Līcis (jūras) sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2014-10-02
Nakts vidū uz 4. oktobri sākumā redzēju kaut kādu izgaismotu burinieku kādā nezināmā jūras līcī, kuram blakus stāvēja kāds mazāks kuģis, redzēju to vakarā, jo debesis, jau bija sākušas satumst. Kuģis atradās kādu puskilometru no krasta. Savukārt man bija jāpaspēj uz to, taču es un kāds mans draugs maldījāmies pa kaut kādu pili, kura bija "komplektā ar šo te burinieku" un arī no ārpuses izgaismota, bet iekšā ne īpaši. Tajā bija ļitu daudz istabu, gājām tām cauri. Tur arī bija nomiruši jauni cilvēki - puiši. Kaut kādā ziņā atceros, ka pirmais, kuru atradu bija aizgriezies uz dīvāna un pirmais ko pacēlu, bija viņa roka. Apakšdelms bija pārklāts ar biezu apmatojumu, tad jau man bija skaidrs, ka tas ir puisis, tad paqgriezu seju un tas apstiprinājās. Vēlāk atrastie atdzīvojās. Jā un atceros, ka telefona sakari man ar kuģi bija pārtrūkuši, un es cerēju, ka viņi man ieradīsies pakaļ, jo viņiem vajadzēja zināt, ka es te esmu. Otrajā sapņa daļā - Lieli āboli ābelē, kaut arī to nebija daudz... Bet ļoti lieli, skaisti iesārti. Daļa no tiem bija sakrituši uz šīfera jumta šķūnītim. Kāds zēns, kas tur bija uzlīdis - oalūdzu, lai pasviež tos man lēnām zālītē , lejā, lai tie nesadauzās pārāk. Tā viņā arī izdarīja, tikai ar dažiem centās man trāpīt. Tad to pašu ābeli ar āboliem redzēju Rīgā ļoti urbanizētā vietā (starp Vecrīgas mājām) , lielā piesārņojumā, taču tai bija aizlauzti zari un vairs negatavojās āboli.

u_l_d_i_s
2013-08-10
11. datumā. Kuģis -uz tā atrasties- mainīgs stāvoklis, tas izbrauc pa tiltapakšu - pārvarēt visus šķēršļus. Pie kaut kāda tuneļa, kam cauri tecēja ūdens un citi brauca laivās cauri, sēdējām ar mammu uz vienas no malām un mamma bija izstiepusi kājas ūdenī, Diemžēl tie abi koki, kas bija noliekušies bija bīstami, kāds no braucējiem ar airi aizķēra , un tas stumbrs uzkrita mammai uz kājām, tad pamodos. Vēlāk - kaut kāds dabas fenomens - jau iepriekš tika ziņots, ka celsies līmenis un būs gaidāms vilnis, un vietām vārētu notikt applūšanas. Pilnīgi nezināma vieta, pat tā nebija pilsēta, bet kaut kas interesants... Kaut kādā veidā biju ticis uz kuģa vai kutera, uz kura atradās tie, kam nebija bail satikties ar paisuma vilņiem, kurus prognozēja. Uz tā bija arī ROberta mamma ar RObertu, tācu viņiem bija bagātīgi klāts galds ar kaut kādām saldajām maizītēm un kūkām. VIņi pat neiznāca arā no kajītes. Tad arī es ieraudzīju pirmo vilni, Man to izdevās nofotogrāfēt ar telefonu-. Tas nebija kā vilnis, bet kā vnk ūdens līmeņa izmaiņas. Drīz vien kuģis to sajuta un rāva augšā, pēc tam sekoja kritiens it kā brauktu no kalna... Beigu beigās es piekritu apsēsties ar kādu nepazīstamu tanti, kura man bija līdzās arī uz klāja pie kāda galdiņa lejā. Katrā ziņā man šī nepazīstamā vecā kundze simpatizēja vairāk par dažiem citiem cilvēkiem, kuri arī atradās uz kuģa. Tad atceros , ka atceļā kuteris brauca pa klintī vai citur izveidotu apšūtu tuneli, kur bija elektriskās gaismas, un es bažījos, ka tas neaizķer griestus, jo bija palielinājies ūdens līmenis.