Ekskursija sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-08-15
Ar tūristu-studentu grupu bijām kādreiz avarējušā Reaktora ēkā, no kuras vairs faktiski bija palikušas tikai drupas. Uz turieni devāmies pa trošu ceļu, spoži spīdēja saule, visa sapņa garumā. Es atradu visādus it kā vēl izmantojamus un man noderīgus elektriskos kontaktus un indikātorus bijušajā Reaktora ēkā, netālu no aktīvās zonas. Nevienam nebija bail no paaugstinātās radioaktivitātes. Savāktās mantas liku maisā, promnešanai, taču citi teica, ka tas tomēr nav labi ņemt kaut ko no piesārņotās zonas. !

u_l_d_i_s
2013-07-02
"loti dīvainas epizodes šonakt sapnī redzēju, aprakstīšu dažas, kuras atceros. Kaut kād ziemā, Ķengaragā es ar māsu dzīvojām nelielā dzīvoklī no kura varēja redzēt upi daugavu, es atceros, ka nebiju īpaši apmierināts, ka māja neatrodas vistuvāk daugavai, kur var redzēt visu panorāmu. Man šķiet, ka ziemas laikā sapnis norisinājās. Tad otra epizode - irms pamošānās - ar klasi kaut kādu devāmies ekskursijā gar kādu lielu dīķi, kas atgādināja upi, tajā bija arī straumes, taču tās gan laikam bija tādas neīstas, kaut kādi veči spēlēja bumbu, un čortojās, ka arkal tā tiek iemesta relatīvi aizaugušajā dīķi. Atceros, ka mums ar klasi vajadzēja nokļūt kaut kur tālāk, redzēju, ka klasesbiedri spiesti gar dīķa lalu kaut kur peld;et - viens pakaļ otram, lai apietu kādu sauszemes šķērsli. Tad gāja pāri iegrimušai laippai pat pāri visam lielajam milzīgajam dīķim. Mēs ar Robertu bijām palikuši pēdēji un viņš vēl piedevām bija jāvelk līdzi . Atceros, ka nobrīnījos, ka dīķī pēkšņi bija pazudis viss ūdens un tur bija bezdibenis, vajadzēja karājoties un, turoties gar krastā augošo lielo atsegto koku pazemes saknēm, tikt līdzi klasei.