Krustceļš sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-11-25
sapnis interesants, taču atceros tikai tā pēdējo daļu. Laikam zināju, ka biju kuat ko paņēmis vai nozadzis kādam džekam un viņš kādā pilsētas krustojumā Mūs ar Lauri pamanīja, stāvēja un draudīgi domāja, vai skriet mums pakaļ. Jo attālums līdz viņam tomēr bija kādi 70m. Lauris protams bēga atpakaļ neskatīdamies, es pagaidīju, līdz viņš mani nogāza zemē. tad pamodos,.

u_l_d_i_s
2015-08-23
Sapnī biju ar kādu kopā, bet neatceros ar ko. Sapnis bija nezināmā vietā un no labās puses kādā krustojumā atbrauca divi cilvēki, kas piestāja. Pirmo es galīgi nepazinu, bet otrs bija Valdis Stepanovs. Atceros tikai to, ka es kautrējos viņu satikt/

u_l_d_i_s
2015-04-28
Sapnis uz 3. maiju. Biju Rīgā, biju iegādājies dārgu dzīvokli vecā mājā, 5. stāvā, ar skatu uz Daugavu, tuvu centram. Tā māja toč bija ļoti veca un grīļojās. īpašnieks, kurš ir daudzīvokļu mājās īpašnieks Madonā- Bruno, sūtīja mūs abus pusaudžus augšā līst pa ārsienu, bet pa to pusi, lai tā neapgāžas. Dzīvoklī domāju pēc tam izbūvēt jumta stāvu, jo no turienes skats bija labs arī uz pilsētu - vecā mūra ēka bija gana augstāka pār pārējām. Un man aatika sēdēt tur augšā... Satiku arī pēc tam lejā Gati Rengartu , kad viņš gāja garām tur krustojumā un blakus gulēja milzīgas feju krustmātes statujas lauskas, kas bija krītot sašķīdušas uz asfalta. Sapņa pēdējā daļā nevarēj ko atteikt palīdēt vienai un otrai tantei un pēc ta patiesībā to izmantoju par ieganstu lai attaisnotu to, ka nebiju tai dienā ieradies lekcijās. Lai vai kā ar kaut kādu platformu, kurai ritentiņi bija ļoti mazi, mēs ar āsu braucām un vēl dažiem uz Rīgas centru pār Salu tiltam, taču platformas virsma bija ļoti slidena un nebija kur turēties. Māsu gandrīz nonesa, bet es viņu turēju.

u_l_d_i_s
2015-02-17
braucu ar savu cube velosipēdu gar krasta masīva mājām pa Krasta ielu virzienā uz centru. Mašīnu bija maz, bija skaita pavasara diena. labajā pusē meklēju kādu divstāvīgu māju, kurai blakus var novietot solāros paneļus, jo biju dzirdējis no kāda, ka nākotnē tā varētu būt mana. tad es turpināju braukt pa Krasta ielu, pats brīnijos cik ātri varu pabraukt, pat bez piepūles neminot pedāļus. kad biju nonācis līdz gogoļa ielai vai kaut kas uz to pusi (kur sākās pārvadi) tad pamanīju čaļus ar lāpstām, kuri remontēja vai veidoja dzelteno gāzes cauruļu vadus un bija tur arī tāda kā stāva bedre izrakta, pašā ceļa malā. Apstājos, un nobraucu no ceļa, jo smagā turpināja ceļu pēc manis. Novitoju velosipēdu pie reklāmu caurulēm. skatos iekšā bedrē - mani piesaistīja viens no viņiem, kurš gan maz runāja, taču nebija apdzērušies kā pārējie vecākie strādnieki. Centos viņam pajautāt - ko labu taisāt, kā arī centos iegūt no cigaretes kādu dūmu, kuru viņš jau kādu laiku bija aizpīpējis, tad viņš gāja pačurāt, bet tā arī pazuda. Es tikai atceros, ka viņu meklēju ceļu pārvadu krustcelēs, bet nesameklēju pa tiem zvaigžņu formas pārvadu gājēju tuneļiem.

u_l_d_i_s
2015-02-11
12.febr.rītā. Autoostā savācu eirocentus no kundzēm, kurām biju palīdzējis,lai aizsūtītu daugu uz Kusu ar autobusu, jo viņam nebija naudas. Taču man iekāpjot autiņā šofere - jauna sieviete aiztaisīja durvis un veda arī mani uz to attālo ciematu.Es sadusmojos un teicu, ka saukšu policiju, jo viņa atteicās mani izlaist.Tad autobuss turpināja braukt bez vadītājas, jo viņa bija piecēlusies un nāca man virsū. Autiņš braukāja pa kusas ielām(bet tā nebija Kusa). Mož nākotne, jo tur viss bija sakoptāks un attīstītāks. Biju mežā uz kādas kāpas, pa kuras augšdaļu gāja meža ceļš. tur bija salikti pa malām veci soli no kinoteātra. Iztālēm redzēju Ivaru, un viņš bija noskumis, rakstīja kaut kādu papīru. Kas noticis? - Dagnija arī (nevis Daiga) mirusi - nu tā ar tām lielajām acīm. Viņš knapi turējās un gandrīz raudāja. Taču kaut kādi pensionāri aizdzina mani sēdēt atpakaļ. Priekšā aizbrauca kaut kāda kravas mašīna, tad arī Ivars apsēdās aiz uzslieta vēja barjeras stūra un es viņu vairs neredzēju.

u_l_d_i_s
2014-11-20
Sapnis 21. novembrī pa dienu 15-17, 29. mēness dienā. Kinoteātris tāds kā apmēram 6 lielās maksimas. Aizņem nevināmā pilsētā veselu kvartālu, apkārt tam platas ielas - bet tālāk tās pāriet šaurās ielās. Atceros, ka sapnī gāju uz to, kaut gan nedaudz nokavēju seansa sākumu, jo piebraucu vienu pieturu klāt ar autobusu. Bija tās dīvaina izskata margas, kas bija izveidotas kā jaunas bet netipiskas formas gumijas izstrādājums, ievietots milzīgā izlietā betona lejamā(izlietā) vannītē grandiozi lielā, kā tilta konstrukcijā. ´Visas vannas bija ieraktas zemē, ārā bija vienīgi tā pusriepa, kas bija netipiskas formas. Margas bija nepieciešamas, lai no ielas nokāptu skatītāju lejā vai uzkāptu no tā augšā un izklīstu tālāk augšā pa ielu parējām. Sēdēju zālē, mana vieta maliņā bija brīva. Daudz bija jaunu jauniešu es starp viņiem jau jūtos kā "vecītis", kaut gan tā noteikti bija nākote, bet man tik un tā biuja Jēzus vecums. kā tagad. Man bija līdzi kaut kāds ar plastmasas gliemežvāka vāku aizverams smieklīgs "planšetnieks", kur es uzliku straumēšanu no WIFI, kur gāja tā pati filma, kas uz ekrāna. Dzirdēju arī skaņu planšetā, ko centos nogriest sāmos klusāk un man tas izdevās. Pēc seansa(uz ekrāna gāja kāda moderna filma multfilma ar šaudīšanos karu, atceros ka kopā ar pārējo cilvēku varzu izgāju no milzīgās kino ēkas. Viena jauniete teica, ka baigā filma, kinotēātrī, bet man tā filma ne visai patika. Atceros, ka tad pēkšņi viss pūlis izklīda un es pie kinoteātra kristojuma izrādījos viens. Maldījos caur vecām ēkām, no kurām bija VID, bet kaut kur apmaldījos tā, ka laikam jau izejot no seansa aizgāju pa nepareizo ielu. Bet tas vēl turpat viss tā tuvumā. Tad pamodos.

u_l_d_i_s
2014-03-14
krustā tekošas upes, kurās mazgājos. tur bija arī citi nezināmi cilvēki. Tāpat velāk sapnī bija kaut kāds vecs Krāsu televizors ar diezgan izliektu vecu ekrānu, kas kaut ko rādīja.

u_l_d_i_s
2013-12-09
Dīvainu sapņu epizodes šonakt redzēju. Sākumā pie podjezda otras puses Salacas ielā , izskatījās sākumā tie kaķūeni pie ēkas ārsienas beigti, taču vēlāk sāka kustēties. Viņi bija ļoti sliktā stāvoklī ar zaļām actiņām, mana māsa teica, deva uzdevumu, lai nesu tos pavisam ārā un arī tad, kad būs ziema, lai viņi tur paliek, taču es negribēju to darīt un atteicos, sāku raudāt, Domāju, par vet ārstu un sausto kaķu barību. Kaut kur braucu pa nezināmu vietu nezināmā pildētā ar riteni. Tas laikam bija Ivara ritenis, kuru dāvināju. Ceļš gāja šad tad pa ielu, tad pa trotuāriem , taču gar tramvaja sliedēm. Kautkādā brīdī es sapnī pamanīju , ka vairs nebraucu, bet es eju kājām. Skatos atpakaļ - riteni atstāju laikam kļūdas dēļ pie kāda veikala labu gabalu atpakaļ. Kamēr gāju pie tā riteņa atpakaļ, man bija kopā ar citiem cilvēkiem jāpāriet dīvaina iela. Tai bija kopā abos virzienos vismaz 12 joslas. Luksofori bija, taču tie nebija domāti gājējiem. Mašīnas pašas neievēroja notikumus un autobuss iegiežoties plašajā 12 joslu maģistrālē, sanrauca vienu jaunu gaišmatainu sievieti, viņa raudāja, āutobusa šoferis un es palīdzēju paņemt nestuves. Taču tad gan uzreiz devus pēc riteņa, jo maģistrāles ota ceļa puse ta’jā brīdī bija pilnīgi bez mašīnām, to nebija vairs arī tālumā. Kad piegāju pie riteņa, tad ar izbīli konstateju, ka tas nemaz nav mans ritenis un es pa lielo att’[alumu esmu pārskatījies, turklāt tam bija noskrūvēts priekšas ritens. Tad ieraudzīju vēl vienu riteni, taču arī tas nebija mans velosipēds, tam rāmim nebija nosaukuma bai tie bija pieslēgti iepretim pret kādu veko veikalu, kurš atradās pāri tramvaja sliedēm. Tad es sapratu, ka mans ritenis ir pazudis un pamodos.