Parādi sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2014-12-24
Sapnis no sestdienas uz svētdienu - 28. decembri. Atceros tikai pēdējo sapņa daļu. Biju nezināmā vietā pie upes. Tā varēja būt Daugava. Man tur bija iegādāta zeme kādi pārdesmit kvadrātmetri, kura robežojās ar krastu. Tur bija tāda kā nogāze, ne pārāk stāva, bet tomēr. Kādreiz tur eskavātors bija sastūmis arī melnzemi, un pie krasta tur tā arī viss bija atstāts. Kāds cits bija atvedis arī granti, kad biju tur, es redzēju dzīvokļu mājas pārdesmit metru attālumā. Pirmajā stāvā pamanīju logā Roberta mammu, kura uz palodzes ārpusē bija nolikusi tiko iegādātus kaktusus. Bija uzpotēts Gymnocalicium uz potcelma. un bija iegādājusies arī tikai potcelmu, bet augšējās daļas - kaktuss bija nost - par tādu pašu cenu. VIņa teica, ka kāds veikals tos tagad sācis tirgot. VIņa lūdza arī granti man, vai varu atnest, jo arī vina ir manā labā daudz darījusi. Jā, protams, ka piekritu, un abi nogājām uz leju pēc tās. Viņa bija paņēmusi vēl kaut kādu kaktusu uzpotētu, bet tad atnāca ROberts un to kaktusu diemžēl sāka tvarstīt un atdalīja no potcelma, jo sāka lauzt nost tam dažus izstīdzējušākos dzinumus, - Sapņa beigās atceros, ka ieraudzīju ROberta Vecmammu dīvainā kārtā staigājām pa ūdens virmu tā uzmanīgi. Bet zināju, ka tā nav, jo zināju, ka tur 5-10 cm zem ūdens virsmas ir makšķernieku laipiņa, kas sniedzās upē kaut kur 15m tālu. no krasta.

u_l_d_i_s
2013-08-26
Sapnis krāsains. Darbība risinās Jūrmalā, man pazīstamā vietā, manas tantes mājā un par uz tās ielas, kur atrodas tā māja. Sākumā ar kaut kādu bomzieni nevaram saprast, kā viņai labāk nokļūt uz Ozolu ielas un stāvam Bērzu ielas galā un domājam, es saku ko tad mēs te stāvēsim visu laiku? Sākam iet pa bērzu ielu. Pie manas tantes mājas ieraugām pie sētas atbalstītus riteņus manējo un Ivara, kuru dāvināju. Riteņus kopā ar to nepazīstamo tanti biju paņēmis un atstājis pie vietējā veikala, tāpēc biju izbrīnīts, kā tie nokļuvuši šeit. Tad arī izreiz sētā satiku arī Ivaru, kuram bija bieza , melna ādas jaka un viņš man pārmeta, ka tā taču riteņus nevar atstāt, jo nozags... ES teica, ka diezin vai. Cita mana tante man arī teica, ka Ivars esot teicis, ka es esmu viņam palicis parādā kaut kādu palielu naudas summu. Teicu, ka varu atdot daļu, bet konstatēju, ka tik daudz man naudas uz doto brīdi nav. Iegājām iekšā un kopā ar biezā , melnas ādas jakā tērpto Ivaru, apsēdāmies pie apaļā galda ēdamistabā. Visi viņa radi un mani radi stāvēja kājās. Es nekur nevarēju atrast baldtu lapu, lai uzrakstītu apliecinājumu, ka esmu viņam parādā tik un tik un ka atdošu dažu mēnešu laikā. Visas lapas, gluži kā atmiņu dienas bija aizņemtas un jau aprakstītas ar kaut ko. Man gribējās raudāt, taču to neatļāvos. Ivars klusēja. Arī visi viņa radi un mani radi, kas stāvēja turpat apkārt istabās, nepievērsa mums, abiem sēdošajiem nekādu uzmanību, bija aizņemti paši ar savām lietām.

liene124
2012-03-16