Durvis, atvērtas sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-09-01
Tavi sapņi Ticamība: pazema 2018-09-01 - Smiltis tās redzēt- nepatīkams apciemojums tās kaisīt- nedroša dzīve Tavs komentārs: Smiltis. Tās lēnām piepildija ēku līdz pat 5. STĀVAM, līdz vairs durvis nevareja atvert.

u_l_d_i_s
2017-09-14
tumšas saulesbrilles bija man, manai mammai un māsai. Viņas tās spodrināja, taču tā, ka bija palikušas švīkas uz zeltainajiem stikliem. Kādā automašīnā, kuru vadīju es braucu no 13.janvāra ielas uz Vanšu tiltu tam pāri, līdz nonācām ļaužu pārpildītā vietā, kur bija mana psihiatre Aina Dreimane, kura aicināja mani runāt ar žurnālistiem. Bija svētku gājiens, dziesma, bet es devos pa trepēm aušup, atslēgdams durvis.

u_l_d_i_s
2017-04-06
Spogulis. - tajā sevi svešu redzēt - lielas pārmaiņas, sapnī redzēju sevi spogulī , savu atspulgu, taču es tas nebiju tas bija pilnīgi cits cilvēks. pa labi un pa kreisi no manis arī spogulī redzēju cilvēku atspulgus. Otrā daļā braucu vilcienā, izkāpu pieturā Sloka, kura galīgi nelīdzinās tās realitātei dabā, bet tur bija netālu pludmale ar smiltīm un augstām 9-stāvu mājām, ko uzskatīja par kriminogēnu rajonu, kur pastaigāties bīstami, tāpēc vairums cilvēku atputās tieši pludmalē, kur viens otru uzmanīja. Aiz kaut kādām dzelzs durvīm 9-stāvenē bija policijas iecirknis, tā vismaz man stāstīja. Jā, un vēl atceros ka braukāju kaut kur ar liftu.

u_l_d_i_s
2016-03-17
Atceros tikai sapņa pēdējo daļu. Biju ielicis dzivoklī otras pakešu durvis ārdurvis. Bet tik un tā atnācis bija Lauris Mednis un pēc tam čigāniete RIta. Kura protams, gribēja tikt iekšā. RUnāja glaimīgi par zemenēm un sagribēja ogas jau martā.

u_l_d_i_s
2015-10-24
sapnī gāju (skrēju) pa grantēto ceļu uz savu daču. Man bija bail no kaķa - lauvas, kas dzinās pakaļ. Labi, ka mans kaķis nenonāca tās nagos. Šuse arī bija dzīva, bet viņa bija tikai ar vienu aci, jo viena acs bija savainota, virs durvīm, kad ienācu, bija kautkāds ruds runcis. Uni (suneni) sprostēju uz balkona, kur lija lietus, gāzās un krājās ledains ūdens, suns izmirka rūca no sākuma, kad to apskāva vēsais ūdens, taču to nelaidu iekšā pa balkona durvīm.

u_l_d_i_s
2015-10-15
Biju nezināmā , ļoti saulainā, sireālā vietā, kur gāju gar aizaugušu upes malu. Varbūt tas bija dīķīs, nezinu. Tur bija laipas, kas redzams, kā bija uzstutētas zem ūdens. Tad gar vienu malu sākās daudzstāvu mājas un tas ūdens pienāca pie mājām tā, ka pilnīgi likās, ka tās mājas pamati izšķīdīs, jo ūdens bija līdz pirmā stāva balkona durvīm (slieksnim), Es iegāju vienā no svešajiem dzīvokļiem, bet ūdens tomēr nekur nesūcās, paverot balkona durvis, kuras bija aizsistas ar finieri, atklājās skaists skats - spoži iekšā sāka spīdēt saules gaisma, kā arī kaut kādas tuklas meitenes bradāja pa seklo aizaugušo dīķi. Svešajā dzīvoklī pamanīju segas audeklu , kur vidū bija izšūts uzraksts Jeugēnija Adamoviča un man likās, ka šim dzīvoklim kaut kāds sakars ar viņu, taču dzīvoklis bija tukšs, tajā bija vērtīgas mantas, tostarp fotoaparāti, ar kuru gribēju nobildēt to segu, taču negribēju atstāt bildi atmiņas kartē, gribēju uzreiz to nosūtīt sev uz epastu, taču tur taču nebija WIFI.

u_l_d_i_s
2015-08-22
Sapnī biju nepazīstamā vietā, kur bija šķūnītis. Šķūnītis piederēja Mārtiņam F. Ivars uzskatīja to par savējo, bet es gribēju viņu dabūt ārā. Kad to teicu, tad man neko neatbildēja.

u_l_d_i_s
2015-07-18
Kopā ar Leonīdu meklējām, kur ir Smiltenes kapi. VIņai tur vajadzēja aizbraukt. Ārā aiz viņas dzīvokļa durvīm bija briesmīgs laiks, lietains, vēss, aizvērām durvis, lai aukstums nenāk iekšā. Meklējām kaut kādā biežā grāmatā, taču es griebēju pierādīt, ka tur vilciens neiet. Kaut gan kartē bija līdzīgi, kā Matīsa kapos Rīgā. Vēl nodomāju, ka varēšu pie reizes aiziet pie Ivara A. tēva kapa. Sapnī pirmajā daļā biju kopā ar Sandi Dedzenu, bet par kaut ko raudāju.

u_l_d_i_s
2015-06-30
Sapnis 30.jūn. pēcpusdienā 18.00 , tiko, -Zīmēju ar sārtu krītiņu, atjaunodams un papildinādams kādu iesāktu zimējumu uz kādām svešām durvīm kādā svešā vietā. Šie cilvēki, kuri tur dzīvoja stāvēja pāri ceļam pieturā un redzēja, ka es zīmēju un rakstīju uz viņu dzīvokļa vai mājas durvīm GRAFITI vēstījumu par palīdzību, Bet viņi nedusmojās par to, jo vēstījums saturēja informāciju par palīdzību kādam cilvēkam. Zināju, ka tas ir vienīgais ceļš, uz citu oficiālo atbalstu varēja necerēt . jo iepriekš līdzīgi bija noticis arī man, kaut kādu cilvēku bija apzaguši. Beigās uz stenderes bija uzvilkta jautājuma zīme, ko labi varēja redzēt arī no tāluma..

u_l_d_i_s
2015-06-13

u_l_d_i_s
2015-04-14
Sapnis 16.aprīļa rītā. Biju Indijā, kur gāju pa kādu ielas labirintu un biju spiests pāri pārkāpt dažādām precēm, kastītēm ar s;iknaudu. Daži cilvēki runāja latviski. Tas te bija jau pierasti un vietējie teica, ka šefam tas patīk, ka daži runā un pat iemācījušies arī vietējie runāt dažus vārdus latviski. tā nu es tur turp atpakaļ staigāju, tikai pats nesapratu, uz kurieni gāju... Bet otrajā daļā biju uz Maskavas ielas apmēram tur, kur tramvaju depo un tur bija Gatis, kurš strādāja pagalmos par sētnieku, bet kad piegāju pie viņa ciemos, tad izrādījās, ka viņš nevis strāāja, bet gan apmeklēja kaut kādu jauno talantu konkursu iesācējiem, kurā piedalījās. Tur bija daudz durvju, taču tās bija aizvērtas. Trešajā daļā biju akrieris un filmējos kādā filmā pie gaiša liela plata loga, taču nebija ieradies Gatis. Viens cita bija ieradies un filmējām kaut kādu ainu, vēlāk biju iegājis kinoteātrī, apakšā ieslīpi uz sienas no projektors projecēja filmu, mamma atnāca, taču viņai izkrita un aizripoja kinoteātra zālē bumbiņna uz ko atbildēju - vot tā, tagad tā jāiet Tev meklēt, bet augšā uz ekrāna projecēja to daļu, ko skatījās visi un viens no skatītājiem, kas bija laikam pazīstams arī ar īpašnieku, pie viņa atradās pults , ar kuras palīdzību varēja ieslēgt zālē lielos prožektorus, ko viņš izdarīja vairākas reizes filmas laikā, it kā lai nesāpētu acis tumsā un būtu vieglāk skatīties.

u_l_d_i_s
2015-04-03
es biju istabā. Tā nebija šī maja... aiz dzīvokļa durvīm kāds pieklauvēja. kad pajautāju kas tur ir, īsti nevarēju saprast, bet par cik nobijies nebiju, un balss likās pazīstama - es atvēru durvis. Tad dzīvoklī bez uzaicinājuma ienāca divas mazgadīgas spaisu sapīpējušās man npazīstamas meitenes. Kārpņutelpā redzēju, ka ir vēl tādi jaunieši. Ispējams viņas bija sajaukušas durvis. Kad vēlāk atrados uz ielas kopā ar māsu kādā pagriezienā, tad uz ielas šie paši jaunieši kļuva agresīvi. Es nebiju izbijies un biju par nolēmis pielietot spēku, ja vajadzēs.

u_l_d_i_s
2015-01-31
Sapnis 1.februāra rītā. Sapnī gājām pa asfaltētu ceļu un viss bija kā sireālā bildē, kā Peinta attēlā, kur nav zāles stiebru, bet ir nokrāts ar krāsu laukums. Tālumā bija migla, Tā debess puse uz kurieni nesām tos kokus, kurus prasīju lai palīdz man otru galu aiznest - bija miglā tīta, un tas skats apmāram tāds, kā no putnufabrikas, Jaunlazdonā vai vēl nedaudz tālāk. Tad kaut kāda iemesla pēc nedaudz novirzinājies un es etjēdzos mašīnā. Ivara māsa Anita bija apņ ēmusies aizvest uz dārzu Jaunlazdonā polikarbonātu, kas sagriezts pēc izmēra. Lai es jau kaut ko varu darīt, taču viņa jau attālinājās no siarelizstiskās bildes un nogriezās pa pārbrauktuvi pa labi. lai tiktu atpakaļ, viņa vēlreiz nokavēja vienu pagriezienu un tad pavisam nokļuva neceļos" Viņa visu gribēja pamest un negribēja to plāksni aizvest līdz galam šodien, Es savukārt pārmetu, ka tad es nebūtu to pircis atsevisķi un - ja pirktu kopā, tad būtu daudz izdevīgāk. Uzskatīju , ka tā ir tikai atruna, jo nekas taču nekarājās ārā no viņas baltā busiņa aizmugures ar kuru viņa brauca./ TUr, lai nokļūtu atpakaļ dārza pusē, bija jāšķērso dzelzceļš, bet viņai laikam gan dokumenti nebija kārtībā, tāpēc bija šī atruna, Tā bija nākotne un tur bija tāda kā moderna pāreja arī gājējiem. Es izņēmu to m 30 plāksni un gāju ar kājām pāri dzelceļam. Lai ta tikatu pāri, bija jaatver baltas durvis un jānokāpj lejā, kur bija Šengenas zonas pārbaude. Tad otrā galā atkal uzkāptu augšā. un izietu no šī labirinta ārā. Bet es kaut kādā brīdī pamodos, jo nāca vilciens, dzirdēju skaņu, bet pašu vilcienu neredzēju. Pārskrēju ar to plāksni, paguvu.. Vēl iepriekš sapnī biju savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā 32-31. Bija atvērto durvju diena, bet tieši mani nelaida iekšā. Uz balkona sēdēja sievite , līdzīga manai mammai, taču tā nebija mana mamma,

u_l_d_i_s
2014-12-31
ļoti interesantu sapni šonakt (uz 1. janvāri) redzēju. Draugs Raivis bija dusmīgs uz mani nezin par ko un ar mani nerunājās, gājā pa kaut kādām ielām. atceros, ka tur bija ielas, gāja trolejbusi, trolejbusu vadi... diezgan zaļš(vasara).. tāds kā uzkalns uz kura atrados, apkārt dažādas 3 un 5 stāvu mājas, mazliet atgādināja Biķernieku/Struktoru ielas rajonu, bet tas nebija tur. TRolejbusa vadi iegāja kaut kādā pārneses labirintā, slēgtā pagriezienā, kur gājējiem nekur pārejas nebija domātas. Bija iespējams izbraukt pāri tikai ar trolejbusu. Par gājējiem aizmiersts... Bet tas skats baiss, tāda ieslīpa uz manu pusi vērsta metāla kniežu siena, apmēram 10m augsta... visur visādas stangas kustas un tie vadi. Atceros, ka tur uzturēties un staigāt bija bīstami. Nevarēju atrast veidu kā pāriet. Tad ieraudzīju, ka cilvēki iet tur tālāk un tad tikai es otrā galā ieraudzīju durvis, kas bija koka nelielas briesmīgajā drūmajā sienā, tās bija atvērtas. Tad Modra meita bija mani pamanījusi un aizināja panēma aizrokas un teica nāc, ejam te. Vairāk neko no sapņa neatceros.

u_l_d_i_s
2014-11-25
Kopā ar Ivaru karinājām pie griestiem kaut kādas paštaisītas kartona (cita kartona) lampas - lustras - kas bija ar perforētiem caurumiem, tās nemaz neizskatījās slikti, ja kas. Domāju kuras no tām atstāt, kuras ņemt nost. Atceros, ka arī laidu arī sauleszaķīšus skatījos, kā tie griežas pa telpas sienu. Vēl arī atceros atskaņotāju, kur bija uzlikta kāda bērnu plate. Pavēru durvis, lai skaņa izplatītos arī uz āru, uz kāpņutelpas gaiteni, kur taisījos iziet, taču pēctam tās pievēru. Atskaņotāja adata bija nokritusi no plates , taču skaņa vienalga bija, laikam tas tomēr bija radio, kas tur skanēja.

u_l_d_i_s
2014-11-18
22.dec. Šaurā koridora telpā ar mākslēgo apgaismojumu mana māsa un mamma kopā ar pārējām darbiniecēm strādāja Universitātē, bet bija pārceltas kādā šaurā garā istabā , kas varēja būt koridors, jo no tā bija vairākiu desmiti citas citai blakām novietotu durvju. Pa vienām dirvīm, kur bija jāpakāpjas augstāk - pa vienām krāsotām durvīm staigāju es, saules stari mani apņēma, taču tā bija tāda ziemīga saule. Mani aicināja strādāt kaut kur par dārznieku, bet no 5. datuma jau. Jā, un komentēja manu internetā atstāto konmentāru, jo komentārs saturēja gan gada skaitli gan kaut kādu norādi uz kaut ko. Taču es atbildēju uz to, ka vienā komentārā taču var izteikties par dažādām savstarpēji nesaistītām lietām.

u_l_d_i_s
2014-09-04
kaut kādā vecā mājā, kur pagasta darbinieks remontēja kanalizāciju, kura bija izplūdusi zem grūda, tur dzīvoju. Viņš mēģināja smelt arī ar kausu un liet telpā caur durvīm, kuras bija ciet, caur to vietu, kur augšā´durvīm bijis stikls. tā bija pielieta telpa līdz vidum. Brīnījos, jo viņam durvis atvērās nejauši, taču ūdens inerces spēks bija tik iels, ka tās viņš paguva aizvērt. brīnums kā tomēr ūdens tās neatspieda.

u_l_d_i_s
2014-07-03
ziema, biju atstājis riteņus ārā kaut kādā Vecrīgas ielā. Kad izgāju, jaunajam no pakaļējā rata bija noskrūvēts zobrats, kuru mainīju par 25LVL, bet otram ritenis vispār trūka abu disku-riteņu. Palikušas bij tik asis. Pirms tam vēl jautāju draugiem, ar kuru labāk man ziemas laikā kur doties, jo neviens transporta veids nelikās piemērots. Vēlāk kādā hallē gar malu bij koridors tukšs, bet gar kreiso pusi daudz durvis apvilktas ar ādu, lai troksni slāpētu. pavēru kādas tālākās no tām, tur iekšā bija ģērbtuves un daudz puiši pārģērbās.

u_l_d_i_s
2014-07-02
Nakts uz 3. jūliju, Sestā mēness diena. Ziema, biju atstājis riteņus ārā kaut kādā Vecrīgas ielā. Kad izgāju, jaunajam no pakaļējā rata bija noskrūvēts zobrats, kuru mainīju par 25LVL, bet otram ritenis vispār trūka abu disku-riteņu. Palikušas bij tik asis. Pirms tam vēl jautāju draugiem, ar kuru labāk man ziemas laikā kur doties, jo neviens transporta veids nelikās piemērots. Vēlāk kādā hallē gar malu bij koridors tukšs, bet gar kreiso pusi daudz durvis apvilktas ar ādu, lai troksni slāpētu. pavēru kādas tālākās no tām, tur iekšā bija ģērbtuves un daudz puiši pārģērbās. “Sestās mēness dienas sapņi ir pravietiski. Tas nenozīmē, ka tie piepildīsies tieši tādi, kādus jūs tos redzējāt. Tās ir zīmes, atbildes un jautājumi. Traktējot to nozīmi, nevajag steigties, vēlams ņemt vērā ne tik daudz saprāta secinājumus, cik personiskās izjūtas, kas rodas pēc pamošanās. Sapņu tēlus jums palīdzēs izprast jūsu intuīcija.” avots nlp.lv

u_l_d_i_s
2014-06-10
Biju uz kāda milzīga kuģa. Sākumā atrados kuģa pašā aizmugurē, uz klāja bija sastādītas atraitnītes ik pa gabaliņam, līdzīgi kā man aiz loga. Uz klājavai kaijītēs gulēja zaldāti un Aina. Bija agrs rīts un kad viņi vēl gulēja, tad iebruka klājs un viņi ar dažādām traumām nokrita lejā. Kad nokāpu lejā, lai viņiem palīdzētu, glābēji vēl nebija ieradušies un viņai bija piepampusi seja. Arī citiem bija dažādas traumas, arī lūzumi, bet ne vaļēji. Glābēji ieradās un sāka solīt kompensācijas un nesa cilvēkus ārā. Ainai solīja 185.00 EIRO par šo kritienu, viņa teica, ka labprāt kristu vēlreiz. Tad uz kuģa izcēlās panika , jo arī es teicu kādam, ka kuģis no aizmugurējā gala ir sācis lēnām grimt. Gaitenis, kurā ar dūri skrienot ik pēc pāris metriem atradās divveramas durvis, kuras ar dūri attaisīju caurskrienot. Ivars palika man aiz muguras tai vietā, kurā uzsāku skriet.

u_l_d_i_s
2014-05-18
sapnī saēdos kādus salātus un pēc tam izvēmu. kaut kādi mazi tārpi (sliekas) četrstūrī tur bija, fui, bet vispār sapnī izvairījos no saskarsmes ar Lauri, viņš gribēja tikt kādā manā "dzīves"gaitenī, viņš iegāja it kā tādā kā laukumā blakus esošā būvlaukumā, kur nav jumta, es iegāju blakus tam esošā mājā gaitenī, kur ir jumts un vairākas durvis sākumā vēl varēja savienoties ar būvlaukumu ārējo, sākumā parastas durvis, tad kaut kādas slēdzamas un visbeidzot jau restotas. visas trīs durvis no iekšas aiztaisīju, lai viņš mani neredz un netraucē, lai varu iet tālāk pa šo koridoru. Sapņa beigās bija kaut kādi stādi, kurus māsa salika kompaktās zem dienasgaismas 77 spuldzēm, lai vajadzētu slēgt tikai pusi no tām, ne visas. Beigās arī māsa ar kaut kādiem bērniem uzveda izrādi, kur bija pārvietojama pirts lāva, kurā tiku ierauts arī es, kaut kāda no koka darināta mēbele tā pirts baļļa bija. Beigās tā sāka slīdēt no skatītāju paaugstinājuma rindām kaut ko salaužot laikam gan no soliņiem, -

u_l_d_i_s
2013-12-25
saulojos kaut kaadaa veidaa kaadaa istabaa, tacu saule bija tumsaaka nekaa parasti. Apkaart cilveeki, atceros veel tanti durvis sienu un smiltis. DUrvis bija taa kaa istabas baltas durvis, taas bija ciet, nezinu, neraustiju un neveeru taas

difenbahija
2012-04-04
gāju pa atvērtām durvīm, tās bija gaišas