Peļķe sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-03-04
Sapņa pirmā daļa. Mūs nostrostēja par sliktu uzvedību un pret manu gribu man rokā ielaida šprici ar nomierinošām zālēm. Es cēlu iebildumus un teicu, ka griezīšos Cilvēktiesību tiesā, jo nebiju agresīvs. Otrajā sapņa daļā paņēmu karstu ūdens katlu un ziemā gāju ar to uz trolejbusa pieturu, kur riteņi bija asfaltā izveidojuši bedri. tur tad arī ielēju to un noģērbu bikses, ātri ielīdu, bet ūdens bija dubļains. Taču dubļi man klāt neķērās. Cilvēki brīnījās, kā es ziemā varu ielīst tik aukstā ūdenī, bet viņi jau nezināja to, ka ūdens ir 45 grādus silts. Tad atceros ka saģērbos un tad pienāca trolejbuss. bija nakts, vai vakars. Katrā ziņā tumšs.

u_l_d_i_s
2014-04-20
Sapnis 19.aprīļa Klusās sestdienas rītā. Vispirms ar otru puisi Ivaru vai Gati, nevaru atcerēties ar kuru, gājām pa mežu. Mežā bija vecākas priedes, norādīju uz vienu no tām, pavisam resnu, kas kā vēlāk atklājās ir tornis(skurstenis no ķieģeļiem priedes koka mizas krāsā) nevis priede. Tornī iekšā bija kaut kas līdzīgs botāniskam dārzam, viss plauka un ziedēja, taču tikai vienā tā daļā. Pārējā daļā bija tumšs slapjš un auksts. Tur tai tornī, stāvēja iekšā vēl viens tāda pats skurstenis kā pats tornis. Tas bija pievienots mazai čuguna krāsniņai. To es kurināju, Pēc laiciņa milzīgais tornis (garais skurstenis) sāka vilkt gaisu tik strauji, ka tā kurējās rūkdama (to dzirdēju) un to nevarēja apklusināt arī ar durtiņu aizvēršanu. Mērcēju savas kājas turpat ūdens peļķē. Auksts ūdens tas nebija, bet slapjš gan... Vēlāk biju uz kādas mājas jumta un redzēju no aukšas Ivaru, taču viņam vispār nebija bikses kājās, No jumtiņa pieķēros kādām virvju šūpolēm un šūpojos stāvus kādus 5 metru aukstumā, līdz nobremzēju zālienā. Atnāca brālēni un arī teica, ka tā grib šūpoties. Tad atrados Dārziņos, Rīgas mazdārziņos. Virs dārziem 15 metru augstumā virs katra no tiem bija sabūvēti jumti no preskartona, no papes vai citiem nevērtīgiem atkritumiem. Tie bija kā griezti, kuri noputējuši ilgu laiku stāvot atmosfēras iedarbībā. Virs dažiem citiem dārziem griestu nebija, bet virs mammas dārza bija šie griesti un siena, kas noputējusi sniedzās līdz tiem. Sausa augsne, kuru mamma visu laiku laistīja, arī kaut kādu egli, kuru centās ieaudzēt tur kopā kādā pudurā kopā ar klājeniskajām tūjām. Sapņa beigās biju kaut kādā mācību telpā, kur vadība man netieši un tākā starpcitu norādīja stāstot mācību plānu izglītojamajiem, ka Biotehnoloģijas pamatus pasniegs kāds Miša” no sociālā dienesta. Studentiem nebija nekādas intereses par Biotehnoloģiju un laminārboksiem, kaut kāda tante bija no ārzemēm atvedusi četras meristēmu augu kultūru burciņas, bet studenti pat neatnāca apskatīties, aizbēga no lekcijām.