Ģenerāldirektors sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-03-03
Kopā ar Koskēviču Guntu bijām aizbraukuši uz Valmieru, uz kādu Vidzemes lielāko skolu. Skola bija ārkārtīgi liela, plašiem gaiteņiem un vienīgais cilvēks kuru pazinu bija Gunta Koskēviča. Viņai bija jātiekas ar direktoru. Gājām caur plašiem gaiteņiem, bija pakarinātas drēbes, daudz bērnu, skaļas skaņas, saucieni, klaigas. Es stiepu politelēna maisiņus un savu jaku. Viņa nonāca lielā zālē, kur pie galda sēdēja direktors un ģenerāldirektors. Viņi bija kā divreiz lielāki par pārējiem cilvēkiem un no attāluma izskatījās kā 3D. Gunta aizgāja pie viņiem runāties otrā zāles galā viņu neredzēju, dzirdēju vēl brīdi tikai viņas balsi. Tad es kādā no plašajiem gaiteņiem kopā ar citiem skolniekiem apsēdos uz pianīno vāka, kājas bija uz aiztaisītā taustiņu vāka. Man bija garie šorti un kapuce jaciņai izskatījos pēc kāda vecāko klašu skolēna. Man bija sudrabainā nokija tāda kā man pirms 10 gadiem bija un biju beidzis runāt pa telefonu un turēju to rokā, tad kaut kā novērsu uzmanību un man tā nokija izslīdēja no rokas un to nozaga kāds vecāko klašu skolēns. Viņu apvainoju un teicu, ka šis man nozadzis telefonu, tā kā viņš neatzinās, saucu citiem, lai zvana mentiem, jo neuzticējos, jo viņš gribēja iet uz gardrobi, lai tur pārkiktu to citā kabatā. mentus nesagaidīju, bet pēc tam atklāju, ka telefons man ir ieslīdināts atpakaļ manā caurspīdīgajā plastmasas maisiņā. (vienā no tiem), bet man bija vienalga par viņa turpmāko likteni. Atceros, ka izgājām no skolas un ārā bija agrs pavasaris.