Konduktors sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2014-12-21
Sapnis no 20 uz 21. decembri. 2014. uz grīdas rindā bija saliktas 3 nestuves. tur gulēja ivara mamma, irēna pavidu un Kravalis. Bet viņi nebija miruši, sarunājās filmēšanas pārtraukumā. Atceros, ka beigās Ivara mma izrādījās gluži dzīva un Ivars, kad bija atnāca nevarēja viņu atrast starp mirušajiem. VIņa bija tur starp gaiteņu labirintiem nedaudz tālāk uz kādas gultas. Kopā ar Imantu Kazušu ar riteņiem braukājāmies kādā nezināmā pilsētā, kādiem nezināmiem garāmgājējiem atteicu, ka ritenis pa nakti bija stāvējis tirgus laukumā, nepieslēgts, jo tie bija izrādījuši interesi par manu velosipēdu. Tālāk biju uz perona un gaidīju vilcienu. Kāds pamācīja, ka plastmasas iešļūcamās čības, kuras ir baltas, vajag mazgāt regulāri un tās tik tiešām bija izmazgātas baltas. Biju ar kaut kādu savu adoptēto meitiņu , kura runāja angliski un saprata arī latviski, uz kāda perona, gaidījām vilcienu. Ikāpām tajā. VIņai bija bērnu nevosipēds mazs, man bija arī kādas pakas. VIlcienā konstatējām, ka esam taču aizmirsuši nopirkt biļetes apzināti - vai neapzināti - bet ienāca kontrole vagonā no abiem galiem. Mums trāpījās Ingūna Sudraba. Otru pusi kontrolēja Laimdota Straujuma. Ingūnai Sudrabai teicu, ka mums jāpaspēj vēl izkāpt un meitiņa jau gaidīja mani pie tambura. Parādīju biļeti, bet citu, ka vakar esmu samaksājis par ļoti dārgu braucienu no Jūrmalas. VIņa teica, , ka tāpēc vien sodu nelikšot, jo redz, ka vakar esmu tik dārgu biļeti pircis. Un teicu, ka adoptētai meitiņai biļeti vēl nevajagot. Pārmiju dažus vārdus arī ar Laimdotu Straujumu, viņa mani atceroties. Tad meitiņa kaut kur bija izkāpusi(acīmreot nobijusies no kontrolierēm), bet es braucu tālāk. līdz kurienei tiku nezinu, bet iebraucu kaut kur ziemā. Ziemā devos uz kaut kādu dzīvokli nezināmā vietā, kur iekāpu pa zariem un balkoniem un balkona logu. Atnesu tur 4 vafeļu saldējumus, jo tur bija 4 cilvēki.

u_l_d_i_s
2014-11-04
Sapnis bija nakts vidū no 4.>5. novembri, jo aizmigu jau 19:00 vakarā - netipiski agri. Vispirms biju kādā tirgū , nezināmā vietā, kur es biju ieradies diemzēl bez naudas , bet gribēju ko iemainīt, taču nebija tā, ka es ilgotos tur kaut ko baigi nopirkt. Atceros, ka vispirms pētīju Vietējo produkciju - vija safasēti zirņi kastītē, kaltēti , taču tos nepirku, jo uzskatīju ka cena astronosmiska. Beigās izvēlējos kaut kādas konservētas pupiņas stikla burciņā no citas valsts. Vezinu, vai tās nopirku vai nē, - tas nav svarīgi. Kad gāju ārā no tā tirgus plača, bija atkal jāiet garām tiem aviācijas akadēmijas vārtiem, kur strūklaka vair sen nečalo, tā vieta sen jau kā sausa un viss izskatās sastindzis kā memoriālā. Un te mani apņēma augstās mīlas sajūta, ka mani taču mājās kāds gaida, un tas ir Lauris. Bija šī paļāvības sajūta. Tālākā sapņa daļā iekāpu trolejbusā, kas brauca kaut kur uz Ķengaragu. Biju es un vēl pāris pasažieri tikai vagonā. te pēkšņi nez no kurienes uzradās kondusktore un prasīja biļeti. Domāju, ja atdzīšos ar labu, tad arī varēšu izkāpt. Turēja mani aiz iepirkumu maisiņa, kurā bija krāsainas botas, cigarešu paciņa un laikam gan tās pupiņas, negribēja laist vaļā, kad apstājās un bija pietura. Karoče, es tomēr tiku no viņas vaļā un izkāpu. Tad gan vēlēk braucu pilnā trolejbusā, kur apstājos pie kādas kundzes, kuru neatpazinu sākumā, jo tā bija mana mamma. Mamma sāka runāties ar priekšā sēdošo kundzi, kura laikam gan bija kāda pašreizējā darba kolēģe, kuru nepazīstu. Un tikai tad es viņu atpazinu, Pirms tam viņa visu laiku bija skatījusies ārā pa logu. Apģērbies es biju švaki, man pat bija īsās bikses un T krekliņš, bet bija silti, neskatoties uz to, ka arī sapnī jau , iespējams , arī bija novembris... Mamma bija novecojusi sejā un pirmā brīdī tāpēc arī viņu laikam neatpazinu.

u_l_d_i_s
2014-07-27
braucu kādā transporta līdzeklī, kurā bija kāda stjuarte vai konduktore. Braucu kopā ar Gati un Lauri. Sapnī sapņoju, ka pamostos tai transporta līdzeklī un redzu, ka kaut kāda stacija ar nezināmas valodas uzrakstiem, neskāpēc man šķita, ka tā ir Igaunija. Man bija jāatvainojas konduktorei, ka mēs visi trīs esam nogulē´juši savu izkāpšanu un aizbraukuši dievs vien zin cik tālu... VIņa nedusmojās un nelika piemaksāt. Man bija nauda, lai tiktu atpakaļ. Vēl arī atceros, ka tā sapnī nebija vasara un atceros tās pelēkās akmeņu lietuviešu projekta saceltās piecstāvenes. Skaitās, ka pirmās mēness dienas sapņi ir pravietiski, taču prasa pareizu izskaidrojumu.

u_l_d_i_s
2013-09-30
trolejbusaa klusi run´aju ar konduktoru, ka maks´a´su uz rokas 10 sant´imus, bet neourk´su bi´leti par 84 sant´imiem.

u_l_d_i_s
2013-06-09
taisījos izkāpt no autobusa, kad jau uz manu pusi nāca konduktore. braucu autobusā šonakt sapnī, stāvēju kaut kur priekšā , varēja būt pilseta Rīga, bet katrā ziņā izmanīta, nevis kāda tā bija ap 2000. gadu. atceros. ka vēlējos ātrāk izzkāpt un ar mammu stāvējām jau uz priekšējo durvju pakāpiena, vēl vienu epizodi atceros, ka meklēju kaut kādu veikalu, kuru nevarēju atrast, kā arī gāju garām savai vecajai skalai, kurai tagad logi pakešu bija pa visu sienu!