Pils sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-03-14
Botaniska darza teritorija gaju pakal divam sievietem. Kad izgaju no ta,devos talak un musu bija jau piecas. Citi brinijas ka mes tik dazadas esam apvienojusas. Viena no vinam radija man savus lakotos nagus ar caurspidigo laku,es teicu,ka man pec remonta ar bija janolako nagi,jo bija cietuši. Un tad es iegaju kada saura gara telpa tur uz gultam guleja paris Kinoaktieri,kuriem vajadzeja notelot erekciju.tacu es pacelu segu abiem un izradijas ka tur bija aizverti lietussargi.Tad Kaspars Šm. Uzradas blakus un viņam stāvēja. Es gribēju to iebāzst savā mutē bet naca režisori un vins izbijās. Mes izskrejam no telpas pludmale,un vins tagad bazijas la vinam par lomu vispar neko nesamaksas. Tad es kaut kur dabuju savu riteni un valeju pa smiltim. Lidz nonacu kada liela eka. Kur gribeju aiziet uz dušu. Bet kapnes sedeja dusmiga sieviete un teica ka nevar te nakt,kaut gan nacu jau otreiz.sievieti centos sist pa galvu ar koka amuru,bet vina parvertas par virieti baisu taadu. Un kad biju ticis tomer vinai garam pils otrā stava, es ar serkociniem saku dedzinat aizkarus,bet vina vins man dzenas pakal. Izcelas ugunsgreks un es domaju,ka pat ja pili aplenks un vaktes mano,tad es kaut kur nolidisu pilii,kur mani neatradīs

u_l_d_i_s
2017-03-13
Raudāju, kad atvadījos no Ivara, biju devis viņam līdzi savu mobīlo ar visu SIM karti, tādļēl atceros, ka man vajadzēja atcerēties savas vecās SIM kartes PIN kodu. Salacas ielā32, kur agrāk dzīvoju, ar Sandi Dedzenu krāmējām liftā visādas mantas, arī traukus, uzradās Smaida Zosāre ar saviem traukiem un abi aizbrauca augšā ar liftu, es skrēju augšā pa trepēm. Visi ceriņi bija izrakti un tur vieta bija atbrīvota skaistiem apstādījumiem. Tad biju pie sava tēva kapa Matīsa kapos. Bija uzstādīts jauns piemineklis ar nāves iemeslu-elektrotrauma(vert.rakst.) piemineklī bija ekrāns kur varēja kaut ko arī noskatīties par te dusošo dzīvi. elektrības vadi gāja pāri mūsu galvām kapos 2-3 m augstumā. Jāmaksā par to bija 3eur.mēnesī. Man rokās bij liels fotoaparāts, pēkšņi ieradās daudz viesi, kuri gribēja ieslēgt filmu, bet mēs ar mammu aizgājām no kapiem, gājām gar CCietumu, kur gāja dīzelis uz augstām konstrukciju stieņu siksnām - virzuļiem, nezin vai tik dīvainas formas vilciens vispār eksistē. tad es jāju uz tāda kā pašlecoša buka, ar dēli rokās tas dēlis bija kādi 10m, un tas ielocījās kādā ēkā, lejā pa trepēm, kur bija direktors. Darbiniece bļāva, ka tas esot noziegums. Es viņai atvainojos, jo tas notika ārpus manas gribas. Vannasistabā no plastmasas bija saliekams paklājs, kurš salocījās tādos kā trīstūros, veidojot raķetes formu, un Kārlis nejauši to salocījā tā, ka nokļuva iekšpusē un nespēja pats vairs no tā izkļūt. Tad biju pie milzīga pils cietokšņa, kurš būvēts no gaiši brūniem ķiegēļiem, too ieskāva ūdens, bija apkārt arī citas salas, un krasts ar nelieliem kokiem, kur es biju piedzīvojis laimīgākos brīžus ar Lauri Medni, es pa padoniem, kuri bija iemērkti ūdeni mēģināju pārskriet uz kādu no salām. ūdens bija dzidrs, un nejauši ar vienu kāju iemērcu diezgan dziļi kādā līkumā. Visbeidzot gāju uz Maximu, bet jādomā bija par kaut kādām govīm, kā lai apvieno visus darbus un laiku, ko tām atvēlēt. Pie Maximas biju saticis kārli, kurš atkal bija iekūlies kādā slazdā.

u_l_d_i_s
2014-10-02
Nakts vidū uz 4. oktobri sākumā redzēju pamestu pili - un kaut kādu izgaismotu burinieku kādā nezināmā jūras līcī, kuram blakus stāvēja kāds mazāks kuģis, redzēju to vakarā, jo debesis, jau bija sākušas satumst. Kuģis atradās kādu puskilometru no krasta. Savukārt man bija jāpaspēj uz to, taču es un kāds mans draugs maldījāmies pa kaut kādu pili, kura bija "komplektā ar šo te burinieku" un arī no ārpuses izgaismota, bet iekšā ne īpaši. Tajā bija ļitu daudz istabu, gājām tām cauri. Tur arī bija nomiruši jauni cilvēki - puiši. Kaut kādā ziņā atceros, ka pirmais, kuru atradu bija aizgriezies uz dīvāna un pirmais ko pacēlu, bija viņa roka. Apakšdelms bija pārklāts ar biezu apmatojumu, tad jau man bija skaidrs, ka tas ir puisis, tad paqgriezu seju un tas apstiprinājās. Vēlāk atrastie atdzīvojās. Jā un atceros, ka telefona sakari man ar kuģi bija pārtrūkuši, un es cerēju, ka viņi man ieradīsies pakaļ, jo viņiem vajadzēja zināt, ka es te esmu. Otrajā sapņa daļā - Lieli āboli ābelē, kaut arī to nebija daudz... Bet ļoti lieli, skaisti iesārti. Daļa no tiem bija sakrituši uz šīfera jumta šķūnītim. Kāds zēns, kas tur bija uzlīdis - oalūdzu, lai pasviež tos man lēnām zālītē , lejā, lai tie nesadauzās pārāk. Tā viņā arī izdarīja, tikai ar dažiem centās man trāpīt. Tad to pašu ābeli ar āboliem redzēju Rīgā ļoti urbanizētā vietā (starp Vecrīgas mājām) , lielā piesārņojumā, taču tai bija aizlauzti zari un vairs negatavojās āboli.

u_l_d_i_s
2013-07-03
4. jūnijā - 1.mā epizoda - tikos Rīgas centrālajā stacijā ar Ušakovu un viņu intervēju. Bildēju viņa bildi viņa apartamentos ar savu telefonu. Atceros, ka arī maisu dārgekmeņiem bildēju, kurus centos savākt. Apartamentos bija tādas krāsas tapetes, kā zaļie un violetie fluorīti. 2. epizode. Ar Kārli Kraukli plānojām atentātu , griewzām durvīs caurumu kādam kambarim kādā nezināmā pilī, lai būtu vilkme, es kurināju blakus pils telpā kaut kādu mazu koka kumodi, kurai sāka apdegt koka kājas un uguns sāka izplatīties pa grīdu...

ruika
2012-04-19