Dīķis sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-01-05
Sandis mazurs: gājām trijatā, Uldis sandis ieraudzijadivas odzes, palielas. Uldis ieraudzija kaut k vērtīgu skatīties. Bļāvu ,lai neiet. Uldis neklausīja, kaut kā aižķērās viena ielēca dīķī, otra odze atī pakaļ. Tad pārvērtās par kaut´kādiem zirgiem līdzīgiem subjektiem, un izpeldēja ārā un aizskrēja abas.

u_l_d_i_s
2015-12-29
Kaut kāda sieviete dejoja lielās telpās kādā vetibilā, kur bija uzliktas 3 krāsu flīzes. Telpas bija nodomājusi pārdot. Taču apkārtne nebija remontēta. Tikai tās krāsainās flīzes. otrā sapņa daļā - Gāju lejā savā dačā no pakalna pa ceļu, blakus nozibēja kaķis, redzēju tikai kaķa ādu. pelēka svītraina tā bija. Biju nositis divus kurmjus un ieliktus maisiņā nesu tos aprakt lejā tur pie dīķīša. (pie mazā dīķa, kur nesen iebraukts slieces un nozagta augsnes virskārta). tur bija atsalis un nebija sasalis, pie kaimiņienes žoga stāvēja ūdens. pa vidu starp to un dīķi bija melnzemes uzbērums, kuram man vajadzēja pāriet, taču tas izšķīda, kad tam uzkāpu un pilnībā iekritu ūdenī. Pamodos.

u_l_d_i_s
2015-10-11
Biju nezināmā , ļoti saulainā, sireālā vietā, kur gāju gar aizaugušu upes malu. Varbūt tas bija dīķīs, nezinu. Tur bija laipas, kas redzams, kā bija uzstutētas zem ūdens. Tad gar vienu malu sākās daudzstāvu mājas un tas ūdens pienāca pie mājām tā, ka pilnīgi likās, ka tās mājas pamati izšķīdīs, jo ūdens bija līdz pirmā stāva balkona durvīm (slieksnim), Es iegāju vienā no svešajiem dzīvokļiem, bet ūdens tomēr nekur nesūcās, paverot balkona durvis, kuras bija aizsistas ar finieri, atklājās skaists skats - spoži iekšā sāka spīdēt saules gaisma, kā arī kaut kādas tuklas meitenes bradāja pa seklo aizaugušo dīķi. Svešajā dzīvoklī pamanīju segas audeklu , kur vidū bija izšūts uzraksts Jeugēnija Adamoviča un man likās, ka šim dzīvoklim kaut kāds sakars ar viņu, taču dzīvoklis bija tukšs, tajā bija vērtīgas mantas, tostarp fotoaparāti, ar kuru gribēju nobildēt to segu, taču negribēju atstāt bildi atmiņas kartē, gribēju uzreiz to nosūtīt sev uz epastu, taču tur taču nebija WIFI.

u_l_d_i_s
2014-04-20
Sapnis 19.aprīļa Klusās sestdienas rītā. Vispirms ar otru puisi Ivaru vai Gati, nevaru atcerēties ar kuru, gājām pa mežu. Mežā bija vecākas priedes, norādīju uz vienu no tām, pavisam resnu, kas kā vēlāk atklājās ir tornis(skurstenis no ķieģeļiem priedes koka mizas krāsā) nevis priede. Tornī iekšā bija kaut kas līdzīgs botāniskam dārzam, viss plauka un ziedēja, taču tikai vienā tā daļā. Pārējā daļā bija tumšs slapjš un auksts. Tur tai tornī, stāvēja iekšā vēl viens tāda pats skurstenis kā pats tornis. Tas bija pievienots mazai čuguna krāsniņai. To es kurināju, Pēc laiciņa milzīgais tornis (garais skurstenis) sāka vilkt gaisu tik strauji, ka tā kurējās rūkdama (to dzirdēju) un to nevarēja apklusināt arī ar durtiņu aizvēršanu. Mērcēju savas kājas turpat ūdens peļķē. Auksts ūdens tas nebija, bet slapjš gan... Vēlāk biju uz kādas mājas jumta un redzēju no aukšas Ivaru, taču viņam vispār nebija bikses kājās, No jumtiņa pieķēros kādām virvju šūpolēm un šūpojos stāvus kādus 5 metru aukstumā, līdz nobremzēju zālienā. Atnāca brālēni un arī teica, ka tā grib šūpoties. Tad atrados Dārziņos, Rīgas mazdārziņos. Virs dārziem 15 metru augstumā virs katra no tiem bija sabūvēti jumti no preskartona, no papes vai citiem nevērtīgiem atkritumiem. Tie bija kā griezti, kuri noputējuši ilgu laiku stāvot atmosfēras iedarbībā. Virs dažiem citiem dārziem griestu nebija, bet virs mammas dārza bija šie griesti un siena, kas noputējusi sniedzās līdz tiem. Sausa augsne, kuru mamma visu laiku laistīja, arī kaut kādu egli, kuru centās ieaudzēt tur kopā kādā pudurā kopā ar klājeniskajām tūjām. Sapņa beigās biju kaut kādā mācību telpā, kur vadība man netieši un tākā starpcitu norādīja stāstot mācību plānu izglītojamajiem, ka Biotehnoloģijas pamatus pasniegs kāds Miša” no sociālā dienesta. Studentiem nebija nekādas intereses par Biotehnoloģiju un laminārboksiem, kaut kāda tante bija no ārzemēm atvedusi četras meristēmu augu kultūru burciņas, bet studenti pat neatnāca apskatīties, aizbēga no lekcijām.

u_l_d_i_s
2013-07-02
"loti dīvainas epizodes šonakt sapnī redzēju, aprakstīšu dažas, kuras atceros. Kaut kād ziemā, Ķengaragā es ar māsu dzīvojām nelielā dzīvoklī no kura varēja redzēt upi daugavu, es atceros, ka nebiju īpaši apmierināts, ka māja neatrodas vistuvāk daugavai, kur var redzēt visu panorāmu. Man šķiet, ka ziemas laikā sapnis norisinājās. Tad otra epizode - irms pamošānās - ar klasi kaut kādu devāmies ekskursijā gar kādu lielu dīķi, kas atgādināja upi, tajā bija arī straumes, taču tās gan laikam bija tādas neīstas, kaut kādi veči spēlēja bumbu, un čortojās, ka arkal tā tiek iemesta relatīvi aizaugušajā dīķi. Atceros, ka mums ar klasi vajadzēja nokļūt kaut kur tālāk, redzēju, ka klasesbiedri spiesti gar dīķa lalu kaut kur peld;et - viens pakaļ otram, lai apietu kādu sauszemes šķērsli. Tad gāja pāri iegrimušai laippai pat pāri visam lielajam milzīgajam dīķim. Mēs ar Robertu bijām palikuši pēdēji un viņš vēl piedevām bija jāvelk līdzi . Atceros, ka nobrīnījos, ka dīķī pēkšņi bija pazudis viss ūdens un tur bija bezdibenis, vajadzēja karājoties un, turoties gar krastā augošo lielo atsegto koku pazemes saknēm, tikt līdzi klasei.