribēja to plāksni aizvest līdz galam šodien, Es savukārt pārmetu, ka tad es nebūtu to pircis atsevisķi un - ja pirktu kopā, tad būtu daudz izdevīgāk. Uzskatīju , ka tā ir tikai atruna, jo nekas taču nekarājās ārā no viņas baltā busiņa aizmugures ar kuru viņa brauca./ TUr, lai nokļūtu atpakaļ dārza pusē, bija jāšķērso dzelzceļš, bet viņai laikam gan dokumenti nebija kārtībā, tāpēc bija šī atruna, Tā bija nākotne un tur bija tāda kā moderna pāreja arī gājējiem. Es izņēmu to m 30 plāksni un gāju ar kājām pāri dzelceļam. Lai ta tikatu pāri, bija jaatver baltas durvis un jānokāpj lejā, kur bija Šengenas zonas pārbaude. Tad otrā galā atkal uzkāptu augšā. un izietu no šī labirinta ārā. Bet es kaut kādā brīdī pamodos, jo nāca vilciens, dzirdēju skaņu, bet pašu vilcienu neredzēju. Pārskrēju ar to plāksni, paguvu.. Vēl iepriekš sapnī biju savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā 32-31. Bija atvērto durvju diena, bet tieši mani nelaida iekšā. Uz balkona sēdēja sievite , līdzīga manai mammai, taču tā nebija mana mamma,

u_l_d_i_s
2015-01-25
Sapnis 1.februāra rītā. Sapnī gājām pa asfaltētu ceļu un viss bija kā sireālā bildē, kā Peinta attēlā, kur nav zāles stiebru, bet ir nokrāts ar krāsu laukums. Tālumā bija migla, Tā debess puse uz kurieni nesām tos kokus, kurus prasīju lai palīdz man otru galu aiznest - bija miglā tīta, un tas skats apmāram tāds, kā no putnufabrikas, Jaunlazdonā vai vēl nedaudz tālāk. Tad kaut kāda iemesla pēc nedaudz novirzinājies un es etjēdzos mašīnā. Ivara māsa Anita bija apņ ēmusies aizvest uz dārzu Jaunlazdonā polikarbonātu, kas sagriezts pēc izmēra. Lai es jau kaut ko varu darīt, taču viņa jau attālinājās no siarelizstiskās bildes un nogriezās pa pārbrauktuvi pa labi. lai tiktu atpakaļ, viņa vēlreiz nokavēja vienu pagriezienu un tad pavisam nokļuva neceļos" Viņa visu gribēja pamest un negribēja to plāksni aizvest līdz galam šodien, Es savukārt pārmetu, ka tad es nebūtu to pircis atsevisķi un - ja pirktu kopā, tad būtu daudz izdevīgāk. Uzskatīju , ka tā ir tikai atruna, jo nekas taču nekarājās ārā no viņas baltā busiņa aizmugures ar kuru viņa brauca./ TUr, lai nokļūtu atpakaļ dārza pusē, bija jāšķērso dzelzceļš, bet viņai laikam gan dokumenti nebija kārtībā, tāpēc bija šī atruna, Tā bija nākotne un tur bija tāda kā moderna pāreja arī gājējiem. Es izņēmu to m 30 plāksni un gāju ar kājām pāri dzelceļam. Lai ta tikatu pāri, bija jaatver baltas durvis un jānokāpj lejā, kur bija Šengenas zonas pārbaude. Tad otrā galā atkal uzkāptu augšā. un izietu no šī labirinta ārā. Bet es kaut kādā brīdī pamodos, jo nāca vilciens, dzirdēju skaņu, bet pašu vilcienu neredzēju. Pārskrēju ar to plāksni, paguvu.. Vēl iepriekš sapnī biju savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā 32-31. Bija atvērto durvju diena, bet tieši mani nelaida iekšā. Uz balkona sēdēja sievite , līdzīga manai mammai, taču tā nebija mana mamma,

u_l_d_i_s
2014-04-12
biju vīlies , ļoti vīlies savos rados, kad tie savāca visas salasītās sēnes, man neko neatstāja, raudāju. Ne jau tik daudz par tām sēnēm, bet par netaisnību un attieksmi. ŠOreiz pat mamma mani nesaprata, vienīgi māsa.