Dubļi sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-05-11
pirku dzeltenu kavrioletu, pārbaudīju pat tajā vai tam iet orģinālais kasešu atskaņotājs, tas bija lietots, pirku auto autoplacī, braukt gandrīz nemācēju, asfalta tur nebija, dubļi.

u_l_d_i_s
2015-08-28
Sapnis 28.augusta rītā. Kādā nezināmā vietā bija aka, tās dibenā dubļos Aija Pauniņa meklējusi bija kur tā mana lielā nauda. Neko neatradusi, neatzinusi to, ka to tur meklējusi, vārījās par sadzīviskiem niekiem, -

u_l_d_i_s
2015-01-05
Gāju pa dubļainu ceļu, ziema nebija, bija drīzāk siltais gadalaiks - jauka vasara. Ceļš bija līkumains, gāju uz pilsētu nezināmu, aimugurē skaļš troksnis - skaots garām traucas mašīna, iekšā pie stūres vadītājs, kas kādreiz bija no manas augstskolas, bet mani pa ceļam nepaņēma, pat nepasveicināja. Otra mašīna izdarīja līdzīgi. Kad biju nonācis pilsētā, citā reizē, tad atceros savu Cube velosipēdu sānskatā. Atceros, ka gāju ciemos pie kādiem mikrobiologiem, un viņiem interesants metāla vagoniņš tika no telpām izlaists pa slīpni uz ielu, lai to mašīna paņemtu un nogādātu autoklāvā, kur strelizētu visas tās infekcijas. un ad es iegāju pie viņiem aiz tām augstajām durvīm, ēkas iekšīenē, dzīļi. Dīvaini, ka nesatiku tur kurus gaidīju - savus līdzgaitniekus, bet pavisam vecus profesorus, kuriem sen jau laiks pensijā, bija veselības problēmas... VIņš mani gribēja vest un kaut ko baigi rādīt, taču es atceros, ka ilgi ar viņu nerunāju un gāju jau uz durvju pusi, Ārā vēl aizkāda telpas stūra bija izliktas arī mēģenes ar meristēmu augiem, kuriem bija infekcijas., tās regulāri arī veda prom, līdzīgi kā to autoklāvejamo vagoniņu, Es atceros, ka pakluso paņēmu 3 mazas mēģenes, kurās izskatījās, ka bija kādas avenes vai kazenes. Tikai pēc tam pamanīju, ka tur rtaču ir uzstādītas nelielas kameras. Kad biju izgājis ārā pa citām durvīm, tad aizgāju uz kādu mācību iestādi, kuras virtuvē bija salāti un aizītes ar siļķi, es negribēju tās, bet kāda mana paziņa gan ēda salātu bļodas. Sēdēju arī ar man pazīstamu čali kaut kur koridorā un bijām apskāvušies. VIrtuvenei teicu, ka tagad atkal mācos skolā. Nosaucu kā Rīgas Valsts Tehnisko Ģimnāziju. Tad ar citu virtuvesi gājām pa taisnu asfaltētu ceļu, es rokās turēju to siļķmaizi, tikai tā bija salocīta kā armēņu Lavašs, un šī rājās, kā tad es to ēdu, ka gabali tiešām krita nost . Nekas es tos noķēru un apēdu, Vēl no sapņa atceros, ka sapņa sākumā braucu ar kādu nezināmu dzēku vilcienā un viņš saskaitīja savas naudas žūksnes kopumā 12000. bet

u_l_d_i_s
2014-12-16
SApnis no 16. uz 17. dec. biju kaut kādā pagalmā, izbraukātā, dubļainā ar savu velosipēdu. Pirms tam atceros, ka braucu kaut kādā krutā mašīnā, kuru vadīja mana mamma un man uz kakla bija liels plāksteris, teicu, ka to nolipināšu tad, kad mazgāšos.Izskatījās, ka man kas kaiš ar vairogdziedzeri, tācu tā patiesībā nebija. Citiem tā izskatījās. Tai dubļainā pagalmā augšē´jā stāvā sāka mamma sveicināt kaut kādu bijušo kolēģi, kura sauca no augšējā ēkas stāva. Pagalmā stāvēja klavietes. Es nezin kāpēc atvēru klavierēm vāku un uzcēlu velosipēdu uz taustiņiem. Tā mammas paziņa bija neapmierināta un teica, lai notīru. Tīrīju ar cimdu, taču tie kļuva vēl netīrāki. Teica, ka iepriekš viss bija labi, taču attaisot klavieru vāku stīgām, redzēju, ka daudzi taustiņu āmuriņi ir saliekti. Tad nu man bija jāuzņemas sveša vaida un atceros, a tos salaboju, arī tās atsperītes. Sapņa beigās biju kaut kādā pašvaldības virtuvē, kur daudz ko deva dienas beigās un pa grīdu vaļājās šokolāde. Kādā skolā māsa pārdalīja garšīgu batoniņu un teica, lai uzcienāju vienu bērnu, kas sēž stūrī pie loga. Bērns (kas izrādījās viņa) paņēma lielāko gabaliņu. Atceros, ka ēdu to, kas palicis pāri. Pa grīdu bija izbiruši šokolādes gabaliņi, kurus pie virtuves palīdzēju savākt. Teica, lai atnāku vēlāk.

u_l_d_i_s
2014-07-22
24.jul. ritā mana tēva mamma vecmāmiņa bija veca , teica, ka ilgi nedzīvos, un viņai ēdamistabā palika slikti, viņa sastinga, es atceros, ka es skrēju ārā pazvanīt ātrajiem, ka cilvēks bez samaņas, savukārt vēl divi radi palika viņu glābt iekšā, kratīja, bet nezinu vai elpināja. Ārā dubļi, kaut kādds slapjš laiks, tumšs rudens vai pavasara vakars, debesis tumšas, dega Nātrija spuldzes uz ielas. Ātros es sazvanīju, atceros, kā runāju lau brauc uz Mellužiem starp Asariem,ka cilveks bez samaņas, Bērzu iela 5. Teicu, ka tā ir maza iela.

u_l_d_i_s
2014-04-20
Sapnis 19.aprīļa Klusās sestdienas rītā. Vispirms ar otru puisi Ivaru vai Gati, nevaru atcerēties ar kuru, gājām pa mežu. Mežā bija vecākas priedes, norādīju uz vienu no tām, pavisam resnu, kas kā vēlāk atklājās ir tornis(skurstenis no ķieģeļiem priedes koka mizas krāsā) nevis priede. Tornī iekšā bija kaut kas līdzīgs botāniskam dārzam, viss plauka un ziedēja, taču tikai vienā tā daļā. Pārējā daļā bija tumšs slapjš un auksts. Tur tai tornī, stāvēja iekšā vēl viens tāda pats skurstenis kā pats tornis. Tas bija pievienots mazai čuguna krāsniņai. To es kurināju, Pēc laiciņa milzīgais tornis (garais skurstenis) sāka vilkt gaisu tik strauji, ka tā kurējās rūkdama (to dzirdēju) un to nevarēja apklusināt arī ar durtiņu aizvēršanu. Mērcēju savas kājas turpat ūdens peļķē. Auksts ūdens tas nebija, bet slapjš gan... Vēlāk biju uz kādas mājas jumta un redzēju no aukšas Ivaru, taču viņam vispār nebija bikses kājās, No jumtiņa pieķēros kādām virvju šūpolēm un šūpojos stāvus kādus 5 metru aukstumā, līdz nobremzēju zālienā. Atnāca brālēni un arī teica, ka tā grib šūpoties. Tad atrados Dārziņos, Rīgas mazdārziņos. Virs dārziem 15 metru augstumā virs katra no tiem bija sabūvēti jumti no preskartona, no papes vai citiem nevērtīgiem atkritumiem. Tie bija kā griezti, kuri noputējuši ilgu laiku stāvot atmosfēras iedarbībā. Virs dažiem citiem dārziem griestu nebija, bet virs mammas dārza bija šie griesti un siena, kas noputējusi sniedzās līdz tiem. Sausa augsne, kuru mamma visu laiku laistīja, arī kaut kādu egli, kuru centās ieaudzēt tur kopā kādā pudurā kopā ar klājeniskajām tūjām. Sapņa beigās biju kaut kādā mācību telpā, kur vadība man netieši un tākā starpcitu norādīja stāstot mācību plānu izglītojamajiem, ka Biotehnoloģijas pamatus pasniegs kāds Miša” no sociālā dienesta. Studentiem nebija nekādas intereses par Biotehnoloģiju un laminārboksiem, kaut kāda tante bija no ārzemēm atvedusi četras meristēmu augu kultūru burciņas, bet studenti pat neatnāca apskatīties, aizbēga no lekcijām.

u_l_d_i_s
2014-04-03
5. aprīlī 2014. pirmajā sapņa daļā bija pastrādāts kāds noziegums slepkavība arī dažādu mantu laupīšana, kā iemesls bija dzīvokļu īpašumi. Biju gatavs, ka policija man uzdod jautājumus. Bija daudzdzīvokļu māja kaut kāda neliela, bet tur mitinājās dažādi samērā paveci cilvēki. Atceros, ka bijām grupa, kas tos cilvēkus čakarēja ārā no tiem dzīvokļiem, atceros, ka pie šiem cilvēkiem, kas tur vairs nedzīvoja nāca ciemos citas tantes un prasīja un bija izbrīnītas, ka te vairs tādi nedzīvo. Vēlāk sapnī mums man māsai un mammai bija dīvains šoferītis, kas brauca ar smago mašīnu, kura izmēros gandrīz vārēja izbraukt pa pltajām balkona durvīm. MAŠĪNA bija tāda, ka tā vārēja izlēgt no augstāka stāva nesasitoties un tā arī tas notika vairākkārt. mamma laicīgi gribēja paspēt atvienot kabeli, lai benzīns neuzliesmojot. TOmēr pēdējā lecienā, kad viņš leca ar to no 8.stāva, tad tomēr gan visi vairs negulējām vaļējā kuzovā, bet ātri izlēcām arā. pirms tam centāmies apsegties ar kaut kādām segām, tuvojās līgo vakars. Tad mēs iesēdāmies tai mašīnā, mašīna spēja noturēties uz parastas sētas malas un nobraukt taisni pa to, protams, ka sēta vairāk vai mazāk pēc tā visa bija sabojāta vai saliekta. Sarīkojumā līgo ballē redzēju savu māsu, kura bija atradusi brūtgānu, tādu nevisai atbilstošu savam stāvoklim, manai māsai bija uz sejas neraksturīgi vasaras raibumi. Tad ieraudzīju SEVI no malas. redzēju, ka aizeju dejot tur pat brīvā da´bā kur jau dejoja mana māsa ar to svešinieku. Tas bija dīvaini redzēt sevi no malas, bet manējie zināja, ka es esmu īstais, jo esmu braucis tai trakajā mašīnā jau no paša sākuma un ieradies kopā ar viņiem. Māsai tā arī laikam bija kaut kāda dubultniece no aizspogulijas (spoguļu Valsts) . beigās es ar sevi satikos un solīju to otru nogalināt , ja darīs ko sliktu. SApņa beigās gandrīz sakāvos ar "sevi".

u_l_d_i_s
2013-03-15
Bēgt pašam-ar lielu uzmanību izvairīties no sarežģījumiem palīdzēt kādam bēgt- nepatikšanas, pa kaut kādu vecu un puspamestu rūpnīcas teritoriju, kur ārā tās teritorijā stāvēja sametināti metāla režģi un stikla plāksnes es ar kaut kādu vaļēju vagonu un mārtiņš un ivars un vēl viens, kuru jau tagad līdz vakaram aizmirsu, iebraucam kaut kādā rūpnīcas teritorijā, kas acīmredzami tiek apsargāta, tad mēs bēgam, jo kāds ir mūs pamanījis. Darbība notiek pavasarī, kad vēl tikai vecā nepļautā pērnā zāle (dzeltena). Daudz arī dubļu. Otru , labāko sapņa daļu tā arī līdz vakaram aizmirsu.