Braukt sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-04-13
Sapnī man piederēja smagā automašīna ar kuzovu. Mācījos to vadīt un atceros kā lēnām braucu, izbraucot pagriezienus. Pie kaut kādiem diviem ceļiem Strenču slimnīcas teritorijā bija jāber keramzīta maisi un uz tā virsū asfalts. Bija arī slēdzami vārti un noliktavas ēka, kas slīga tumsā. Kādā ielā bija salikti kaktusi paletē, bet tie bija iebojāti mīksti, kad tos ņēmu. (sapuvuši)

u_l_d_i_s
2017-02-04
ar vairākiem transportiem braucu uz kādu nezināmu ZOOdārzu, kur ieeja bija it kā par velti, bet pēctam, lai apskatītu voljērus un ēkās esošās ekspozīcijas, taqd gan bij jāmaksā. Tas atradās kādā klajā vietā, spoži spīdēja saule un tā bija vasara. DOmāju, kā es vakarā tikšu mājās, ja tik ilgi gulšņāšu te asaru pludmalē. man kājās bija zaļi šorti (dzīvē man tādu nav)un kāpās bija uzstādīts NATO pretuzbrukuma radars, kurš kontrolēja planētas otru pusi. Gribēju, ja uzķertā lidmašīna krīt, bet mani nodomi neīstenojās.

Maija1919
2016-04-10

u_l_d_i_s
2016-01-25
Sapnis spilgts, krāsains, atceros divas galvenās epizodes. Skolotāja Iveta man svešā pilsētā stāstīja, ka tur, tais mājās, kur pat rudenī nav apkopti vecie nokaltušie stādījumi, ka tur dzīvo tādi Padomju cilvēki ar tā laika DIevbijīgu dzīves uztrveri. Izstāstīja, ka, lai neiet pie viņiem, kā arī kādu leģendu par tiem cilvēkiem pie galda. Savācis instrumentus lāpstu, u.c. ar miki miki devos tomēr tur ieviest kārtību. Pa ceļam apstājāmies pie kadas pusizrakstas resnas kok saknes, ko vajadzēja atšķelt, tā izrādī´jās mīksta, un mikis to ar lāpstu pārdalija. Taču viņs´pārdalīga arī savu pēdu. no kājas, kas arī izrādījās mīksta. Savilka ģimi it kā taisītos raudāt , it kā neaptverot, ko izdarījis. es bēgu, jo zināju, ka kāja vairs nav glābjama. Tad ieskrēju tais mājās, kur viss bija tīrs, taču šķiet bija apstājies laiks. Uz galda kā vēstīts leģendā bija vāzes,un tad es uzreiz blakus telpā pamanīju mostamies divus cilvēkus pelēkām sejām, kur patiešām viens kā vēstīja leģenda atnāca un apsēdās pie galda, kad gribēju apsēsties es, tad manu vietu ieņēma tā meitene, - otrā daļā atceros to, ka braucu ar riteni kopā ar Imantu(Tikiju), pa svešu vietu, viņš braucot sarokojās ar Mārīti tiltiņu, un blakus arī bija Lauris Mednis, kuram nepatika, ka es aizbraucu aiz neredzamā līkuma kopā ar Tikiju, rokās sadevušies. Tā mēs braucām kādu laiku pa šo pilsētu, pa tuneli un gar sliedēm kalniņā pie Rīgas stacijas. Visu šo laiku man pakaļ skrēja mans izderesētais Melnais Runcis. Kad nonācām sireālajā Rīgas stacijā, tad uzlīdām uz kada jumta, un es raizējos par savu kaķi, lai tas nenoveļas, jo skārda jumts. Tur uz jumta bija ļoti daudz cilvēku, vietas brīvas bija maz. Spīdēja saule. Manu melnīti paņēma klēpī kaut kāda tukla sieviete, kas kaut kur bija redzēta... tā kā no turienes varēja redzēt gan pašu stacijas ieeju un nogāzi uz Centrāltrigus pusi, tad mani vilināja doma iegādāties tur dzīvokli, un es par to sāku interesēties. Jo teicu, ka man patīk tāds ļaužu pilns skats, ka vie

u_l_d_i_s
2015-12-10
Sandis Mazurs. Ar Uldi braucām pirkt bulli Kaušanai. Braucām kuzavā piekabē. Elles ceļi. Bedraini ceļš, bedre pie bedres. Aizbraucām uz Zvidzienu, es biju šokā. REdzējām, ka stāvēja piesieti nevis viens bullis, bet veseli divi. Lieli skaisti brangi. Uzcelt augšā uz piekabes nebij kur. vajag trapu, šoferi teica, ka tie buļļi neiet pa trapu, trapu noņēmām, bet tad vinš piebrauca tā, kad paliek atstarpe, Lai lauž kāju, ar domkratiem iestumsiet bulli, šoferis saka.

u_l_d_i_s
2015-10-13
Daugavpils, ēdnīca, tajā strādā meitene, kuru redzu jau vairākkārt, Kaut kur man bija jātaisās, jābrauc. Apēdu visus Manas mammas zefīrus, arī to, kurus ne tikai bija devusi, bet arī bija paslēpusi un atstājusi sev - arī tos, kas bija Mellužu dārzā. Zināju, ka vairs nebūs saldumu, nevarēšu aizmigt. Un visu laiku par to braukšanu - ka būs jābrauc kaut kur.

u_l_d_i_s
2015-08-23
Sapnī biju ar kādu kopā, bet neatceros ar ko. Sapnis bija nezināmā vietā un no labās puses kādā krustojumā atbrauca divi cilvēki, kas piestāja. Pirmo es galīgi nepazinu, bet otrs bija Valdis Stepanovs. Atceros tikai to, ka es kautrējos viņu satikt/

u_l_d_i_s
2015-08-03
trolejbuss - tajā būt par pasažieri - daudz problēmu... braucu , bet izkāpu, jo domāju, ka ar kājām var ātrāk tikt līdz vajadzīgajai pieturai, nekā ar troli, jo trolis metīs līkumu tur un tad tur, tāpēc izkāpu, kā arī baidījos, ka mūs ar draugu pieķers kontrole. Draugam tomēr kā izrādījās bija mēneškartiņa.

u_l_d_i_s
2015-07-08

u_l_d_i_s
2015-06-16
22. jūnija rītā - pa tiltu, pa sliežu ceļu braucu mazā autobusā augšup uz staciju, pēc ta citiem pārmetu, ka tas varēja beigties arī slikti, jo varēja taču pretī pa sliedēm nākt elektrovilciens. Tā laikam gan bija Daugava, taču tilta forma ne margas , bija savādāka. Arī pati Daugava - vietām pārejama, jo sekla un gaiša. Bija izveidojušās vairākas salas, kur mēs pirmīt ar Māsu bijām gājuši, bet tagad braucu pāri un īsi pirms stacijas uzbraukšanas krastā bija tas tilta pacēlums (kalns uz augšu). Vēl sapnī bija Lauris, kuram teicu, ka vajadzētu viņam liegt satikties ar Sandi, jo tas viņu nelabvēlīgi ietekmē, viņš bija mierīgs un neko neteica pretī.

u_l_d_i_s
2015-05-03
Sapnis uz 3. maiju. Biju Rīgā, biju iegādājies dārgu dzīvokli vecā mājā, 5. stāvā, ar skatu uz Daugavu, tuvu centram. Tā māja toč bija ļoti veca un grīļojās. īpašnieks, kurš ir daudzdzīvokļu mājās īpašnieks Madonā Brono, sūtīja mūs abus pusaudžus augšā līst pa ārsnienu, bet pa to pusi, lai tā neapgāžas. Dzīvoklī domāju pēc tam izbūvēt jumta stāvu, jo no turienes skats bija labs arī uz pilsētu - vecā mūra ēka bija gana augstāka pār pārējām. Un man paatika sēdēt tur augšā... Satiku arī pēc tam lejā Gati Rengartu , kad viņš gāja garām tur krustojumā un blakus gulēja milzīgas feju krustmātes statujas lauskas, kas bija krītot sašķīdušas uz asfalta. Sapņa pēdējā daļā nevarēj ko atteikt palīdēt vienai un otrai tantei un pēc ta patiesībā to izmantoju par ieganstu lai attaisnotu to, ka nebiju tai dienā ieradies lekcijās. Lai vai kā ar kaut kādu platformu, kurai ritentiņi bija ļoti mazi, bēs ar āsu braucām un vēl dažiem uz Rīgas centru pār Salu tiltam,, taču platformas virsma bija ļoti slidena un nebija kur turēties. Māsu gandrīz nonesa, bet es viņu turēju.

u_l_d_i_s
2015-02-22
braucu ar savu cube velosipēdu gar krasta masīva mājām pa Krasta ielu virzienā uz centru. Mašīnu bija maz, bija skaita pavasara diena. labajā pusē meklēju kādu divstāvīgu māju, kurai blakus var novietot solāros paneļus, jo biju dzirdējis no kāda, ka nākotnē tā varētu būt mana. tad es turpināju braukt pa Krasta ielu, pats brīnijos cik ātri varu pabraukt, pat bez piepūles neminot pedāļus. kad biju nonācis līdz gogoļa ielai vai kaut kas uz to pusi (kur sākās pārvadi) tad pamanīju čaļus ar lāpstām, kuri remontēja vai veidoja dzelteno gāzes cauruļu vadus un bija tur arī tāda kā stāva bedre izrakta, pašā ceļa malā. Apstājos, un nobraucu no ceļa, jo smagā turpināja ceļu pēc manis. Novitoju velosipēdu pie reklāmu caurulēm. skatos iekšā bedrē - mani piesaistīja viens no viņiem, kurš gan maz runāja, taču nebija apdzērušies kā pārējie vecākie strādnieki. Centos viņam pajautāt - ko labu taisāt, kā arī centos iegūt no cigaretes kādu dūmu, kuru viņš jau kādu laiku bija aizpīpējis, tad viņš gāja pačurāt, bet tā arī pazuda. Es tikai atceros, ka viņu meklēju ceļu pārvadu krustcelēs, bet nesameklēju pa tiem zvaigžņu formas pārvadu gājēju tuneļiem.

u_l_d_i_s
2015-01-31
Sapnis 1.februāra rītā. Sapnī gājām pa asfaltētu ceļu un viss bija kā sireālā bildē, kā Peinta attēlā, kur nav zāles stiebru, bet ir nokrāts ar krāsu laukums. Tālumā bija migla, Tā debess puse uz kurieni nesām tos kokus, kurus prasīju lai palīdz man otru galu aiznest - bija miglā tīta, un tas skats apmāram tāds, kā no putnufabrikas, Jaunlazdonā vai vēl nedaudz tālāk. Tad kaut kāda iemesla pēc nedaudz novirzinājies un es etjēdzos mašīnā. Ivara māsa Anita bija apņ ēmusies aizvest uz dārzu Jaunlazdonā polikarbonātu, kas sagriezts pēc izmēra. Lai es jau kaut ko varu darīt, taču viņa jau attālinājās no siarelizstiskās bildes un nogriezās pa pārbrauktuvi pa labi. lai tiktu atpakaļ, viņa vēlreiz nokavēja vienu pagriezienu un tad pavisam nokļuva neceļos" Viņa visu gribēja pamest un negribēja to plāksni aizvest līdz galam šodien, Es savukārt pārmetu, ka tad es nebūtu to pircis atsevisķi un - ja pirktu kopā, tad būtu daudz izdevīgāk. Uzskatīju , ka tā ir tikai atruna, jo nekas taču nekarājās ārā no viņas baltā busiņa aizmugures ar kuru viņa brauca./ TUr, lai nokļūtu atpakaļ dārza pusē, bija jāšķērso dzelzceļš, bet viņai laikam gan dokumenti nebija kārtībā, tāpēc bija šī atruna, Tā bija nākotne un tur bija tāda kā moderna pāreja arī gājējiem. Es izņēmu to m 30 plāksni un gāju ar kājām pāri dzelceļam. Lai ta tikatu pāri, bija jaatver baltas durvis un jānokāpj lejā, kur bija Šengenas zonas pārbaude. Tad otrā galā atkal uzkāptu augšā. un izietu no šī labirinta ārā. Bet es kaut kādā brīdī pamodos, jo nāca vilciens, dzirdēju skaņu, bet pašu vilcienu neredzēju. Pārskrēju ar to plāksni, paguvu.. Vēl iepriekš sapnī biju savā vecajā dzīvoklī Salacas ielā 32-31. Bija atvērto durvju diena, bet tieši mani nelaida iekšā. Uz balkona sēdēja sievite , līdzīga manai mammai, taču tā nebija mana mamma,

u_l_d_i_s
2015-01-20
Sapnis uz 21. janvāri. ļoti komplicēts un neviendabīgs. Biju kādās lielās kopmītnēs, kur atceros, ka gribēju nakšņot kopā ar kādiem citiem nezināmiem cilvēkiem. Istabas bija ļoti lielas, bez man kā nelielas zāles un nelielās gultiņas atradās tālu cita no citas. Virs manas gultas bija kaut kāds gāzes pievads un tur kāda tante ik pēc laika skatījās, lai tur nenodziest kāds no degļiem, kas bija izveidoti, jo gāzes vads bija caurs savienojuma vietā un laida gāzi. Nesadegusi tā būtu mūs noindējusi. Tad centās kāds to vadu salabot, taču viss kļuva vēl trakāk. Baigais spiediens... Sprādziena nebija, taču pilnīgi sapnī sajutu tās specifisko smaku. Pa kopmītnēm gāju ar kādu paresnu dāmu, uz attālākām istabām, kuras arī bija lielas , taču tur bija drusku cauras sienas un tās atradās ēkas galā. Netīrība un nolaistums... neviens tajās negribētu mitināties. tur stāvēja tikai kādas mantas kā noliktavā, laikam kādas drēbes un kastes. Tad viņa skrēja atpakaļ un es viņai pakaļ. Nonācām kādā kolektīvā pirtī, kur uz lāvām citi citiem pretī sēdējām mēs dažādi jaunieši, arī es. Man pat likās, ka viņu kompānijā esmu kādus 5-10 gadus jaunāks. Bijām pliki, bez drēbēm un atceros, ka runāju ar kādu tievu meitieni, kura pēc ārējā izskata bija perfekta ar grimu, ļoti tieva, tumšiem matiem, taču kad atvēra muti, tad sapratu, ka viņa no Latgales, un tā kā viņa atbildēja uz jautājumu visai pastulbi, manas ilūzijas par viņu pagaisa... tā vai citādi, bet turpināju ar viņu draudzēties, zvanīju citiem uzliku skaņu, lai citi pastāsta, ko domā par šo meitieni un viņa klausījās. Neko sliktu jau citi neteica telefona klausulē. Smējāmies, Atceros, ka viņas bija vairākas vismaz divas, un tā otra nebija perfektums, bet kaut kas tai sapnī bija, ko neatceros. Jā, un sapņa beigās kopā ar māsu , mammu un es - iekāpām kādā nelielā pilnā mikroautobusā, kura šoferītim lūdzām aizvest līdz putnufabrikai Jaunlazdonā, es gan teicu, ka var taču izlaist ārā tur pat uz apļa, bet šoferīts bija vēlīgs un teica, ka tad la

u_l_d_i_s
2015-01-08
Sapnis svētdienas vakarā, kad biju aizmidzis 11. janv. Kaut kādām sievietēm kādā medpunktā pārbaudīja, vai tās nav saslimušas ar vēzi, ādas vēzi. Vīriešus nepārbaudīja, sačukstējās, ka nevar to ļaut, jo tas izmaksā pārāk dārgi budžetam. Manai kaimiņienei kāds pazvanīja, un tas bija mans iepriekšējais darba devējs, nevis tas, pie kā strādāju un pasniedzu lekcijas, bet tas, no kua beigās pirku elektroniku. Teica, lai steidzami eju uz karuseļiem , neskatoties ka ārā ziema, jo svēkos tāpat visi gribēs vizināties. Tad arī gājām. Mana mamma ar mani gājām uz turieni. Mamma brauca ar saliekamo velosipēdu un kad bijām no uzkalna nogājuši lejā līdz karuseļu sētai, aiz sētas tie sta´vēja. Gribēju mammu nobildēt, kad tā braukāja ar riteni pa sniegoto ielu pie karuseļu metāla krāsainās sētas, taču nekādīgi nesanāca normāla bilde. Viņa jautāja, pie kura tad es strādāju, es teicu, ka pie ķežu karuseļa, bet protu ieslēgt visus. VIss , ko atceros.

u_l_d_i_s
2014-12-20
Sapnis no 20 uz 21. decembri. 2014. uz grīdas rindā bija saliktas 3 nestuves. tur gulēja ivara mamma, irēna pavidu un Kravalis. Bet viņi nebija miruši, sarunājās filmēšanas pārtraukumā. Atceros, ka beigās Ivara mma izrādījās gluži dzīva un Ivars, kad bija atnāca nevarēja viņu atrast starp mirušajiem. VIņa bija tur starp gaiteņu labirintiem nedaudz tālāk uz kādas gultas. Kopā ar Imantu Kazušu ar riteņiem braukājāmies kādā nezināmā pilsētā, kādiem nezināmiem garāmgājējiem atteicu, ka ritenis pa nakti bija stāvējis tirgus laukumā, nepieslēgts, jo tie bija izrādījuši interesi par manu velosipēdu. Tālāk biju uz perona un gaidīju vilcienu. Kāds pamācīja, ka plastmasas iešļūcamās čības, kuras ir baltas, vajag mazgāt regulāri un tās tik tiešām bija izmazgātas baltas. Biju ar kaut kādu savu adoptēto meitiņu , kura runāja angliski un saprata arī latviski, uz kāda perona, gaidījām vilcienu. Ikāpām tajā. VIņai bija bērnu nevosipēds mazs, man bija arī kādas pakas. VIlcienā konstatējām, ka esam taču aizmirsuši nopirkt biļetes apzināti - vai neapzināti - bet ienāca kontrole vagonā no abiem galiem. Mums trāpījās Ingūna Sudraba. Otru pusi kontrolēja Laimdota Straujuma. Ingūnai Sudrabai teicu, ka mums jāpaspēj vēl izkāpt un meitiņa jau gaidīja mani pie tambura. Parādīju biļeti, bet citu, ka vakar esmu samaksājis par ļoti dārgu braucienu no Jūrmalas. VIņa teica, , ka tāpēc vien sodu nelikšot, jo redz, ka vakar esmu tik dārgu biļeti pircis. Un teicu, ka adoptētai meitiņai biļeti vēl nevajagot. Pārmiju dažus vārdus arī ar Laimdotu Straujumu, viņa mani atceroties. Tad meitiņa kaut kur bija izkāpusi(acīmreot nobijusies no kontrolierēm), bet es braucu tālāk. līdz kurienei tiku nezinu, bet iebraucu kaut kur ziemā. Ziemā devos uz kaut kādu dzīvokli nezināmā vietā, kur iekāpu pa zariem un balkoniem un balkona logu. Atnesu tur 4 vafeļu saldējumus, jo tur bija 4 cilvēki.

u_l_d_i_s
2014-12-19
braucu pilnā tramvajā, taču jutos viens. Kaut kādā veidā sēdēju uz platformas atvērtās malas, garām man ar motociklu vai kādu citu braucamo pabrauca Ivars ar Mārtiņu, brīdī kad tramvajs bija apstājis. Cerēju, ka viņus apsteigšu, bet nekā, jo tramvajs bija lēns un sapnis izbeidzās. Tas bija vasarā, sniea nebija

u_l_d_i_s
2014-11-22
autobuss ar pasažieriem, no kuriem viens priekšā biju es. Tajā bija arī kāds mazs puisītis . Kādā pieturā puisītis viens pats izkāpa ārā, jo gribēja pačurāt, bet šoferis bija nikns. brauca prom, puisītis dīvainā kārtā autiņu panāca un ielēca vēl pa atvērtajām durvīm. Tante teica, ka ja mēs būtu ASV šoferis zaudētu cilvēktiesību tiesā. Atceros, ka braucām uz kaut kādiem Rucavas Kapiem, kas atrodas 16km attālumā no kādas pilsētas. Nezinu vai tāda vieta dabā vispār eksistē. Bija arī vēl kaut kas bet neatceros.

u_l_d_i_s
2014-10-10
Sapnis uz 10.oktobri. Biju citā svešā pilsētā uz kādas nezināmas ielas. Tur bija pārceltas šī brūnā koka māja, kurā dzīvoju. Daļa un mana un daļa no AUstras augšējā loga bija apzīmētas ar grafitti. Tur pat tālāk uz ielas ar Riteņiem braukājāmies. Es un Kārlis un vēl kaut kāda meitene. Kārlis brauca pa ielas otru pusi. Es braucu ar riteni līdz citai jaunākai ēkai, kura atradās turpatnetālu uz tās pašas ielas. Manamritenim nebija stūres, bet es to veiksmīgi novadīju un izbraucu arī starp šaurām vietām starp žogu un koku. Kad tikām līdz tai jaunai ēkai, kurā jāiegriežas bija iekšā, Kārlis nokrita ēkas iekšpusē, un sasitās :(, Atceros, ka vajadzēja viņam palīdzēt.

u_l_d_i_s
2014-09-26
26.septembrī, no rīta, pl. 5-6 - pirmā sapņa daļa bija interesanta biju viens uz kaut kādas šosejas (asfaltēta ceļa), kur gar malu bija metāla stiepļu žogs. Gan iekšpusē bija melna zeme (uzirdināta, izravēta), gan arī ārpusē kādu metru vai divus no tās. Acīmredzot īpašnieks negribēja, lai viņa īpašumā sāk augt nezāles no citurienes , kas nāca iekšā. Turpat uz ceļmalas, bija asfalta trotuārā ar fleksi izzāģēti taisnstūri - tādas 10-25cm bedrītes apmēram 15cm dziļas, kur iekšā atradās vīr. dz.l. Šausmas - nodomāju, kādam to nogriezuši, bet tad pamanīju tikai otru bedrīti, kas atradās 5 m attālumā. tur ar tas pats. Nezinu no kurienes, bet man kļuva skaidrs, ka tas ir viņa drauga bijušā drauga dz.loceklis. tas viss pie tās sētas, kur ravēja nezāles un ievēroja perfektu tīrību, kārtību, nevis mākslas skaistumu. Zālāja tai sētā nebija, bet ja bija tas nebija sētais, bet kaut kāds... Tā vieta, kur atradās bedrītes, tās bija novietotas vietā , apmēram tā - pēc enerģētikas - ļoti sliktā vietā - žoga stūris tieši iepretim... Otrā sapņa daļā biju kādā nezināmā vietā., mana mamma vadīja mašīnu, tas bija ziemā, jo bija sniegs. braucām starp daudzdzīvokļu mājām un ceļi bija slideni, biņa vēl piedevām sajauca pedāļus un gandrīz iebuksēja viena balkona lodžijā, bet par laimi tikai piebrauca tuvu, bet neiebuksēja. Tad piesēdos pie stūres es, bet es nenovaldīju mašīnu, jo vajadzēja izgriezt strauju līkumu un ceļš apledojis,tad aizmuguri man aizvesa caur mājām - pārejas tunelī visu mašīnu atpakaļgaitā noslīdēju no kalna pa iebrauktajām sliecēm asfaltā lejā, līdz beidzot lejā gandrīz ietriecos kādā transformātora ķieģeļu sienā, bet to neatceros, jo pamodos.

u_l_d_i_s
2014-08-27
Sapnis dīvains. Biju kaut kādā kravas mikriņā, kurām bijām sasēdušies kaut kādi nepazīstami cilvēki. Zināju, ka man pēc tam šis mukriņš darba laikā pa dienu būs jāvada. Kaut kāda apstākļa dēļ, mana soma, kurā teici, ka ir 300 eiro ir atstāta uz ceļa un atceros un redzēju, ka tā bŗīža pie stūres esošais šoferis atteicās apstāties, lai to es paņemtu. Viņš teica, ka aizies tai pakaļ ar kājām, kad būsim iegriezušies mājās un mašīna nolikta. Es kļuvu nikns un teicu, ka sūdzēšos par viņa rīcību darba devējam, kas mums kopīgs. Viņš tikai pasmējās par to. Taču tur, kur priekšā bija ķieģeļu siena, straujš pagrieziens pa labi un ceļš veda uz leju, tur viņš ietriecās sienā, jo naicīgi nenobremzēja. Mašīnai nebija daudz kas bojāts, bet tikai kreisais priekšējais lukturis iebuktēts. otrajā sapņa daļā arī redzēju visādus bŗinumus, bija augusta beigas, taču bija uzkritis sniegs kā ziemā. pirmais sniegs. Kāds ar milzīgām kamanām, kur sakrautas visas vasarnīcas iedzīve izvācās no dačām pilsētas virzienā, - savukārt - es - ievācos. Uz ziemu ievācos savā dačā. kā arī atceros, ka kaut kadā vieglā automašīnā braucām no VIdzemes uz Bausku. Beigās mirusī kaimiņiene AIna Butāne nāca uz dārzu ar vārdiem "cik gadus neesmu bijusi"

u_l_d_i_s
2014-08-08
22.aug. rītā Vispirms sapnī biju kādā iestādē , kur mitinājās bērni. Tā bija kāda internātskola vai mūzikas skola, jo bija mūzikas instrumenti, blakus parastam pianīno stāvēja arī tāds mazāks divu oktāvu. Bērni kopā ar resnu audzinātāju, kuru fočeju, svinēja ZSVētkus vai Jauno Gadu. Audzinātāja teica, lai metu prom to savu končiku. Uz galdiem bagātīgi ēdieni un tortes !. Egli arī bildēju, kas bija tik kupla kā pati skolotāja. Taču mani prieki nebija ilgi. Sāku pamanīt visādus matu fēnus , kuri jāpielabo, un citas lietotas elektropreces, it īpaši tādas, kam iekšā motori. Pēkšņi tur uzradās arī mana mamma, kura bija atnesusi manu virtuves kombainu cucina, kuru vēl vedu Ivaram. VIņa atzinās , ka bijusi siltumnīcā un to atradusi zemē. Dusmīgs, es viņai to izrāvu no rokām teikdams, ka tas vēl tikai nedaudz jāpielabo, ka tas strādā., - !!! Jo fēni un citi krāsainā metāla izjaukšanai domāti Krievijai - mūsu agresīvā austrumu kaimiņu dusmu mazināšanai. Tā bija Valsts kampaņa, bija jāvāc krāsainie metāli, lai nomierinātu Krieviju. Teicu, ka tad labāk karš, nevis te atņems manas mantas. Viņu bagātīgais dzīvesveids bija parazītisms uz tās visas kampaņas pamata. Otrajā sapņa daļā biju kaut kur kādā nezināmā vietā zem kāda jumta, kur satiku Kārli Kraukli un Zigurdu G. no skolas laikiem. Pīpējām ar Kārli , tad ar Zigurdu iekāpām tramvajā, man un ūpaši viņam bija liela soma. Izkāpām Krasta Masīvā, pagājām kādu gabaliņu uz priekšu un tad sekoja dīvainākais. Negaidītas jūtu izpausmes no viņa puses :) (sīkāk šeit neaprakstīšu) :D

u_l_d_i_s
2014-07-27
braucu kādā transporta līdzeklī, kurā bija kāda stjuarte vai konduktore. Braucu kopā ar Gati un Lauri. Sapnī sapņoju, ka pamostos tai transporta līdzeklī un redzu, ka kaut kāda stacija ar nezināmas valodas uzrakstiem, neskāpēc man šķita, ka tā ir Igaunija. Man bija jāatvainojas konduktorei, ka mēs visi trīs esam nogulē´juši savu izkāpšanu un aizbraukuši dievs vien zin cik tālu... VIņa nedusmojās un nelika piemaksāt. Man bija nauda, lai tiktu atpakaļ. Vēl arī atceros, ka tā sapnī nebija vasara un atceros tās pelēkās akmeņu lietuviešu projekta saceltās piecstāvenes. Skaitās, ka pirmās mēness dienas sapņi ir pravietiski, taču prasa pareizu izskaidrojumu.

u_l_d_i_s
2014-04-14
Sapnī braucu pa pilsētas ielām un trotuāriem ar velosipēdu, kuram bija piekabe, uz kuras bija novietots laminārs. Izskatījās, nka tā ir Madona, Saules iela tikai nākotnē vai pagātnē, ne tagad. Braucu arī caur šauriem kokiem, dīvaini, bet uz aizmugures novietotais smagais laminārs neatsitās ne pret ko. Arī nejutu tā svaru.Man braucot pa ļaužu pilnu ielu, divas sievietes bāza man kabatā rokas un gribēja izvilkt skaidru naudu. Vai tas viņām izdevās, es nezinu, jo nekad nezinu cik precīzi man naudas ir. Tāpēc vienmēr norēķinos ar karti. Tālāk , ka dbiju ticis aiz RIMI, tad tikai atpazinu ka tā ir Madona, jo Poruka ielas rajons bija pilnībā atšķirīgs no tā , kā ir tagad. Aiz Rimi es netiku pāri sarakātām tranšejām, tur remontēja ielu un trotuārus. Tad vēl atceros, ka mēs katru dienu ar Guntu sēdējām pie tā paša laminārboksa, kuram aceros, kā darbdienās ieslēdzu UV Gaismu(redzēju iekšā to zilo gaismu) un lamināro plūsmu. Palielināju plūsmas jaudu ar autotransformātoru. Tas bija kaut kādā lielā telpā, kurā aiz citiem sadalītiem apgabaliem sēdēja citi studenti. Bet tie nodarbojās ar kaut ko citu. Laminārs bija mans, atceros, ka sajutu palielināto plūsmu. Jā, un piektdienā (nedēlas beigās) pilsēta bija tukša kad biju ticis aiz tā Rimi...

u_l_d_i_s
2014-04-03
5. aprīlī 2014. pirmajā sapņa daļā bija pastrādāts kāds noziegums slepkavība arī dažādu mantu laupīšana, kā iemesls bija dzīvokļu īpašumi. Biju gatavs, ka policija man uzdod jautājumus. Bija daudzdzīvokļu māja kaut kāda neliela, bet tur mitinājās dažādi samērā paveci cilvēki. Atceros, ka bijām grupa, kas tos cilvēkus čakarēja ārā no tiem dzīvokļiem, atceros, ka pie šiem cilvēkiem, kas tur vairs nedzīvoja nāca ciemos citas tantes un prasīja un bija izbrīnītas, ka te vairs tādi nedzīvo. Vēlāk sapnī mums man māsai un mammai bija dīvains šoferītis, kas brauca ar smago mašīnu, kura izmēros gandrīz vārēja izbraukt pa pltajām balkona durvīm. MAŠĪNA bija tāda, ka tā vārēja izlēgt no augstāka stāva nesasitoties un tā arī tas notika vairākkārt. mamma laicīgi gribēja paspēt atvienot kabeli, lai benzīns neuzliesmojot. TOmēr pēdējā lecienā, kad viņš leca ar to no 8.stāva, tad tomēr gan visi vairs negulējām vaļējā kuzovā, bet ātri izlēcām arā. pirms tam centāmies apsegties ar kaut kādām segām, tuvojās līgo vakars. Tad mēs iesēdāmies tai mašīnā, mašīna spēja noturēties uz parastas sētas malas un nobraukt taisni pa to, protams, ka sēta vairāk vai mazāk pēc tā visa bija sabojāta vai saliekta. Sarīkojumā līgo ballē redzēju savu māsu, kura bija atradusi brūtgānu, tādu nevisai atbilstošu savam stāvoklim, manai māsai bija uz sejas neraksturīgi vasaras raibumi. Tad ieraudzīju SEVI no malas. redzēju, ka aizeju dejot tur pat brīvā da´bā kur jau dejoja mana māsa ar to svešinieku. Tas bija dīvaini redzēt sevi no malas, bet manējie zināja, ka es esmu īstais, jo esmu braucis tai trakajā mašīnā jau no paša sākuma un ieradies kopā ar viņiem. Māsai tā arī laikam bija kaut kāda dubultniece no aizspogulijas (spoguļu Valsts) . beigās es ar sevi satikos un solīju to otru nogalināt , ja darīs ko sliktu. SApņa beigās gandrīz sakāvos ar "sevi".

u_l_d_i_s
2014-03-21
šonakt sapnītī bija daudz kas interesants. Pirmā daļa bija saistīta ar kaut kādu agrofirmu un tās vadītāju kura bija miesās līdzīga Uljanai Semjonovai, agrofirma importēja ziedus telpaugus un citas ietas no Holandes. Vadītrāja teica, ka viņa pati jau šis piegādes jeb olas nedējot, bet gan tas esot daudzu citu cilvēku nopelns. Iegāju tualetē, aiz manis uzmanīja, lai izslēdzu gaismu. Tad bvijām kādā klasē, tur prasīja vai esmu pagaišogadu stadījis kartupeļus, teicu ka ne, taču samelojos, kopā ar mammu tos taču iestādīju. REdzēju uz lauka ceļmalā to asnus nākamā brīdī. T"apat arī vienā brīdī braucu trolejbusā kur vienai melnai nelielai kaķenei bija iedzimuši divi mazi kaķēni, viens no tiem ruds. Man bija barība somā un taisījos to barot tur pat trolejbusā. Atgriežoties ie agrofirmas vadītājas - viņa aicināja izmantot kaut kādu aizvēsturisku kinoteātri par EURO 3.25. Kinoteātris tiešām bija ļoti stāvu grīdu, kādas tikai 6 vai 7 rindas, samērā nevarēja saprast vai tā telpa ir maza vai liela... izskatījās, ka remonts nav bijis kopš 20.g.s. 30. gadiem vai pat agrāk. Prieksā kur nolaižams ekrāns, tur stāvēja liela, milzīga metāla mucveidīga krāsns. uz augšā tā bija tievāka. lejā kurtuvē platāka. tā it kā iebūvēta sienā kā daudzviet redzēts, ienas ar zirnekļu tīkliem. saejam visa grupa tur un tur ir dīvaina atrakcija - spēlēsim videospēli - brauksim ar mašīnu pārmaiņus - no stūre katrā ridā to pārmaiņus vadīs kāds no skatītājiem. jā un tur ir tādi galdi kā mācītājam, tacu daudz platāki. pa vidu stūrē, apakšā veci klavieru pedāļi,. kas jāspiež uz gāzi vai bremzi. es biju otrais spēlētājs, kad man bija jāspēlē, sajutu ka stūre tiek nosprieguta. mašīnu uz ekrāna it kā rāda no augšas, ar stūres izvilkumu to skatu uz ekrāna tuvumu un tālumu var regulēt. bet to ļoti grūti novaldīt, es spēcīgi gāzēju. ceļā kaut kādi spaiņi kuros ietriecos. mamma kura sēž tur pat blakus pēdējā rindā, klēpī tur kaut kādu mazu baltu kucīti, kur sāk draudzēties ar kāda vīrieša kaķenīti.

u_l_d_i_s
2013-11-07
braucu mašīnā sākumā pa šoseju, tad iegriezos pa labi pa kādu lauku ceļu, vispirms redzēju baznīcas smaili, tad pabraucu tai garām pa labo pusi un tur ceļa malas labajā pusē kaut kādi man labi zināmi cilvēki bija nopirkuši nelielu zemi un cēla māju. es biju devies uz tuvāko mazpilsētu pēc pārtikas. Automašīnā laikam gan biju pie stūres?!

u_l_d_i_s
2013-09-30
trolejbusaa klusi run´aju ar konduktoru, ka maks´a´su uz rokas 10 sant´imus, bet neourk´su bi´leti par 84 sant´imiem.

u_l_d_i_s
2013-09-06
8.dat. sept. nevis 6.sept. kaut kad biju laikam Rīgas pilsētā. Nebija ne ziema ne vasara, kaut kas pa vidu. Atmiņas par pagājušo laiku - līdzīgi biju braucis no R"igas uz Nadonu un salis vilcienā, jo bija auksti, Kaut kur ap Dārziņu staciju izliecos kārtīgi ārā no vilciena loga. Mugursoma man arī bija tukšā, tas ir tā netipiski, jo kad braucu pie kaut kā konkrēta, tad tā arvien bija bijusi pārpildīta. Taču šoreiz viliena vadītājs paziņoja, ka nākamā stacija nekuriene, un tā tā arī izskatījās. Pāris soliņi un šaurs perons. Nekādas stacijas, nekādu vairāk celiņu, kas vestu tālāk no perona. Tad, kad biju izliecies pa vilciena durvīm, es sajutu vēju, jo vilciens sāka braukt. Sliežu ceļa pagriezienā skatam atklājās kaut kāda mašīna Ņiva, kas bija apstājusies tik tuvu dzelsceļam, ka man vajadzēja ieliekties atpakaļ, jo savādāk es to aizķertu. Nejauši laikam sajaycy durvis un apsēdos pie mašīnista kabīnē. Vēlāk sapnī redzēju, ka mans aklais mincīts ir liels un ir problēmas ar actiņām, tās jau vairākkārt tika operētas. Kaķenīte un aklais runcītis un vēl kaut kāds nepazīstams runcītis glaudās viens gar otru kādā nezināmā vietā, aiz kādas nezināmas mājas palodzes un gribēja tikt iekšā.

u_l_d_i_s
2013-08-04
braucu pilnā tramvajā, kurš bija ļoti moderns tāds balts ar plūdlinijām, logi tam bija samēraa augstu, taču kopumā tas bija tāds mazs vagons. Bija arī pilsētā liels tāds pats modelis. Braukāju bez mērķa turp atpakaļ. Vagons bija bez reklāmām, mazliet izskatījās kā kosmosa kuģis,

u_l_d_i_s
2013-06-10
braucu kaut kādā autobusā vai troley. biļeti nepirku. Konduktore jau nāca uz manu pusi, tēloju, ka esmu iekāpis nepareizā virzienā, tūlīt kāpšu ārā, nākamā pieturā, lai varētu pārsēsties citā transportā, taču teica, ka biļete jau tāpat ir jāpērk. Beigās gan kaut kā lika mani mierā. Tas viss nezināmā vietā , kaut gan varēja būt Rīga, taču tālākā nākotnē.

Iya
2013-02-15

u_l_d_i_s
2013-02-14
Šorīt sapņoju. Braukt- jārīkojas ļoti piesardzīgi... Braucu vilcienā , no Rīgas virziena uz Tiraines virzienu. Kaut kāda Atgāzene vai Tīraines stacija tā varēja būt. Konduktors nonācis līdz manīm beidzot. Es kādā 3. vagonā. Stāvu tamburā. Paldies Dievam konduktore np Aronas pagasta. Biļetes man nav, tieku kaut kā cauri. Vēl kaut ko nedaudz atceros ka kādā modernā stacijā, lielā, kuru neatpazīstu, kur viss ir izremontēts ir divas tualetes. Uz vienām durvīm ir uzzīmēta resna māmiņa ar bērni, kā arī grūtniece, bet uz otrām durvīm - 0.25LVL. kaut kas vēl bija bet pārējo jau ļīdz šīs dienas vakaram aizmirsu, tāpēc laikam gan tā ir, ka momentā sapņus vajag pierakstīt.

u_l_d_i_s
2013-02-06
Trolejbuss pilns cilvēku, tie stāv kājās,.arī es esmu iespiests starp cilvēkiem, man blakus arī divi tievi čaļi, kuri ar savām izstieptajām spalvainajām rokām turējās pie stangas. Laikam visi cilvēki tai trolejbusā kopā ar mani brauca uz darbu, taču sapnī nelikās, ka ir rīts, drīzāk diena. Arī gadalaiks bija nenosakāms. Vienu no jaunajiem čaļiem iespiež durvīs, kurš pa pirmajām durvīm kāpa arā no trolejbusa starp pieturām, kopā ar savu velosipēdu.