Kalns sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-01-15
kāpu kādā pavasara dienā saulainā kalnā, kur uz nogāzes sauļojās vairāki kaili vīrieši un kad biju uzkāpis kalnā tur nebija nekas cits kā mana mūzikas skola !

magnolija
2015-12-29
Kāpu stāvā kalnā un rokā nesu lielu loga rūti. Bija grūti, bet līdz virsotnei tiku, kur pavērās skaista ainava.

magnolija
2015-12-19
Kăpu kalnā, kurš bija ļoti stāvs un smilšains,beigās tā uzrādījās ala, no kuras pa šauru smilšainu spraugu nokļuvu pilsētā.

u_l_d_i_s
2015-07-28
Sapnis no 27. uz 28. jūliju. pl.00.30 - biju uzkāpis augstā latvijas paugurā, no kura virsotnes varēja redzēt horizontu Vienīgi dažu koku galotnes aizsedza skatu. Domāju šajā kalna galā celt kaut kādu māju sev, jo patika šī vieta. Tad jau izrādījās, ka tur jau ir kāda celtne, kurai bēni9ņos bija kupols. Bija uzslietas trepes bēniņos, lai caur kupolu izlīstu uz jumtu. Tur izlīda mana māsa un vērās tālumā, es turēju kupolu no iekšpuses, jo tas no viņas svara tomēr draudēja nomaukties un tas varēja būt bistami. Es gandrīz izkritu cauri bēniņu grīdai, jo ēka bija veca. Otrā sapņa daļa - 7:30 - Biju nezināmā vietā, kur remonotu biju sponsorējis es un veikuši mēs visi, tur viss bija tehnokrātisks, un bērni iekštelpās šūpojās, un tad gaitenis, kurā bija svaigi klātas flīzes veda uz augšū. Divās vietās flīzes kāds bija izkasījis, kas man nepatika.

u_l_d_i_s
2015-07-13
Sapnis reāls kā īstenībā. Biju nepazīstamā vietā un tur bija augstas šūpoles. Citi blakus šūpolēs stāvēja vai šūpojās tikai drusku, es uzšūpojos te augstāk te zemāk, bet kad biju augšā, tad gribēju fotografēt ar telefonu, jo tālumā pavērās skaists horizonts ar saulainiem, mežu galotnēm apaugušiem pauguriem. Pārbaudīju Pamatu līmeni it kā savai četrdzīvokļu mājai, bet viņa atradās pavisam citā vietā... apkārt nebija šīs kaimiņu mājas un likās, ka tā pat neatrodas pilsētā Madonā, kur tā ir pašlaik. Lai noregulētu pamatus un piepaceltu vienu stūri, nevajadzēja nekādu pūļu - tas nācās pavisam viegli, bet ar līmeņrādi konstatēju, ka tas nav vajadzīgs, jo viss tāpat ir labi...

u_l_d_i_s
2015-06-22
22. jūnija rītā - pa tiltu, pa sliežu ceļu braucu mazā autobusā augšup uz staciju, pēc ta citiem pārmetu, ka tas varēja beigties arī slikti, jo varēja taču pretī pa sliedēm nākt elektrovilciens. Tā laikam gan bija Daugava, taču tilta forma ne margas , bija savādāka. Arī pati Daugava - vietām pārejama, jo sekla un gaiša. Bija izveidojušās vairākas salas, kur mēs pirmīt ar Māsu bijām gājuši, bet tagad braucu pāri un īsi pirms stacijas uzbraukšanas krastā bija tas tilta pacēlums (kalns uz augšu). Vēl sapnī bija Lauris, kuram teicu, ka vajadzētu viņam liegt satikties ar Sandi, jo tas viņu nelabvēlīgi ietekmē, viņš bija mierīgs un neko neteica pretī.

u_l_d_i_s
2015-04-20
kopā ar Kārli Kraukli bijām lēzenā pakalnā un runājāmies par jaunuešiem, kuri garām skraidīja un jaunību, kura vairs mums neatgriezīsies. Lai gan agrāk bijām uzskatījuši, ka tā tas būs vienmēr. Lejā no pakalna veda lēzenas iemītas taciņas uz dažādām pusēm, bet pats pakalns bija apaudzis ar zāli un tā bija zaļa un pļauta.

u_l_d_i_s
2015-03-05
Ļoti interesantu sapni redzēju 8.>>>9. martu . Biju Nezināmā vietā it kā Rīgas ielā 27A-50, kur kādreiz dzīvoju ar Ivaru, taču dzīvokļa ieeja nebija kā parasti no kāpņutelpas, tā bija kā paradīzes vārti sireālā vietā, apkārt fona skatu neaizsedza ne lieli koki, ne arī citas mājas. Tālumā varēja redzēt Vidzemes augstienes pauguru virsotnes , kas bija ietītas miglā, taču spīdēja saule. Bija jauks rīts. (tādu jauku rītu, es domāju katrs ir piedzīvojis savā mūžā); Tad es prasīju, vai tagad drīkst dzīvokli apskatīt. Sieviete, kura tagad tur dzīvoja, to darīt atļāva. Mēs iegājām dzīvoklī, taču tas nebija tāds, kā agrāk. Taču sajūtas bija tās pašas. Man acīs sariesās asaras , bet neviens tās neievēroja, jo aizgriezos. Tikai tad, kad jau gatavojos projām, tad sieviete, kura šeit tagad dzīvoja pamanīja manās acīs asaras. Bet Rīgā, tajā dzīvoklī, kurā savukārt dzīvoju kādreiz es, notika kāds remonts (bija noticis, un tur viss bija pārbūvēts. Māsas Anitas istaba bija tagad sķērsām dzīvoklī izvietota un paplašināta par kādu metru vēl uz mazās istabas rēķina. Daļa nesošās sienas starp istabām arī bija nojaukta. Bet Salacas ielas 32-31 dzīvokli man apskatīt neizdevās, taču blakus tur vairs nedzīvoja tiekas agrāk, bet dzīvoklī bija ievākusies Rita Dzene no Ozoliem. TUr pie viņas arī biju ciemos un izstaigāju arī uz balkona. Redzēju sevi it kā no malas.

u_l_d_i_s
2015-01-04
Atradu augu sēklas, kuras nebija sasētas un atradās papīra iepakojumā, kur tās pats biju ielicis, kad vēl mācijos LU BIoloģijas fakultātē. Skatījos kastītē zem gaismām - bet neviena no tām nedīga... Tad ieraudzīju ārā rindā sastādītas jauno studentu samtenes. Tās bija netipiskas - tās bija 2.50-3.50 metrus garas, taču nevis kā krūms, bet kā kompakts stabs. šādi stabi tad arī bija sastādīti gar ceļu. Atceros, ka centos ievākt no tām sēklas, no pārziedējušiem ziediem, taču sēklas bira lejā. Tad biju kādā telpā , ēdnīcā, kur zēle bija veidota īpaši - lielākā daļa lejā galdiņi, bet vairāki milzīgi kalni, kurus ieskāva žogs un ur iegāju arī es un uzkāpu pašā virsotnē paēst nopirkto paplātes ēdienu . Atceros , ka tur bija tikai daži cilvēki. Zemi no turienes varēja redzēt tāpat kā no izplatījuma, domāju, ka esmu Everestā. tad biju kādā pažobelē, kur ka´di draugi aicināja ieraut kādu glāzīti kaut kādu smalku dzērienu, atceros, ka es pāris mutes iedzēru, taču nepiedzēros. BIju arī kādā pažobelē , kur bija sakrāmēti visādi atskaņotāji un citāda tehnika... Strādnieki taisīja remontu ar maniem instrumentiem, par ko nebiju visai priecīga, jo kalts bija salocīts tā, ka to pat ar āmuru vairs nevarēja iztaisnot un tā gals bija jau notrīts tā, ka tas vairs bija tikai kādi 8 cm nevis 20cm garumā kā jaunam. Sadusmojos par to vai ko citu.. Sapņa beigas pirms pamošanās bija vistrakākās. Atceros , ka vajadzēja pāriet ceļu , bet tur visu laiku braukāja tās strādnieku mašīnas. būtiska iezīme gan smagajām gan vieglajām visā sapņa garumā bija tā, ka viena luktura vietā tām bija priekšā tādas kā ventilātora restes kā no ASV , 50. jiem gadiem. Es kaut kur aizķēros un pakritu uz asfalts, sākumā mani vieglā mašīna pamanīja un aizbrauca garām un izgrozījās, taču es mammai teicu, pagaidi, gan jau kritušam tak neviens virsū neuzbrauks - kļūdījos, - brauca smagā ar to pašu dīvaino zīmi - un priekšējais ritenis, kad brauca no ieves lejā, kur tā pirmīt bija uzbraukusi, tad lēnām ritenis slī

u_l_d_i_s
2014-11-02
autobusa pietura šosejas malā, ceļš uzbērts, nogāze. Dārza Kaimiņiene Anna Gadzāne atnāca un nokrita lejā pa nogāzi, kas bija stāva no ceļa uzbēruma. Man telefona nebija un es arī nesteidzos palīgā. Teicu, lai prasa citiem zvanīt 112. Sapnis bija garāks, taču citas daļas neatceros.

u_l_d_i_s
2014-08-24
26.augusta rītā sapņa pirmajā daļā biju kādā lielā slimnīcā , milzīgā stiklotā dzemdību namā. Sākumā biju kādā veikaliņā tur , un aizdevu pārdevējai 30 monētas santīmus vai eiro. Tur bija arī Sandis Dedzens un viņa māte ar vienu no viņa māsas bērniem. Es biju pirmajā stāvā, kaut kur sētas pusē, taču viņi - pagrabā. viņus redzēju caur lelu 4x5metru bedri, lķu atveri grīdā (tā kā garāžāi, kurai noņemti dēļi kad labo auto.) viņiem lejā nosviedu kādas 4 vai 5 slotas zaru slotas, lai tās apmaina, jo redzēju, ka vecajām zari nodiluši. Tad gāju ārā (braucu ārā ar velosipēdu) pa galvenajā m stiklotajām durvīm atskatoties, vai šie arī nāks. Vēl brīdi gaidīju ārā, bet no Sanda ne vēsts. Laikam būs devušies ārā pa citu izeju. Otra daļa - Lauku māja, nelielā pakalnā, kurā ierados, taču uzzināju, ka tā ir kopīpašums - divdzīvokļu māja. Tai apkārt bija zeme un no nelielā lēzenā pakalna varēja redzēt horizontu. Māja bija no koka un atceros koka slieksni. Tad biju kaut kādā autobusā, kurš nebrauca, bet bija apstājies. Teicu, ka tālāk nemacīšos, jo man neinteresē pētniecība. Un visbeidzot redzēju izkaltušu zāli vietās, kur to sausuma periodā vasarā neaplaistīju un biju iesējis. Zāle attiecīgās vietās nebija uzdīgusi, tur vairāk nezāles. Gāju lejā no kalna jo tur biju to sasējis. Atceros, ka sausākās vietas centos apliet, čurājot, taču tas maz ko deva. Zeme bija no sausuma saplaisājusi. Kad tiku līdz lejai, tur biju šķūnis, kurā bija iejkārta virve, un es redzēju sevi - šūpojos virvē.

u_l_d_i_s
2014-07-21
tajā piedalīties kā viesim - veiksme kādā ļoti sarežģītā lietā, kas likās bezcerīga. Kāpu pa trepēm sākumā augšā , katrā pusstāvā bija kāds mākslas darbs gar sienu. Kad augšā redzēju. jau plakanas trepes uz bēniņiem, tad kāpu lejā, atpakaļ. Redzēju Pensionāru biedrības bijušo vadītāju V.Kārkliņu ar sasistu asiņojošu seju kuat kur nezināmā vietā. Pēc tam arī braucu ar draugu guļus no kāda liela kalna Jūrmalā, sniegotā ziemā. Sākumā domājām braukt ar galvu pa priekšu, bet pārdomājām, jo pārāk bīstami. Kalns jau bija ieslidināts.

u_l_d_i_s
2013-10-04
melot , to darīt pašam- zaudējumi. pieci lati bija iebāsti manā gultas galā un es teicu radiem, ka neesu ro ņēmis, tad kad viņi to atrada, taču izskatās ka vini tā lidz galam īsti nenoticēja. Puķu kiosks biļešu kase.Kaut kādā nezināmā´vietā gribēju iegādāties braukšanas biļeti, taču man kasē atbildēja , ka bienas biļetes ir izbeigušās, ir tikai visam mēnesim - tādas, ko sauc par 30 braucienu biļētēm darbdienām. Arī viti jsuni cilvēki nevarēja iegādāties tās pēc manis. Kaut ko fotogrāfēju, sapno laikam biju jaunāks. SApnī patika viens čalis, kuru apskāvu pie tās biļēšu kases no aizmugures. P"ec tam terorizēju puķu pārdevējas no tā botāniskā ziedu kioska - biļēšu kases, lai viņas to nokārto, jo man vajag to biļeti, savādāk sāktu spārdīt puķu podus. Tad , kopā ar Sandi, kurš´gribēja ar mani parun´´at par kaut ko svarīgu, non;acām pie citā sapnī redzētām durvīm, aiz kurām bija studenti, kas mācās radioloģiju un medicīnu. Tie bija Portugāļi. Kopā arī ar viņiem šļūcām lejā pa kaut kādu akmeņainu kalna nogāzi. 29.meness diena tiko sākās, bet sapnis tika redzēts 28. mēness dienas beigās.