Maiss sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2014-11-03
Sapnis bija nakts vidū no 4.>5. novembri, jo aizmigu jau 19:00 vakarā - netipiski agri. Vispirms biju kādā tirgū , nezināmā vietā, kur es biju ieradies diemzēl bez naudas , bet gribēju ko iemainīt, taču nebija tā, ka es ilgotos tur kaut ko baigi nopirkt. Atceros, ka vispirms pētīju Vietējo produkciju - vija safasēti zirņi kastītē, kaltēti , taču tos nepirku, jo uzskatīju ka cena astronosmiska. Beigās izvēlējos kaut kādas konservētas pupiņas stikla burciņā no citas valsts. Vezinu, vai tās nopirku vai nē, - tas nav svarīgi. Kad gāju ārā no tā tirgus plača, bija atkal jāiet garām tiem aviācijas akadēmijas vārtiem, kur strūklaka vair sen nečalo, tā vieta sen jau kā sausa un viss izskatās sastindzis kā memoriālā. Un te mani apņēma augstās mīlas sajūta, ka mani taču mājās kāds gaida, un tas ir Lauris. Bija šī paļāvības sajūta. Tālākā sapņa daļā iekāpu trolejbusā, kas brauca kaut kur uz Ķengaragu. Biju es un vēl pāris pasažieri tikai vagonā. te pēkšņi nez no kurienes uzradās kondusktore un prasīja biļeti. Domāju, ja atdzīšos ar labu, tad arī varēšu izkāpt. Turēja mani aiz iepirkumu maisiņa, kurā bija krāsainas botas, cigarešu paciņa un laikam gan tās pupiņas, negribēja laist vaļā, kad apstājās un bija pietura. Karoče, es tomēr tiku no viņas vaļā un izkāpu. Tad gan vēlēk braucu pilnā trolejbusā, kur apstājos pie kādas kundzes, kuru neatpazinu sākumā, jo tā bija mana mamma. Mamma sāka runāties ar priekšā sēdošo kundzi, kura laikam gan bija kāda pašreizējā darba kolēģe, kuru nepazīstu. Un tikai tad es viņu atpazinu, Pirms tam viņa visu laiku bija skatījusies ārā pa logu. Apģērbies es biju švaki, man pat bija īsās bikses un T krekliņš, bet bija silti, neskatoties uz to, ka arī sapnī jau , iespējams , arī bija novembris... Mamma bija novecojusi sejā un pirmā brīdī tāpēc arī viņu laikam neatpazinu.