Baznīcas zvanus dzirdēt sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2016-01-01
sapnis 11. janvāra rītā. Sapnī biju skolā kādā klasē, kur bija jauni studenti un es, un Z.Vērdiņa no pamatskolas. klasē palika citi jaunie, es izgāju ārā. Tā bija kāda pilsēta, kur devos. Braucu ar vecu tramvaju pa šī pilsētas apbūvētajām ielām, pamanīju vagonā K.Šmauksteli no skolas, kurš likās, ka kāps ārā pa pirmajām durvīm tai pašā pieturā taču nē, viņš bija palicis vagonā. Tramvaja sliedes nogriezās strauji tā kā no Miera ielas no mežparka puses uz Brīvības ielu uz teikas pusi šaurā lenķī. es biju izkāpis. taču tas krustojums nebija tāds. Tajā bija daudz vairāk ielu, kuras sagāja kopā. Luksofori bija, un man vajadzēja tikt uz Brivības ielu, kur nogriezās pirmīt tramvajs. Kaut kādi ielas āksti naglīgi pārdevēji centās pārdot uz ielas saliktas mantas tai vietā, kad pārgāju pirmajai ielai. Man ielas bija jāš´´kērso nevis pārejot vienai bet it kā pa apli. Un tad man bija jāsargā telefons no tiem tirgotājiem. Kad taisījos pāriet otrai ielai, viens no viņiem bija ar kaut kādām riepām izgājis uz brauktuves un viņu notrieca. Cilvēki iebļāvās. Tāpēc gāju pāri un uz Brīvibas ielas bija trepes, kas veda lejup. Tikai tā varēja tikt tālāk. Kad kāpu lejā pa šaurajām trepēm, tad labās pusēs ēkā kāds uz sintezātora (kāda draudzē) spelēja ziemas svētku garīgo dziesmu. visiem labi zināmu, un kad biju nokāpis, tad ieraudzīju, ka trepju lejā strupceļš. tur vairs nebija kur iet. Beznosacījuma mīlestība, zinot, ka par to nekas nebūs, tik un tā - uzticēšanās un piedošana.