Klase sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-09-02
Biju invalīdu ratiņos, kaut gan zināju, ka varu staigāt. Pabraucu kādu gabalu un apstājos pie kāda veikala. Kāda skaudīga tante pārmeta man, ka es te jau 86 reizi braukājot,palīdzību lūgdamies. Es piecēlos uz savām kājām un protams varēju ātri paiet.2.d. Braucu ļoti pilnā trolejbusā, un redzēju, ka aizmugures rindas stūrī sēž kāds skaistulis, pajauns čalis, kurš komunicēja ar otru. Viņi kāpa ārā inženieru ielā un es knapi arī tur izkāpu, jo cilvēku vija daudz un te atkal kāda pretīga tante, kas neievēro citu intereses izkļūt no transporta. Viņu ar kājām sabradāju uz asfalta līdz tā izgaisa. Izkāpušais čalis šortos iegāja kādā mājā, kura realitātē tur neeksistē, un tur bija klavieresRīga. Es atceros, ka sāku tās spēlēt mazliet. un tad ar vecotēvu manu bija ledusskapis, kurā es glabāju naudu, bet viņš neuzmanības dēļ tur visu bija salicis pa savam, daļu kaut kur pazaudējis, par ko dusmojos un teicu, ka vispār nekad nav man kapeiku iedevis, kas atbilst arī realitātei dzīvē, 3.d. Nezināmā vietā liku dažādas eglīšu spuldzīšu virtenes uz zemes, kur tās bija paredzēts pārliet ar asfaltu, caurspīdīgu asfaltu!. Tas bija nezināmā vietā un ēka, pie kuras tas notika bija kāda Dome. 4.d.Biju uzdāvinājis latviešu valodas skolotājai Raiņa vak.maiņu vid. kaut kādu tuneru ar pastiprinātāju kurš bija ieslēgts kādā klasē ar pakāpienveida grīdu. Citiem tas nepatika un tie centās to tuneru izslēgt. Ēriks Seļivānovs tur bija atstājis savas apakšbikses, kuras nezin kāpēc man vajadzēja savākt.

u_l_d_i_s
2016-01-25
Biju klasee un mekleeju kur apsesties. Biju arii nokaapis lidz edniicai un ielukojos tajaa. Nekas nebija mainijies kad mani cilveku guuzma gruda uz gardrobi.atklajaas.ka mana jaka pazudusi no gardrobes

u_l_d_i_s
2016-01-01
sapnis 11. janvāra rītā. Sapnī biju skolā kādā klasē, kur bija jauni studenti un es, un Z.Vērdiņa no pamatskolas. klasē palika citi jaunie, es izgāju ārā. Tā bija kāda pilsēta, kur devos. Braucu ar vecu tramvaju pa šī pilsētas apbūvētajām ielām, pamanīju vagonā K.Šmauksteli no skolas, kurš likās, ka kāps ārā pa pirmajām durvīm tai pašā pieturā taču nē, viņš bija palicis vagonā. Tramvaja sliedes nogriezās strauji tā kā no Miera ielas no mežparka puses uz Brīvības ielu uz teikas pusi šaurā lenķī. es biju izkāpis. taču tas krustojums nebija tāds. Tajā bija daudz vairāk ielu, kuras sagāja kopā. Luksofori bija, un man vajadzēja tikt uz Brivības ielu, kur nogriezās pirmīt tramvajs. Kaut kādi ielas āksti naglīgi pārdevēji centās pārdot uz ielas saliktas mantas tai vietā, kad pārgāju pirmajai ielai. Man ielas bija jāš´´kērso nevis pārejot vienai bet it kā pa apli. Un tad man bija jāsargā telefons no tiem tirgotājiem. Kad taisījos pāriet otrai ielai, viens no viņiem bija ar kaut kādām riepām izgājis uz brauktuves un viņu notrieca. Cilvēki iebļāvās. Tāpēc gāju pāri un uz Brīvibas ielas bija trepes, kas veda lejup. Tikai tā varēja tikt tālāk. Kad kāpu lejā pa šaurajām trepēm, tad labās pusēs ēkā kāds uz sintezātora (kāda draudzē) spelēja ziemas svētku garīgo dziesmu. visiem labi zināmu, un kad biju nokāpis, tad ieraudzīju, ka trepju lejā strupceļš. tur vairs nebija kur iet. Beznosacījuma mīlestība, zinot, ka par to nekas nebūs, tik un tā - uzticēšanās un piedošana.

u_l_d_i_s
2015-09-30
Biju kādā vietā, kur apmeklēju lekcijas, taču tās bija pavisam vieglas un pēc tam bija brīvs, es aizgāju uz balli (uz EHR klubu), un man jautāja, vai rīt nākšu atkal. Biju arī kādā stundā, kur man blakus apsēdās priekšpēdējā solā kāds nepazīstams puisis, kurš pīpēja. Arī starpbrīdī. VIņa āda gan uz sejas gan uz ķermeņa nebija gluda un balta, bet no pīpēšanas drīzāk pigmentēta un neatjaunojusies. Bija jāraksta kāds sacerējums un sāku rakstīt par smēķēšanu. Bija brīvais temats.

u_l_d_i_s
2015-09-25
Biju atkal 11.klasē, bet tā bija šodiena, es biju jau patreizējos gados. Man nepatika tajā iet vēlreiz; katram mūža posmam ir noteikta loma cilvēka dzīvē. Atceros ka es tur skraidīju pa kaut kādu nogāzi, un atceros, ka arī Lauris veda velēnas un lika vienā grāvja malā, kurš diemžēl neatradās uz robežas, bet pilnībā uz manas zemes. viņš tās velēnas bija salicis tā diezgan pavirši, kā rezultātā grāvja sienas nebija kā līnija, bet veidojās līklocis.

u_l_d_i_s
2015-08-07
Sapnis uz 9. augustu. Ļoti dīvaini, taču lidlauks atradās Daugavas krastā starp 12stāvenēm, kā tai pagalmā un tais krūmos un nevīžīgi stādītos skujeņos bija nolaidusies un taisījās pacelties lidmašīna, es nezinu, jo sapnī es redzēju tikai to iekāpšanas vietu. Trapa nebija, tās karkasss bija ļoti tuvu zemei - tas dīvaini. Iespejams, taa bija maza lidmašīna. Mani draugi Ivars Andrejevs ar saviem čomiem centās pierunāt, lai es esmu vakarā pl. tikos un tikos klāt, ka lidos akcijas reisā uz kaut kurieni. Taču mammai neteicu par to, jo zināju, ka uztrauksies, - , pašam gan arī gribējās izgulēties sapnī. Būtu labāk gulējis, pie sevis nodomāju. Pirmajā sapņa daļā neviens neatstāja man klasē vietu kur apsēsties un es klusi stāvēju kājās, sagaidot, kad paši bez vārdiem sapratīs un pratīsies. Ar laiku tas notika. Kaut ko arī sapnī meklēju, to atceros.

u_l_d_i_s
2015-04-08
9.apr. Kopā ar Kārli staigājām un iegājām laikam viņa vecajā skolā, Madonas 2vsk. , iegājam kādā no klasēm, kur bija bērni, kārlis bija priecīgs par savu jauno planšetdatoru, tas bija liels, neparasti liels. viņš uzlika to uz galda un ieslēdza to. Kaut kāda sīkā meitene uzkāpa uz galda un tad ar vienu kāju uz planšetnieka, diemžēl tam saplīsa tačskrīns. es sāku filmēt un pirs filmēšanas nofotofrāfēju notikušo ar savu telefonu. Pārējie sīkie brīnijās, ka mums tik daudz ierīču, (laikam vēl kaut ko gribēja saplēst... pa logu bija redzama 1.vsk. ,tad kad izgājām no skolas tur pagalmā, tad mierināju Kārli, ka es caur ebay pasūtīšu viņam jaunu tačskrīnu, ka varbūt nemaz tik dārgi nebūs, kā viņš domā... vēl dažas šis nakts sapņa epizodes - garāžā mākslīgais apgaisojums - pretīgi blāvi zila dienasgaisma, iekšā gandrīz pliki čaļi kaut ko remontē, un otra epizode - kaut kāds komunālais dzīvoklis, kur katrs pietecinājis vannu pilnu,bet labi zin, ka skaitītājs kopējs un jāmaksā būs tik un tā, bet tika un tā cenšas viens otru pārspēt. Negribēju lai ienāk, vairījos stāvēt tā, lai citi redz manu ēnu uz sienas, un ieejai priekšā aizkrita visādi celtniecības mmateriāli.

u_l_d_i_s
2014-12-06
Sapnis naktī uz 14.dec.2014. vispirms es biju kādas lielas skolas vestibilā (tas varēja būt Aviācijas Instutūts) tur pie izejas netālu no pieturas vestibilā stāvēja guļus vitrīna, kurā bija ievietoti materiāli par skolu un mēs ar Ivaru pamanījām, ka tur vienā lapelē ir baigias humors, smējāmies par to. Daudzi citi staigāja garām un neko neredzēja. Tad kaut kur pie monitora ekrāna pamanīju, ka Ivars salicis sev albūmā jaunas bides , kur viņš ir nofotogrāfēts vingrošanas nodarbībā. ES kaut kādā bezsakarā biju izmazgājis matus un nezin kāpēc smērēju tos ar krāsainajiem vaska krītiņiem - zilu un melnu. Atceros, ka man kaut kur bija jāiet uz tikšanos ar lielāku sabiedrības daļu. Atceros, ka biju klasē. Tur bija ienākusi Sieciņa un nosēdusies man blakām kā otra skolotāja. Teica, lai iedodot kādas no savām 100 botām. Teicu, ka nedošu, jo ir negatīva pieredze, viens paņem, aizbrauc uz Rīgu vai vēl kurieni un pēc tam tikai dabū rokā... Kaut ko arī sieciņai acīs pateicu itin labi, to gan atceros. VIņa nekļuva dusmīga , bet ir laba diplomāte. Viņa uz to atbildēja mierīgi un konflikts neturpinājās. Tas nogludinājās nesācies. SApņa beigās es demonstrēju kaut kādu interesantu lodi., kas mainīja formu un ar to varēja iet pastaigāties kā ar savu sunīti. Atceros, ka vienu es biju jau aizrunājis un tā atradas uz ielas, sākumā ar to bijām nogājuši lejā, tad kāpām kalnā, taču tā negribēja kāpt, vārtījās turp atpakaļ kaut kādā puķu dobē, lejā pie tilta sākuma.

u_l_d_i_s
2014-09-19
klasē un gaiteņos visādi koka soli. Nebija vietas kur apsēsties, visur centās mani izēst. viendien sēdēju gaiteni, bet visi bija saspiesti.

u_l_d_i_s
2014-08-03
sapņa pirmajā daļā bijām savākušies mēs - bijušie studenti bet tie, kuri nepabeidza LU, kā arī Martina un Ieva Gailīte. Smaida Zosāre mums pie tāfeles mācija par cilvēka garšaas sajūtām dažādās mēles zonās, dalīja arī izdales materiālus, es lasīju krieviski tos. Smaida teica, ka es jau zinot vairākas valodas. Tad bija jautājums par to - kas ir mīlestība, ko pajautāja viena jauna , nezināma meitene no priekšējā sola, kas acīmredzami bija nesen LU, jo viņu nepazinu. Teicu arī, ka mīlestība ir tad, kad tu vari pilnībā ziedot sevi otram cilvēkam, arī visu savu karjeru, ne tikai sajūtas ka patīk. Otrā daļā bijām kaut kādā lielā zālē, kur katram mikrafonā bija jāstāsta par sevi un iegūto dzīves pieredzi. Bijām savākušies dažādi pazīstami un nepazīstami no dazādām skolām. Atceros, ka bija arī no 25.vsk. Andrejs Kokins Palēkdamies nāca, izstāstījis kā gājis. Es teicu, ka vi´;nš tagad bru´gi liek, viņš to apstiprināja - neko nevajagot rēķināt, vajag tikai piegriest. Kad man bija jāstāsta vai jādzird ko interesantu citi stāstīs, sākās kāda mūzika. Lamājās, lai to izslēdz kā bija pirmīt, jo nevar dzirdēt. Sēdēju zāles (klases) pēdējā rindā. Tad arī visi kaut kur gājām laikam uz kādu bērnunamu un tur gulēja no dažādiem avotiem cietuši pusaudži. Par viņiem (viņu grūtu likteni) stāstīja LCDTV pie sienas. Par katru no viņiem. VIņi par to nebrīnījās, jo droši vien jau redzējuši tos sižetus ar sevīm jau kādas 100 reizes. Sapņa trešajā daļā biju mežā, bet ne biezā, bet uz plati iemīta meža ceļa, meža sākumā, nezināmā vietā. Tur atradās tādas kā betona trepes - kā pārejas, it kā apakšā būt vilciens vai automaģistrāle. tādas bija 2 gabalas aptuveni 50m viena no otras uz tā ceļa, trepēm, kas bija uz abām pusēm( un savienotas ar ceļu) bija arī 3 platformas pa starpu. Augšējā, un vēl divaskatra zemāk, kopā 5 platformas, 3 līmeņos. Atceros , ka stāvēju augšā. Un izlēju daudz ūdens. Kādu kubu bai pat vairāk. Izlēju to pa trepēm uz abām pusēm. Tas plūda lejā ar lielu atsitienu s

u_l_d_i_s
2013-11-27
liela aauditorija ar studentiem, student esu arii es, gruutas lekcijas kaut kadaa bio´k´imijaa

u_l_d_i_s
2013-06-07
Andrejs K. no pamatskolas klasesbiedrs bija slims , galīgi resns un bija kādā slimnīcā. Kaut kādu skolu vai klasi vēl redzēju, un vēl kaut ko , ko neatceros. katrā ziņā nekas patīkams.

u_l_d_i_s
2013-06-04
laboratorija - laboratoriju redzēt- zīme, ka speķi tiek virzīti pareiza virzienā, pareiza profesijas izvēle, tajā redzēt sevi par alķīmiķi- veltīt daudz spēka tukšai lietai ; Šonakt redzēju, ka Lauris mednis sēž kaut kādā nepazīstamā universitātes auditorijā , kur pašam bija jāsabīda soli (atstarpes savādāk bija pārāk šauras lai ielīstu) Lauris bija nosēdies pirmajā rindā. Redzēju arī nepazīstamu laboratoriju, meklēju kaut ko skapīšos, kas bija krāsoti. Stūrī atradās vecs laminārbokss, kuru nevarējua ne izbīdīt, ne piesēsties pie tā, jo bija iekrāmēts starp citām mēbelēm. Mācības bija auditorijā bioloģijā laikam., taču vieta kur norisinājās sapņa darbība bija nezināma,