Krāsas sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-03-22
visur visāda nekārtība, uz grīdas remonta paliekas krāsas, saplēstas tapetes, u.c. remonta paliekas. Atceros, ka viņi gribēja, lai mainu logu, bet es atteicos un kas es vienīgais, kam jāstrādā? pārējie haltūrēja.

u_l_d_i_s
2015-09-28
Spēlēju dambreti un bija jauni noteikumi, ka spēles laikā uzrodas jauna "armija", kuru novieto spēles laukumā pa diognāli. Lauris krāsoja matus sarkanus, jo dalīja kaut kādas krelles un gan man gan viņam un man tās bija gaiši zilas , viņam gan krekls gan izdalītās bija sarkanas - bija kaut kas vajadzīgs, lai saskanētu.

u_l_d_i_s
2015-05-25
Sapnis uz 2. jūniju. Sapnis sākās ar to, ka pa dzīvokļa durvīm ienāca kāds nezināms čalis (viesis), pats pavēra durvis. Otrā sapņa daļā biju pats ciemos pie kāda čaļa, kur nebija kur gulēt un mums vajadzēja iekārtoties uz dusu vienā lielā gultā un es gulēju vidū. Tam pie kura biju, viņam piederēja kucīte, kurai bija nobrāzts zods, - es to izdomāju ņemt pie sevis tāpat kā kaķeni, kuru viņš un viņa nežēlīgā vecmamma bija izmetuši ārā, jo tagad ir mājās (dzīvoklī ) kucīte. Kucīte bija īsu spalvu, iegarenu žokli, tumša, bet ne melna. Es viņu ņēmu klēpī. Par nežēlīgu un nolaidīgu attieksmi gāju zvanīt policijai, neskatoties uz to, ka viņi it kā ir mani paziņas. Braucu prom, no tuvējās autobusa pieturas varēja redzēt šīs jaunuzceltās daudzstāvu mājas, kur fasādes vēl nebija pabeigtas un daudzi dzīvokļi bija bez logiem. Fasādes tumšas - tumši brūnas, pelēkas, melnas, - kā jau arī teicu - lija lietus.

u_l_d_i_s
2014-12-14
Sapnis naktī uz 14.dec.2014. vispirms es biju kādas lielas skolas vestibilā (tas varēja būt Aviācijas Instutūts) tur pie izejas netālu no pieturas vestibilā stāvēja guļus vitrīna, kurā bija ievietoti materiāli par skolu un mēs ar Ivaru pamanījām, ka tur vienā lapelē ir baigias humors, smējāmies par to. Daudzi citi staigāja garām un neko neredzēja. Tad kaut kur pie monitora ekrāna pamanīju, ka Ivars salicis sev albūmā jaunas bides , kur viņš ir nofotogrāfēts vingrošanas nodarbībā. ES kaut kādā bezsakarā biju izmazgājis matus un nezin kāpēc smērēju tos ar krāsainajiem vaska krītiņiem - zilu un melnu. Atceros, ka man kaut kur bija jāiet uz tikšanos ar lielāku sabiedrības daļu. Atceros, ka biju klasē. Tur bija ienākusi Sieciņa un nosēdusies man blakām kā otra skolotāja. Teica, lai iedodot kādas no savām 100 botām. Teicu, ka nedošu, jo ir negatīva pieredze, viens paņem, aizbrauc uz Rīgu vai vēl kurieni un pēc tam tikai dabū rokā... Kaut ko arī sieciņai acīs pateicu itin labi, to gan atceros. VIņa nekļuva dusmīga , bet ir laba diplomāte. Viņa uz to atbildēja mierīgi un konflikts neturpinājās. Tas nogludinājās nesācies. SApņa beigās es demonstrēju kaut kādu interesantu lodi., kas mainīja formu un ar to varēja iet pastaigāties kā ar savu sunīti. Atceros, ka vienu es biju jau aizrunājis un tā atradas uz ielas, sākumā ar to bijām nogājuši lejā, tad kāpām kalnā, taču tā negribēja kāpt, vārtījās turp atpakaļ kaut kādā puķu dobē, lejā pie tilta sākuma.

u_l_d_i_s
2014-09-28
Sapnis 28. septembra rītā. Sākumā redzēju māsu un tad viņa bija pasūtījusi caur mani ebay vai citur kur jaunu sarkanu telefonu ar podziņām. Tas bija domāts viņas draudzenei, bet ne pārāk labi zināmai. Atceros, ka kaut ko nomuhļīju un atradu mājās iepriekš iegādātu, bet tam baterija bija mēsls. Atradu arī mājās mazlietotu bateriju no sony Ericsona un ātri apmainīju. Tad atceros, ka māsa deva to draudzenei, teica, lai uzlādē, jo jauns un nav lēdēts acīmredzot. Pēc laika, mēs abi ar māsu gājām pa aleju un pazvanīja tā persona, kurai telefons ticis un teica māsai , ka sūdzēs mani tiesā. Abi ar māsu tikai nosmīkņājām par to. Tālāk biju it kā Rīgas dzīvokli, taču tur bija nodilis lamināta parkets, ne jau pārāk, bet vietām varēja redzēt tādas kā švīkas. Atceros, ka staigāju pa to un arī vietām pie durvīm bija tādi kā pacēlumi un nolaidumi - nebija vairs līdzens. Tālāk sapnī biju nezināmā sireālā vietā un cēlu no kaut kāda polikarbonāta plaknēm sev dārza mājiņu - ātro variantu. Tur tālāk kādā šķūnītī, kuram bija iztaisīts sānos logs, pa kuru varēja daudz ko padot, , tur Reinis krāsoja kaut kādas detaļas baltas, bet Maija pukojās, ka uz malas atstāta viena tablete pret galvassāpēm. Mana mamma teica, ka var jau to appēst, vienu jau neatstās. Es teicu, ka man nepatīk gatavot ēst, tāpēc es esu slaids, vot tiem kam tas patīk - tie daudzi apaļigi.