Mikrofons sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-11-19
Kaut kādās nepazīstamās garenās telpās bija izvietota Jauno tehniķu stacija. Ilmārs Ūlands bija izveidojis mikrafonu no vada, kas bija kā iemontēts vads sienā. Monolītā sienā! un es nevarēju saprast tā darbības principu. Teicu, ka tad jau labāk ar parastu mikrafonu ! Un otrajā sapņa daļā LUBioloģijas fakultāte visi stāvi un it sevišķi kāda vieta ēkā bija cietusi visvairāk. Jumts caurs, viss nopostīts arī fuajē bija gruveši. Artī virs Tūra Selgas kabineta ieejas tur bija griezti, bet zināju, ka ilgu laiku tur nav bijis jumts. Pēc tam jau redzēju visu sakārtotu.

u_l_d_i_s
2015-04-30
Sapnis naktī uz 2. maiju. Biju Madonas rajona tiesas pelēkajā gaitenī, kur uz grīdas pastaigājās uzvelkams - mehano-elektrisks dzelzs puniņš zīlītes lielumā. Vaicāju kāpēc ?/ Man smaidīja un neko neatbildēja. Teica, ka tā vajag. Bet putniņam iekšā bija mikrafons un raidītājs... Koroče PSRS metāla korpusa noklausīšanās ierīce uz spēcīgām baterijām. Tad arī atceros savu kaķi melno, kurš negribēja kāpt lejā pa kaut kādām garām trepēm, lai dotos uz māju.

u_l_d_i_s
2014-08-02
3.aug. sapņa pirmajā daļā bijām savākušies mēs - bijušie studenti bet tie, kuri nepabeidza LU, kā arī Martina un Ieva Gailīte. Smaida Zosāre mums pie tāfeles mācija par cilvēka garšaas sajūtām dažādās mēles zonās, dalīja arī izdales materiālus, es lasīju krieviski tos. Smaida teica, ka es jau zinot vairākas valodas. Tad bija jautājums par to - kas ir mīlestība, ko pajautāja viena jauna , nezināma meitene no priekšējā sola, kas acīmredzami bija nesen LU, jo viņu nepazinu. Teicu arī, ka mīlestība ir tad, kad tu vari pilnībā ziedot sevi otram cilvēkam, arī visu savu karjeru, ne tikai sajūtas ka patīk. Otrā daļā bijām kaut kādā lielā zālē, kur katram mikrafonā bija jāstāsta par sevi un iegūto dzīves pieredzi. Bijām savākušies dažādi pazīstami un nepazīstami no dazādām skolām. Atceros, ka bija arī no 25.vsk. Andrejs Kokins Palēkdamies nāca, izstāstījis kā gājis. Es teicu, ka vi´;nš tagad bru´gi liek, viņš to apstiprināja - neko nevajagot rēķināt, vajag tikai piegriest. Kad man bija jāstāsta vai jādzird ko interesantu citi stāstīs, sākās kāda mūzika. Lamājās, lai to izslēdz kā bija pirmīt, jo nevar dzirdēt. Sēdēju zāles (klases) pēdējā rindā. Tad arī visi kaut kur gājām laikam uz kādu bērnunamu un tur gulēja no dažādiem avotiem cietuši pusaudži. Par viņiem (viņu grūtu likteni) stāstīja LCDTV pie sienas. Par katru no viņiem. VIņi par to nebrīnījās, jo droši vien jau redzējuši tos sižetus ar sevīm jau kādas 100 reizes. Sapņa trešajā daļā biju mežā, bet ne biezā, bet uz plati iemīta meža ceļa, meža sākumā, nezināmā vietā. Tur atradās tādas kā betona trepes - kā pārejas, it kā apakšā būt vilciens vai automaģistrāle. tādas bija 2 gabalas aptuveni 50m viena no otras uz tā ceļa, trepēm, kas bija uz abām pusēm( un savienotas ar ceļu) bija arī 3 platformas pa starpu. Augšējā, un vēl divaskatra zemāk, kopā 5 platformas, 3 līmeņos. Atceros , ka stāvēju augšā. Un izlēju daudz ūdens. Kādu kubu bai pat vairāk. Izlēju to pa trepēm uz abām pusēm. Tas plūda lejā ar lielu atsi