Sēklas sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-04-04
divas jauki un svaigi pārbūvētas koka mājiņas, katra gandrīz kvadrātmetra lielumā slējās uz kāda zemes gabala, kuru īrēju īrējām no kāda. Tas asociatīvi bija centrāltirgus rajonā kur kanāls. es atvēru logu vienai no mājiņām un redzēju, ka tur salikti mani kaktusi. Mājiņas bija neapkurināmas, bet Jeļēna teica, ka viņi tā pārlaiduši ziemu, un kaktusi ziedēja. Viņi bija izņemti no podiem un atradās smiltīs, - otrā daļā es ar kādiem jauniešiem gribēju iegādāties sēklas, kas agrāk bija tirdzniecībā Rīgas SAO, bet tagad mēs tās izmisīgi meklējām un neko jēdzīgu neatradām. Man vajadzēja izvēlēties kas es būšu tālāk - strādāšu laboratorijā un turpināšu mācības, vai strādāšu uz lauka, kas bija ļoti riskanti saistībā ar pieprasījumu. Lai to sasniegtu, bija jāpiesakās studijām un nedrīkstēja nokavēt tikšanos ar pasniedzēju un es beigās visiem skaļi paziņoju, ka būšu tas cilvēks, kas strādā gan laboratorijā, gan uz lauka, pētot pieprasījumu, un tādējādi paveicot un apvienojot abus darbus.

u_l_d_i_s
2015-12-04
Caur zaļām koku lapotnēm redzēju Zasulauka staciju. Veltas vīrs J.Tomiņš vāca sēklas no neļķēm (studentu neļķēm), kuras auga starp dzelzsceļa sliedēm. Velta arī tur rosījās. Bija arī kaut kad2-stāvīga ķīeģeļu māja, kur es dzīvoju 2. stāva dzīvoklī. Bija tāds arī kokiem aizaudzēts pagalms. un tās sliedes tā blakus, - otrā daļā bija viesi onkulis mamma tai mājā un pārrunājām pie Zasulauka stacijas notikušos notikumus 1998.gadā, kad aizvedām televizoru uz Volguntes ielu .

u_l_d_i_s
2015-02-14
Biju teātrī, kur starpbrīdī tā, kura uzstājās, pārdeva zāles apmeklētājiem tomātu un citas sēklas, bez čeka bez PZ. Es izdarīju izņēmumu un nopirku dažas izberamās, tur bija kādas 25. SKaitījās hibrīdie plūmju tomāti. Pēctam biju pārvācies uz nezināmu vietu kādā ZOlitūdē vai tml. rajonā, kur dzīvokļis bija ļoti interesanta plānojuma. telpas garas un šauras, ganndrīz pa visu podjezdu sniedzās tas dzīvoklis, tas bija diezgan patukšs, un atradās pirmā vai otrā stāvā, bet logi bija uz DR. Ārā agrs pavasaris, bet zāle vēl nebija atmodusies. Man bija šis saujā iebērtās sēklas. Noliku tās tai dzīvoklī uz krēsla. Tur bija arī dažas citas, netikai tās, kuras iegādājos. Taču tad "´uzpeldēja"´ Gatis un apsēdās uz tām, atvēra logu, un caurvējs tās gandrīz aiznesa. Par laimi audēju tikai dažas. tad novietoju tās kaut kur antresolā uz maliņas. Taču pēc ta, lai dabūtu lejā, atkal pāris pazaudēju. Un vēl kaut kāda vabole man pamanījās iekost īkšķī, kura acīmredzot bija atradusi tās, kas tur bija noliktas. Brīdi vēlāk pie manis atnāca divi nezināmi cilvēki, kas lietoja grādīgos, viens dzēra pirkto un otrs pašbrūvēto. kad gāja prom, tad tas kas dzēra pirkto teica,ka jāiet vēl nopirkt.Bet tad es ar kādu cilvēku braucu mašīnā prom un redzēju kā šie divi aiziet,taču 20mtālāk, redzēju,ka mans šoferis aizmidzis! un nejauši aizskāru kādu sviru un mašīna sāka kustēties, par laimi es piespiedu bremzi un izdevās to apturēt. Tad pamodos

u_l_d_i_s
2015-01-04
Atradu augu sēklas, kuras nebija sasētas un atradās papīra iepakojumā, kur tās pats biju ielicis, kad vēl mācijos LU BIoloģijas fakultātē. Skatījos kastītē zem gaismām- bet neviena no tām nedīga... Tad ieraudzīju ārā rindā sastādītas jauno studentu samtenes. Tās bija netipiskas - tās bija 2.50-3.50 metrus garas, taču nevis kā krūms, bet kā kompakts stabs. šādi stabi tad arī bija sastādīti gar ceļu. Atceros, ka centos ievākt no tām sēklas, no pārziedējušiem ziediem, taču sēklas bira lejā. Tad biju kādā telpā, ēdnīcā, kur zēle bija veidota īpaši - lielākā daļa lejā galdiņi, bet vairāki milzīgi kalni, kurus ieskāva žogs un ur iegāju arī es un uzkāpu pašā virsotnē paēst nopirkto paplātes ēdienu. Atceros , ka tur bija tikai daži cilvēki. Zemi no turienes varēja redzēt tāpat kā no izplatījuma, domāju, ka esmu Everestā. tad biju kādā pažobelē, kur ka´di draugi aicināja ieraut kādu glāzīti kaut kādu smalku dzērienu, atceros, ka es pāris mutes iedzēru, taču nepiedzēros. BIju arī kādā pažobelē , kur bija sakrāmēti visādi atskaņotāji un citāda tehnika...Strādnieki taisīja remontu ar maniem instrumentiem, par ko nebiju visai priecīga, jo kalts bija salocīts tā, ka to pat ar āmuru vairs nevarēja iztaisnot un tā gals bija jau notrīts tā, ka tas vairs bija tikai kādi 8 cm nevis 20cm garumā kā jaunam. Sapņa beigas pirms pamošanās bija vistrakākās. Atceros, ka vajadzēja pāriet ceļu, bet tur visu laiku braukāja tās strādnieku mašīnas. būtiska iezīme gan smagajām gan vieglajām visā sapņa garumā bija tā, ka viena luktura vietā tām bija priekšā tādas kā ventilātora restes kā no ASV , 50. jiem gadiem. Es kaut kur aizķēros un pakritu uz asfalts, sākumā mani vieglā mašīna pamanīja un aizbrauca garām un izgrozījās, taču es mammai teicu, pagaidi, gan jau kritušam tak neviens virsū neuzbrauks - kļūdījos, - brauca smagā ar to pašu dīvaino zīmi - un priekšējais ritenis, kad brauca no ieves lejā, kur tā pirmīt bija uzbraukusi, tad lēnām ritenis slīdēja pāri malai un liecās jau kabīne l