Sliedes sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-01-30
divreiz pēc kārtas naktī redzēju to vienu sapņa epizodi. pie bijušā 3.tramvaja depo sliedes atzarojās un pagāja zem kādas brūnas koka mājas aiz kuras bija vagoni. likās, ka māja uzcelta uz sliedēm. un tad sapnī nomiru, jo virsū bija kāda dzelzbetona bloka mala. ārstējos un bija jāizpilda visiem vingrinājums jākāpj augšā un lejā pa kādu 4 m augstu sienu, kas bija ar krāsns šīberiem un tā es to varēju, arī Sandis Dedzens tur bija. Bija arī plašas telpas, kurās atradās visādas dažādas drazas, arī vecs bērnu sintezātors.

u_l_d_i_s
2016-05-13
sapnis 13. maija rītā. atceros dažas epizodes. no kādas ēkas izgājām mēs Raivo Sandis Dedzens un es. viņi iegāja pa kādām citām durvīm, kur bija augšupsavītas trepes,, kas veda uz muzeju. Uz trepēm bija tik daudz cilvēku, ka tiem nācās pat pārvietoties augšup tupus. Otrā sapņa epizodē man nācās taisnoties, ko es esmu apēdis no kādas telpas - kaut kādu zemeņu pankūku un vēl kaut ko. Pēdējā epizodē braucu pa kādu pilsētu, kur bija daudz visādi krusteniski saliktas tramvaja sliedes, tramvaju vagoni pārvietojās, veloceliņu vispār nebija un man nācās manevrēt, lai man neuzbrauktu gan auto, gan vagoni. Ritenis bija 10 reiz mīkstāks kā parasti un amortizēja. Braucu slīpeniski, un vietā kur gadījās ceļa zīmes stabs, man vajadzēja aizķerties un nokrist, taču tā nenotika. Es turpināju braukt.

u_l_d_i_s
2016-04-05
atceros tikai sapņa pēdējo daļu. Braucām autobusā uz Ziepniekkalnu. Autobusā bija jābrauc 3 ar pusi stundas. Kad braucām, gribēju ierakstīt un aizgāju pie šofera kabīnes uzzināt par WIFi un mūzikas programmas ieraksta iespējām no LR2, ko pēc tam pirms izkāpšanas ieraksta un izsniedz diskā. Kad gatavojāmies izkāpt 94.vsk., jau bija jau satumsis. No dzeltenā autobusa Ikarus jau bija izkāpuši visi cilvēki, palicis vienīgi kāds skrituļdēlis, ko kāds bija aizmirsis. Tad gāju pie mammas un māsas ciemos . bet tur , kur bija aptieka, tur atkal viss bija nojaukts kā 90. gados un uzbērti joslās krāsaini akmentiņi. Pa vidu bija arī dziļa grava, kur es jau biju ticis pāri, bet mamma un māsa vēl stāvēja autobusa pieturas pusē. Bija arī sniegs, man pie apģērba mirdzēja 1700K led un pa kaut kādu izbūvētu gaismas sliedi kursēja ātrvilciens augstumā 40cm, kurā laikam tikai kaķi varējtu vizināties. Kad tikām ar mammu un māsu līdz Ozolciema 24/1, tad vajadzēja ienest iekšā egli, kuru nesu iekšā ar galotni pa priekšu, kaut gan jau redzēju, ka dzīvoklī iedegtām lampiņām jau viena egle stāvēja.

u_l_d_i_s
2015-09-29
Nav teikts, ka sapņos nevaram ceļot laikā. Biju nākotnē. Bet man bija 18 gadi. Dzelzsceļa sliedes daudz, tā kā pie Slāvu tilta. Otrpus tām bija mana istaba, sireāla, kas aizņēma daudz vietas, tur kur ir trolejbusa pietura, un tā uz metriem 50 reiz 50. Brālēnus vajadzēja tām pārvest pāri, preču vilciena vagoni tuvojās ļoti lēnām, bet zināju, ka nekas ļauns nenotiks, jo tie nebija bīstami kā īstenībā, bet tādi kā spēļu vagoni. Zīdaiņi - ģenētiski modificēti embriji bija radīti, lai inicētu noteiktu uzdevumu un pēc tam ietu bojā. Tas neizdevās. TIe tika izmesti ārā pirms tas notika. Vēl sapnī bija arī logi. nezināmai mājai, kura bija uzcelta Blaumaņa ielas 25 Madonā dārzā un tos apgaismoja vakara saule, kura spīdēja no Austrumiem. TUr es pretī tiem iedēstīju vienu vienīgu zemenes stādu, pārējais dārzs bija diezgan aizaudzēts un nolaists. Pati ēka arī veca, līdzīga manai tagadējai. Logi bija šaurāki.

u_l_d_i_s
2015-08-08
atceros. ka pārslēdzu kādas pārmijas un atceros tos lielos vilcienu kravas vagonu riteņus. Bija ziema un bija jātaisa ēst kaut kur uz kādas pannas ārā kaut kādā notekā, kur tas sniegs kusa no tās pannas.

u_l_d_i_s
2015-06-22
22. jūnija rītā - pa tiltu, pa sliežu ceļu braucu mazā autobusā augšup uz staciju, pēc ta citiem pārmetu, ka tas varēja beigties arī slikti, jo varēja taču pretī pa sliedēm nākt elektrovilciens. Tā laikam gan bija Daugava, taču tilta forma ne margas , bija savādāka. Arī pati Daugava - vietām pārejama, jo sekla un gaiša. Bija izveidojušās vairākas salas, kur mēs pirmīt ar Māsu bijām gājuši, bet tagad braucu pāri un īsi pirms stacijas uzbraukšanas krastā bija tas tilta pacēlums (kalns uz augšu). Vēl sapnī bija Lauris, kuram teicu, ka vajadzētu viņam liegt satikties ar Sandi, jo tas viņu nelabvēlīgi ietekmē, viņš bija mierīgs un neko neteica pretī.

u_l_d_i_s
2015-06-01
vajadzēja netālu no Jāņavārtu stacijas šķērsot sliedes, bet vilcieni nāca man virsū, man izdevās izvairīties, Tumsā arī bija ieslēgts augšējais lukturis, b et vispār diezgan ēnaini. Kā ēnas.

u_l_d_i_s
2015-04-29
sapnis uz 29.aprīli. visam sapnim cauri vijās sliežu tēma. Tikai precīzi atceros dažas pēdējās epizodes. biju kopā ar kādu cilvēku, kurš nebija personificēts ar kādu konkrēti, bet ar bijušo. Viņa galvu greznoja vainags, kurā karājās 9 čakru lodes, pie tam tās bija greznas, ar visādiem iekšējiem ložu dekorējumiem. "Viņa" māte bija akla, viņa sarunājās, staigāja, bet neredzēja ne mani, ne arī lietas. Tad sapnī biju kādā poligrāfistā, kur viss bija mainījies un biju uz grīdas dažās telpās pamanījis savus kristālus, kuri tur bija atstāti:( laikam gan spektrometriskai analīzei. Es nevienam nesakot, savācu tos. Tālāk sapnī biju kādā fuajē, kur ārā bija ekrāns, kurš izšķūca no zemes starp dzelzceļa vai tramvaja sliedem un pieēkas trotuāru, apm. 3m attālumā no ēkas ārsienas. Rādīju caur zilozobu pieslēgumu no telefona, bet no tām dažām tantēm, kas atrādās man blakus tur neviena neskatījās. Tālāk atnāca kaut kāda čigāniete, citā telpā turpat netālu iesprauda savu flešku Maģī, un atskaņoja mūziku. Viena no tām bija uzkāpusi pat uz rakstāmgalda. Viņa krieviski prasīja man un manai tantei, kura bija kļuvusi par ģimenes ārsti, vai tagad pacienti ir daudz vai maz? es pārjautāju arī krieviski, jo viņa īsti nesadzirdēja. Tante atbildēja, po sereģiņe. - vidēji. Brālēni nesaprata, ko tas sereģiņje īsti nozīmē, kuri tur pat bija ienākuši. Jā un ārā bija sniegs. ar kādām divām tantiņām no tās ēkas pa šauru notīrū taciņu gājām uz nākamām durvīm. ZInāju, ka mums jātiek uz nākamo ielu. Bet tur viss bija aizsniedzis. Un tomēr mēs pagriezāmies atpakaļ uz iepriekšējās ielas pa kuru bijām atnākuši. Jā , un priekšā bija ne tikai vienas sliedes, bet kādas 10 sliežu ceļi, bet pāri otrā pusē perons un atkal kāds ekrāns uz kura laida kaut kādu filmu.

u_l_d_i_s
2015-04-18
Atceros tikai pēdējo sapņa daļu. Gājām kopā ar draudzeni(paziņu, kura bija izaugusi liela) virzienā no dzelzceļa uz māju, kas atradās uz tās ielas. Draudzenei rādīju, ka man uz riteņa stūres ir kaut kas līdzīgs plaKad bijā iekšā mājā, tad mana tante Dz. izplatīja ekoloģisko trauku mazgāšanas produkciju, tieši tos mazgājamos sūkļus, kas bija bez krāsvielām un izskatījās arī savādāk nekā parastie- ar tādu vidū iegarenu caurumu. Es paņēmu vienu un samaksāju par to, gājām ar draudzeni atpakaļ pie dzelzceļa, jo tur bija WIFI, jo teicu, ka gribu samaksāt caur to par vēl kādu lietu. DRaudzene palīdzēja aiznest kādai mazgājamai veļas slotai kātu, kas atceros bija brūnā plastmasas krāsā, arī tas statīvs, kurā viņu nevarēja ievērt. Kad bijām tikuši līdz dzelzceļam, tad uz abām sliedēm no kreisās puses brauca vilcieni, pa tālākām sliedēm tas aizsteidzās garām ātrāk, mums uzsvilpdams, bet tas, kurš sākotnēji likās stāvam netālu, tomēr arī izrādījās ka kustējās lēni un pabrauca garām. es pamodos.

u_l_d_i_s
2014-12-23
biju kādā vecā ēkā un tur bija kā siena uz iekšpagalmu, biju kaut kur otrā stāva līmenī, kur logs bija veclaicīgs un ar vitrāžām. tās bija 5, vidējā bija ar+. Blakus lejā, bija ielikti kādi pakešnieki. Kaut kādi bļaustīgi jaunieši izņēma(izlauza pakešnieku no ārpuses, un ielīda tā visa kompānija pagalmā. Otrā sapņa daļā biju kaut kur pie tramvaja sliedēm, kur tvarstīju kādu smuku kaķenīti, kuru gribēju noķert, bet kura tā isti nedevās rokās,

u_l_d_i_s
2014-05-27

u_l_d_i_s
2013-11-14
gulēju starp sliedēm, elektrovilciens vai kāds dīzelis pārbrauca man pāri, tā priekšējā borda mani neķēra, jo pulēju plakaniski, taču, kad vilciens bija aizdrāzies pāri, aizmugurējā borda bija zemāka(jo bija citādāka vagona marka) un tā mani draudēja skart. Tad pamodos. Sapnī pirms tam bija arī kaut kas cits, bet to neatceros.

u_l_d_i_s
2013-09-04
8.dat. sept. nevis 6.sept. kaut kad biju laikam Rīgas pilsētā. Nebija ne ziema ne vasara, kaut kas pa vidu. Atmiņas par pagājušo laiku - līdzīgi biju braucis no R"igas uz Nadonu un salis vilcienā, jo bija auksti, Kaut kur ap Dārziņu staciju izliecos kārtīgi ārā no vilciena loga. Mugursoma man arī bija tukšā, tas ir tā netipiski, jo kad braucu pie kaut kā konkrēta, tad tā arvien bija bijusi pārpildīta. Taču šoreiz viliena vadītājs paziņoja, ka nākamā stacija nekuriene, un tā tā arī izskatījās. Pāris soliņi un šaurs perons. Nekādas stacijas, nekādu vairāk celiņu, kas vestu tālāk no perona. Tad, kad biju izliecies pa vilciena durvīm, es sajutu vēju, jo vilciens sāka braukt. Sliežu ceļa pagriezienā skatam atklājās kaut kāda mašīna Ņiva, kas bija apstājusies tik tuvu dzelsceļam, ka man vajadzēja ieliekties atpakaļ, jo savādāk es to aizķertu. Nejauši laikam sajaycy durvis un apsēdos pie mašīnista kabīnē. Vēlāk sapnī redzēju, ka mans aklais mincīts ir liels un ir problēmas ar actiņām, tās jau vairākkārt tika operētas. Kaķenīte un aklais runcītis un vēl kaut kāds nepazīstams runcītis glaudās viens gar otru kādā nezināmā vietā, aiz kādas nezināmas mājas palodzes un gribēja tikt iekšā.