Iziet no mājas sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-01-23
No sapņa atceros tikai pēdejo daļu. bij pie Veltas, kura dzīvoja citā koka mājā, kura atradās kādā purvā. Zem mājas dzīvoja dažādi dzīvnieki, tai skaitā ekoloģiskie, Kad gāju prom, atpaliku un gribēju paņemt no Veltas vienu nokritušu zaru bez mizas, taču Veltai prasīju atļauju to darīt un viņa teica, ka viņai ne pārāk tas patīk, jo tā kaut ko var aiznest arī projām.(no enerģētiskā viedokļa), tad es viņai to atstāju to zaru žuburi.

u_l_d_i_s
2015-12-13
Nakti kā arī ieprieksējās dienas vakarā, kad aizmigu, tad sapņoju ļoti daudz, bet atceros tikai vienu pēdējo sapņa daļu. Bija negaidīti ieradusies mana mamma un es viņu vedu cienos pie Veltas Tomiņas, kura dzīvoja kaut kādā daudzstāvu namā, vienā no augšējiem stāviem. Vinas Jāņis T. izskatījās savādāk. Jāni satikām kāpņu telpā, tad gājām pa trepēm augšā. Biju kaut arī kādā vietā, likās ka tas bija pie Daugavas, jo tālumā bija Rīgas centrs. Atrados modernā ēkā, kur bija mana māsa un mamma. Logi bija tādi - līdz grīdai. Tā ēka bija pie pašas kraujas - pie krasta. Lejā kreisajā pusē bija izteka Daugavā, varēja redzēt mutuļus. Iekšā pārrunājām par to, ka saņemta ziņa un man jāiet dienēt. Taču es izgāju ārā un vēroju krauju. Vēl nofotogrāfēt gribēju, bet to sapnī nedarīju, - apejot to ēku no iztekas puses, modernā māja ar mammu un māasu pazuda un tās vietā slējās vienīgi mana polikarbonāta siltumnīca - tādakāda tā ir manā dārzā , apkārt tai bija jālīdzina smiltis. Tādas kā pludmales smiltis tur bija. Un domāju, ka , ja uznāks vētra, tad būs slikti tai siltumnīcai, jo apkārt gan no iztekas puses gan vispār apkārt liels klajums ! Bija arī sapnī kaut kāds pagrabs.

u_l_d_i_s
2014-11-05
Sapnis bija nakts vidū no 4.>5. novembri, jo aizmigu jau 19:00 vakarā - netipiski agri. Vispirms biju kādā tirgū , nezināmā vietā, kur es biju ieradies diemzēl bez naudas , bet gribēju ko iemainīt, taču nebija tā, ka es ilgotos tur kaut ko baigi nopirkt. Atceros, ka vispirms pētīju Vietējo produkciju - vija safasēti zirņi kastītē, kaltēti , taču tos nepirku, jo uzskatīju ka cena astronosmiska. Beigās izvēlējos kaut kādas konservētas pupiņas stikla burciņā no citas valsts. Vezinu, vai tās nopirku vai nē, - tas nav svarīgi. Kad gāju ārā no tā tirgus plača, bija atkal jāiet garām tiem aviācijas akadēmijas vārtiem, kur strūklaka vair sen nečalo, tā vieta sen jau kā sausa un viss izskatās sastindzis kā memoriālā. Un te mani apņēma augstās mīlas sajūta, ka mani taču mājās kāds gaida, un tas ir Lauris. Bija šī paļāvības sajūta. Tālākā sapņa daļā iekāpu trolejbusā, kas brauca kaut kur uz Ķengaragu. Biju es un vēl pāris pasažieri tikai vagonā. te pēkšņi nez no kurienes uzradās kondusktore un prasīja biļeti. Domāju, ja atdzīšos ar labu, tad arī varēšu izkāpt. Turēja mani aiz iepirkumu maisiņa, kurā bija krāsainas botas, cigarešu paciņa un laikam gan tās pupiņas, negribēja laist vaļā, kad apstājās un bija pietura. Karoče, es tomēr tiku no viņas vaļā un izkāpu. Tad gan vēlēk braucu pilnā trolejbusā, kur apstājos pie kādas kundzes, kuru neatpazinu sākumā, jo tā bija mana mamma. Mamma sāka runāties ar priekšā sēdošo kundzi, kura laikam gan bija kāda pašreizējā darba kolēģe, kuru nepazīstu. Un tikai tad es viņu atpazinu, Pirms tam viņa visu laiku bija skatījusies ārā pa logu. Apģērbies es biju švaki, man pat bija īsās bikses un T krekliņš, bet bija silti, neskatoties uz to, ka arī sapnī jau , iespējams , arī bija novembris... Mamma bija novecojusi sejā un pirmā brīdī tāpēc arī viņu laikam neatpazinu.