Mežs sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-09-05
Braucu kaut kur uz Balvu pilsētu, bet tā nebija Balvu pilsēta, jo braucu caur Smilteni. Tā bija nepazīstama pilsēta, kurai bija jāiet cauri, lai tiktu līdz mežam, kurā taisījos lasīt sēnes. Ar flomāsteru uz pieturas atzīmēju cik metrus esu pagājis pa kreisi , lai atpakaļceļu atrastu. Jo pilsētā biju pirmo reizi. Mežs bija dīvains. Tas bija kā milzīgs angārs, kurā auga koki, g.k. skujkoki, sēnes bija, bet bija daudz griestu sēņu un daudz sēņotāju. Neskatoties uz to es centos iet pa vietām, kur tie nebija vēl nogājuši un sūnās atradu daudz mazu beku. Bija arī dzeltenie poģi. Vēl tai pilsētā man ar fleksi bija jāsalabo ūdensvads kādā dzīvoklī uz kuru tā arī nepaspēju, jo man bija jātiek 17:00 atpakaļ uz autobusu un uz māju. Nezināmā vietā bija Velta T. kādā piekrautā telpā, un es visu laiku uztraucos par laiku, jo pulksteņi rādīja dažādi un man bija jāpaspēj uz autobusu. 2.daļa. nākotne. kādā nezināmā telpā, kurā kursēja 46 autobuss, gar malu atradās darba galdi pie kuriem bija strādājusi mana mamma un tad sēdēja kāda viņas kolēģe, tālāk telpā bija izvietots veikals, kur tirgoja caurspīdīgus TV, tādu realitātē nav, un es strādāju citā nodaļā tur pat, kas tirgojās ar elektroinstalācijas aprīkojumu un modernajiem skaitītājiem, MVTT vadība man nebija zvanījusi vairākus mēnešus un es bažījos, ka tikai viņiem nav kāds sazvērestības plāns pret mani. 3.daļa.Raivis F.lūdza, lai aizdodu viņam 160eiro, apmaiņā pret ko viņš atļāva sevi nobučot. 4.daļa.Biju kādā datorklasē, kur bija man neparasti maza tastatūra, un uz grīdas kas izliets,pretējā pusē apsēdās S.Zosāre, es žogojos ieraugot viņu un pasniedzēja bija tāpēc dusmīga uz mani.

u_l_d_i_s
2015-02-12
12.febr.rītā. Autoostā savācu eirocentus no kundzēm, kurām biju palīdzējis,lai aizsūtītu daugu uz Kusu ar autobusu, jo viņam nebija naudas. Taču man iekāpjot autiņā šofere - jauna sieviete aiztaisīja durvis un veda arī mani uz to attālo ciematu.Es sadusmojos un teicu, ka saukšu policiju, jo viņa atteicās mani izlaist.Tad autobuss turpināja braukt bez vadītājas, jo viņa bija piecēlusies un nāca man virsū. Autiņš braukāja pa kusas ielām(bet tā nebija Kusa). Mož nākotne, jo tur viss bija sakoptāks un attīstītāks. Biju mežā uz kādas kāpas, pa kuras augšdaļu gāja meža ceļš. tur bija salikti pa malām veci soli no kinoteātra. Iztālēm redzēju Ivaru, un viņš bija noskumis, rakstīja kaut kādu papīru. Kas noticis? - Dagnija arī (nevis Daiga) mirusi - nu tā ar tām lielajām acīm. Viņš knapi turējās un gandrīz raudāja. Taču kaut kādi pensionāri aizdzina mani sēdēt atpakaļ. Priekšā aizbrauca kaut kāda kravas mašīna, tad arī Ivars apsēdās aiz uzslieta vēja barjeras stūra un es viņu vairs neredzēju.

u_l_d_i_s
2014-08-21
kopā ar savu vecmāmiņu, kura bija seša tante gribējām jaundubultos aiziet līdz Lielupei. Tante teica, ka kopā būs jāiet sešas stundas - trīs turp - trīs atpakaļ... Gājām caur mežu. Pa meža ceļu. Man gan negribējās ticēt , ka tik ilgi būs jāiet...Tā kā man līdzi bija mans Cube velosipēds, domāju to atstāt aiz kādas priedes, taču aiz tās priedes vēlāk uzreiz sākās daudzzīvokļu mājas, dažas, un es baidījos, ka tur kāds to riteni nenozog, jo sākumā biju uzskatījis, ka mežā māju nav. Iekšā redzēju cilvēkus, kas bija tādi savādi, sēdēja pie galda, bet nekustējās.

u_l_d_i_s
2014-08-03
sapņa pirmajā daļā bijām savākušies mēs - bijušie studenti bet tie, kuri nepabeidza LU, kā arī Martina un Ieva Gailīte. Smaida Zosāre mums pie tāfeles mācija par cilvēka garšaas sajūtām dažādās mēles zonās, dalīja arī izdales materiālus, es lasīju krieviski tos. Smaida teica, ka es jau zinot vairākas valodas. Tad bija jautājums par to - kas ir mīlestība, ko pajautāja viena jauna , nezināma meitene no priekšējā sola, kas acīmredzami bija nesen LU, jo viņu nepazinu. Teicu arī, ka mīlestība ir tad, kad tu vari pilnībā ziedot sevi otram cilvēkam, arī visu savu karjeru, ne tikai sajūtas ka patīk. Otrā daļā bijām kaut kādā lielā zālē, kur katram mikrafonā bija jāstāsta par sevi un iegūto dzīves pieredzi. Bijām savākušies dažādi pazīstami un nepazīstami no dazādām skolām. Atceros, ka bija arī no 25.vsk. Andrejs Kokins Palēkdamies nāca, izstāstījis kā gājis. Es teicu, ka vi´;nš tagad bru´gi liek, viņš to apstiprināja - neko nevajagot rēķināt, vajag tikai piegriest. Kad man bija jāstāsta vai jādzird ko interesantu citi stāstīs, sākās kāda mūzika. Lamājās, lai to izslēdz kā bija pirmīt, jo nevar dzirdēt. Sēdēju zāles (klases) pēdējā rindā. Tad arī visi kaut kur gājām laikam uz kādu bērnunamu un tur gulēja no dažādiem avotiem cietuši pusaudži. Par viņiem (viņu grūtu likteni) stāstīja LCDTV pie sienas. Par katru no viņiem. VIņi par to nebrīnījās, jo droši vien jau redzējuši tos sižetus ar sevīm jau kādas 100 reizes. Sapņa trešajā daļā biju mežā, bet ne biezā, bet uz plati iemīta meža ceļa, meža sākumā, nezināmā vietā. Tur atradās tādas kā betona trepes - kā pārejas, it kā apakšā būt vilciens vai automaģistrāle. tādas bija 2 gabalas aptuveni 50m viena no otras uz tā ceļa, trepēm, kas bija uz abām pusēm( un savienotas ar ceļu) bija arī 3 platformas pa starpu. Augšējā, un vēl divaskatra zemāk, kopā 5 platformas, 3 līmeņos. Atceros , ka stāvēju augšā. Un izlēju daudz ūdens. Kādu kubu bai pat vairāk. Izlēju to pa trepēm uz abām pusēm. Tas plūda lejā ar lielu atsitienu s

esterexxx3
2013-09-02

zilani
2010-03-16
Gāju iekšā mežā...neviena...ar vien dziļāķ biezoknī...krāsu nebija...tik ēnas skrēja garām, bet es zināju, ka tās ir stirnas...man palika bail un mēs griezāmies atpakaļ....