Dziedāt sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-01-27
Abas populārās Tatu meitenes Ļena un Juļa atkal bija jaunas manā sapnī un uzstājās kaut kur tantes mājā Jūrmalā. es arī biju jauns, bet, šķiršanās no Ivara jau bija notikusi, jo Mārtiņš bija kopā ar viņu. Mēs tur visi tikāmies. Kautkādā anonīmā zvanītāju telefonaptaujā konstatēja faktu ka tādi ir 6 no 36.,

u_l_d_i_s
2017-03-24
Sapnī kādā mikroautobusa vadītāja kabīnē atradas radiotehnika u-7111 bet magnetofona dekas kaut kur kilometru tālāk tā piekabē, kur sēdēja cilvēki, abus transporta līdzekļus savienoja resns melns kabelis, kurš stiepās gar ceļu , kurš gāja gar kādu plašu ezeru vai upi. Kaut kur tur, vasarā, apaļas dzīvo puķu ipomeju u.c. augu ieskauta psihiatre Dreimane aizpīpēja cigareti. Es aizgāju garām, pēc tam ar māsu dziedādami kādu dziesmu ar riteņiem aizbraucām pa šo ceļu uz vilciena staciju, kā piebraucām, tā uzreiz no tuneļa pie perona pienāca dīzeļvilciens, bet biļetes mums vēl nebija nopirktas.

u_l_d_i_s
2016-01-03
Dziedāšanas kabinets interesanti izveidotā celtnē, mana mamma pazaudēja manu kladi,m nenosargāja, kopā ar citām mantām to paņēma citi un es sāku raudāt, jo tai kladē bija vēl kaut kas man svarīgs, ne tikai dziesmu vārdi. otrā daļā. : sēdēju uz kādas līdz zemei ierakta akas groda malas, kur bija aka, taisīju savu sūkni. Aka atradas citā vietā , nekā parasti, bija atnācis Andrejs K. kurš taču man bija uzaicināts palīgā un es domāju, ka neatnāks, bet tomēr atnāca. Ieradās Kaspars Š. kurš koķetēja, kad viņu fotogrāfēju, taču mans teflefons ar kuru fotogrāfijas centos uzņemt - pievīla.

u_l_d_i_s
2015-03-01
Kopā ar Kārli staigājam kaut kādā nezināmā pilsētā. Es biju ieslēdzis Androīdu uz visu skaļumu un klausījāmies dziesmas. Piegājām pie kāda vaļēja tipa cietuma,(drīzāk to varēja nosaukt par nabagmāju) un paskatījāmies iekšā pa logu(tie bija ar stikliem un bez stkliem). Redzējām iekšā tur daudzus zupas virtuves klientus un tml. kadrus. Viņi varēja brīvi ixkļūt ārā, bet negribēja, kaut arī durvis nebija aizslēgtas. :ar;a jauks laiks, laikam pavasaris, piesaulītē jauki, silti, tad pagriezāmies ar Kārli un sākām dziedāt līdzi vienai dziesmai M.Džeksona dziesmai, kura skanēja man androīdā. Ceļš pa kuru gājām likās jauks un biju pārsteikts cik labi es un viņš dzied līdzi šai dziesmai. Tad sākām et pa kādu mazāku ceļu, kur bijam sadevušies un tas ieveda kādā bērnudārzā pie kadas nojumes. Laiks apmācās. Zem nojumes bija kaut kādi nezināmi ne visai labvēlīgi cilvēki, viņi pazina Kārli, ne mani un sāka viņam piesieties privjazovatsa(kr.) gan ar uzbraucieniem, gan pat fiziski trurēja un negribēja laist tālāk. It kā Kārlis sen atpakaļ skolā iesitis kādai meitinei un viņi prasīja tam paskaidrojumu, beigās iejaucos es un uzdevu jautājumu-vai tad viņa ziņoja par notikušo policijai? viņa Atbilde bija Nē. Tad es teicu, ka nav vajadzības tagad kaut ko vēl pārmest un pārmetu galvenajam liela auguma dīdītājam krustu. Viņš palika bezspēcīgs un pārējie arī nomierinājās,- Vēlāk biju pie MikiMiki mājas uz Raiņa ielas un man kādā citā tel. pazvanīja Kārlis un jautāja kur esi. Teicu, ka netālu no viņa mājas un pienākšu. Bet tad pamanīju, ka eju pie viņa čībās!, un skrēju atpakaļ uz to vietu apģērbt botas. Pa ceļam gandrīz iekāpu vēl citos svešos atstātos apavos. Raiņa iela bija stāvāka un ar pakāpieniem (vietām).

u_l_d_i_s
2014-10-25
26.okt.rītā = gājām visi trīs es, māsa un mamma pa kaut kādu pilsētas laeju ar kokiem un mamma pīpēja kaut kādu tievu cigareti ! Dzīvē viņa taču agrāk nepīpēja un sapnī zināju, ka vispirms bija iepriekš pipējusi māsa, tad es. otrā daļā sēž daudz cilvēku kādā garā telpā gar sienām uz gariem soliem tā - viena rinda pretī otrai. ārā veica asinsspiediena pārbaudi izmantojot kādus medikamentus, dzirdēju, ka viena sieviete kliedz, dzirdēju sirdspukstus, kas bija paātrināti. Tajā rindā kur visi sēdēja, mums lika pa diviem dziedāt kaut ko. Kaut kur tālāk sēdēja arī Mārtiņš ar Ivaru. Es smējos ar savām draudzen´;em un draugiem par kaut ko, biju jautrs. Sapņa beigās atceros, ka bijām ar māsu un mammu kaut kur un ka onkulis nezin kāpēc negribēja mūs pa ceļam ar mašīnu paķert līdzi uz mājām, bij atrunas, jo tur bija Lauris.

u_l_d_i_s
2014-10-07
Naktī uz 7 oktobri - Biju veikalā , tur kaut kādā vecā mikrafonā dziedāja podniece, kura tur sē´dēja un taisīja tos, pati arī aiz letes. Atceros, ka vēl skatījos, kas par vainas translācijas skaļrunim, ka neskan, podi izgatavotie bija dažādi, cilāju un skatījos,

u_l_d_i_s
2014-07-10
13. jūl. rītā. 1. Man bija jādzied - jāuzstājas ar kādu talantu fabrikas meiteni kopā, jādzied kaut kāda dziesma uz skatuves. Man bija kādi 17-18 gadi. Atceros ka sapnis bija nepazīstamā vietā. Gājām kaut kur pa pilsētu, pucējos pasākumam. 2. Kaut kādā vecā institūta istabā, kur 1. stāva kabinetu logi un durvis atdūrās pret upi, kas pārplūda, atradu kaut kādas vecas (jaunas) elektronulampas(tādas lietoja TV rindu izvēršanas blokā), kas bija kartona kastē, kas jau bija sākusi sadalīties no tās mitruma maiņas. Ūdenszēles tur ar bija tai krastā. Sireālisms kaut kāds :D 3. Vēlziedes sīpoliņā pierādīju Litija klātbūtni ķīmijas stundā. Ar ūdeni un dedzināšanu. Pē tam uz skolotājas galda bija salikti vairāki lieli sīpoliņi, tacu lielos mums bija žēl upurēt.

u_l_d_i_s
2013-09-09
Kaut kāda skola, dziedāšanas skolotāja bija sociālā darbiniece, es spēlēju zālē uz pianīno, kas bija tīri uzskaņots kaut kādas populāras R.Paula dziesmas un arī N.Jakušonoku un D.Petkēviču. Sapnī biju it kā bērns. Tad no Zālēs pa lielajām trepēm dziedot Mirdzošais gliemežvāks"R.Pauls, skrējām ar laut kādām manām klasesbiedrenēm lejā pa trepēm uz 1. stāvu. Nākamā stunda bija angļu valoda. SKola man neizraisīja riebumu :) Otrā epizode Kaut kādā lupatu bodē uzvedām teātri, cilvēku bija daudz, daudz arī drēbju, atceros tikai to, ka dzīvoju pilsētā un zeļas no rīt pamostoties vlku uz brauktuves un ietves malas sēžot. Vajadzēja sameklēt vienādas zeķes un tas arī nebūt nebija tik viegli. Hmm...

u_l_d_i_s
2013-08-07
Kaut kāds autobuss, varbūt pat vecs ikaruss, iekāpju, stāvu uztrepēm vietas nav, biļetes nav lamājos un strīdos ar kaut kādu pasažieri - sievieti par kaut ko. Sapnī neatceros, kā es no tā autobusa būtu izkāpis. Otra epizode - kaut kāda klase . es sēžu kopā ar bijušajiem skolas biedriem Māri un andreju, - esam visi trīs sasēdušies pirmās rindas vidējā solā. Mācamies krievu valodu un kaut kādus līdzskaņu iedalījumus, kur arī kaut kas jāatzīmē kladēs, taču man klades nav, vēlāk atceros, ka tai pašā klasē palikusi tikai iena metene loga rindā un klase ir krēslaina , jo tai ir ārkārtīgi šaurs logs, pa kuru iespīd gaiša saules gaisma. Jā, un skolotāja dziedāja līdzi krievu dziesmas , kad tā vēl atradās klasē un telpa bi´ja ļoti piekrāmēta ar visādām mantām.