Ritenis sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-03-01
5. marts. Sapnis dinamisks. Biju ar savu CUBE riteni kādā nezināmā vietā, kurā dzīvē nekad neesu bijis. tā bija mežmala, gar kuru bija aveņu stādos ieaudzis strauts vai upīte, kur pāri bija tiltiņš, tur lasīju avenes, kas bija ļoti lielas, tumšas gandrīz kā kazenes. Atceros, ka arī citi cilvēki Marianna bija kas tās lasīja un staigāja garām. Pāc kāda laika atgriezos sapnī tai vietā otreiz lai atvestu uz turieni Rūsiņu. Rūsiņš paņēma manu cube riteni un nogērbis kreklu atsedza savas bālās krūtis saules stariem. apgūlās uz cube uz sēdēkļa uz muguras un iestūrēja kādā pagalmā kas bija pāri šosejai. iestūrēja kādā stabā. Vēlāk sapnī tēloju stulbu izdvešot kādas artikulētas skaņas it kā būtu garīgi slims, pietam tur bija ne tikai mana mamma bet arī māsa un tante. Visbeidzot trešā daļā bija skola , kas koncentrējās pieturā. Tramvaja pieturā. Tur pasniedzēja teica, ka tik un tā mums krievu valodā būs jāpērk grāmatas kas maksā 70 eiro. Tad mēs ar Sandi kaut kur starpbrīdī aizgājām pa nezināmas pilsētas loku, līdz atgriezāmies tai pieturā pie maizes veikala, un tur trotuārā bija iemūrētas krāsnis (pazemē), kurtuves tikai bija kā durtiņas virspusē. Pārējie "skolnieki" tostarp Rūsiņš jau krāmēja citiem uz šķīvjiem kādu ēdienu un krievu valodas pasniedzēja teica, lai cienājamies un es paņēmu siera šķēli , desu uz dakšiņas un ēdu. Teicu, ka es nebūšu viens no skolēniem, kuru pienākumos turpmāk ietilps pasniegt un gatavot ēst citiem, bet Rūsiņš ar citiem jau bija piekritis. Tas arī varbūt tāpēc, ka mēs ar Sandi atnācām pēdējie, jo es starpbrīdī mazgāju kādu datorkrēslu ar spirtu, kuru sandis protams gribēja izraut.

u_l_d_i_s
2015-07-10
sapnis 11. jūlija rītā. Braucu uz Ziepniekkalnu autobusā, biju pašā priekšā netālu no vadītāja kabīnes. Autobuss pilns cilvēkiem. kāds jauns puisis autobusam esot kustībā, izleca pa pirmajām durvīm. Es paskatījos pa tām un redzēju, ka ārā sniegs , redzēju riteni pakaļējo, kas pārvietojās pa iebraukto slieci, bet sniegs slāpēja skaņu. Tad es sapnī biju it kā Rīgas stacijā, taču tuneļi un trepes uz peroniem bija savādākas. Man gribējās doties uz Madonu. Pie sava cilvēka. Taču man vajadzēja viņu sazvanīt, lai zinātu, ka es varu braukt un man būs kur palikt. Taču man Stacijā piesējās kaut kāds jauns jaunietis lielām tumšām acīm, kas izjautāja mani un izvilka beigās apliecību, ka ir policists-izmeklētājs, Viņi ilgu laiku seko man, manai rīcībai un grib noskaidrot iemeslus, kāpēc es rīkojos tā nevis citādi. Devos augšup pa šīm trepēm uz peroniem, taču šīm trepēm bija izlauzti metāla pakāpieni un vajadzēja pārlekt. Pārlekt man traucēja tas, ka raudu un tas, ka bija arī kaut kāda rokas bagāža, taču es spēju tikt pāri. Tas jaunietis gan bija veiklāks un augšā nokļuva pirmais.

u_l_d_i_s
2014-10-10
Sapnis uz 10.oktobri. Biju citā svešā pilsētā uz kādas nezināmas ielas. Tur bija pārceltas šī brūnā koka māja, kurā dzīvoju. Daļa un mana un daļa no AUstras augšējā loga bija apzīmētas ar grafitti. Tur pat tālāk uz ielas ar Riteņiem braukājāmies. Es un Kārlis un vēl kaut kāda meitene. Kārlis brauca pa ielas otru pusi. Es braucu ar riteni līdz citai jaunākai ēkai, kura atradās turpatnetālu uz tās pašas ielas. Manamritenim nebija stūres, bet es to veiksmīgi novadīju un izbraucu arī starp šaurām vietām starp žogu un koku. Kad tikām līdz tai jaunai ēkai, kurā jāiegriežas bija iekšā, Kārlis nokrita ēkas iekšpusē, un sasitās :(, Atceros, ka vajadzēja viņam palīdzēt.