Kabelis sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-08-12
Pirmā sapņa daļā biju vecajā dzīvoklī uz lodžijas. Betona margas atdalījās metinājuma vietā un sāka svars tās vilkt lejā. Bija vakars. Es jau taisījos iet iekšā, bet man palika lielas acis :O to redzot. Es nebiju vainīgs, jo tikai ar flomāsteru zīmēju uz sienas līnijas. Māsa iznāca ārā un mēģināja pacelt to paneli atpakaļ, taču viņa neaprēķināja, ka tas ir smagāks par viņu pašu un rezultātā viņa pārkrita pāri. Es ieskrēju iekšā saukt, lai zvana ātrai palīdzībai. Tad izskrēju atkal arā, viņa turē´jās pie viena resna kabeļa turpat pāris stāvus zemāk, tad es pamodos... Otrajā sapņa daļā biju nezināmā vietā, Vilku kaut kādu kabeli caur daudzām telpām pa grīdu, taču tas tik un tā neaizg´ja līdz mūsējai, lai kara daļā uzlabotu manus un Laura dzīves apstākļus. Lauris bija ielīdis tādās kā vertikālās siltās vannās mazgāties un gribēja lai nāku arī es, bet tur jau bija ūdens salaists, un nevarēja attaisīt durvis, to neizlaižot. Vēl atceros, ka ar mazu golfa bumbu un golfa nūju spēlējām golfu ļoti paugurainā, kalnainā apvidū, taču golfa meistars to dzina kalnā un teica, ka tas nekas... Trešā daļā biju pilsētā, nepazīstamā, kur bija vecas mūra mājas viena pie otras, un braucu it kā atpakaļgaitā, meklējot savu vietu , no kuras būtu skaistāks skats, taču ielas bija līkumotas un tādas vietas, kur redzētu panorāmu, vispār nebija, pluss mīnuss, > labāk vai sliktāk...

u_l_d_i_s
2014-12-31
ļoti interesantu sapni šonakt (uz 1. janvāri) redzēju. Draugs Raivis bija dusmīgs uz mani nezin par ko un ar mani nerunājās, gājā pa kaut kādām ielām. atceros, ka tur bija ielas, gāja trolejbusi, trolejbusu vadi... diezgan zaļš(vasara).. tāds kā uzkalns uz kura atrados, apkārt dažādas 3 un 5 stāvu mājas, mazliet atgādināja Biķernieku/Struktoru ielas rajonu, bet tas nebija tur. TRolejbusa vadi iegāja kaut kādā pārneses labirintā, slēgtā pagriezienā, kur gājējiem nekur pārejas nebija domātas. Bija iespējams izbraukt pāri tikai ar trolejbusu. Par gājējiem aizmiersts... Bet tas skats baiss, tāda ieslīpa uz manu pusi vērsta metāla kniežu siena, apmēram 10m augsta... visur visādas stangas kustas un tie vadi. Atceros, ka tur uzturēties un staigāt bija bīstami. Nevarēju atrast veidu kā pāriet. Tad ieraudzīju, ka cilvēki iet tur tālāk un tad tikai es otrā galā ieraudzīju durvis, kas bija koka nelielas briesmīgajā drūmajā sienā, tās bija atvērtas. Tad Modra meita bija mani pamanījusi un aizināja panēma aizrokas un teica nāc, ejam te. Vairāk neko no sapņa neatceros.