Balkons sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-04-24
Meklēju savu telefonu, līdz beidzot to atradu kādā atvilknē starp piezīmjlapiņām. Sandis M. manā vecajā dzīvokļu mājā pie paskastītēm gribēja iziet uz balkona, bet to nedarīja, jo tur bija kamera. Kāds bija manā rūterī ielauzies un nomainijis IP adresi uz 192.168.3.4 un tāpēc man ilgu laiku nestrādāja i-nets.

u_l_d_i_s
2015-04-04
5. apr. rīts Biju uz kādas ielas, kur bija māja, balkoni man piederēja tādi švaki, mazi, bet otrā galā ēkai ļoti gari balkoni. Taču to stāvu un tos pusi gribēja Egita. Bet man nebija žēl... Un viņa man prasīja, cik man vajag naudas, lai es kaut cik iesāktu remontus nepabeigtajā ēkā, tad teicu, kad 25, bet nebūtu par sliktu arī 30 eiro. Viņa man iedeva divus 13patsmit eirobanknotes (dabā tādu nav), un tas kopā ir 26. Bija arī kāds veikaliņš iebūvēts apkaš gaisa tilta tai zemē izgrebts, tas varēja būs kāds ZOO veikals, bet kad iegāju, tad neko vien citu neredzēju, kā tikai spoguli. Taču skaidri zinu, ka arī citi pirms manis tā pati Egita tur bija iegājusi iekšā. Jā un tad vēl pie tās remontējamaās mājas zemē bija sasprastas krāsainas lentītes, kuras sākumā noturēju par krokusiem, taču vēlāk sapratu, ka tie ir atkritumi. Tos redzējām, kad ar Egitu bijām uzkāpuši uz jumta, viņa no turienes sauca kaut kādus bērnus un domāja par nākotni, cik labi te būs dzīvot..

u_l_d_i_s
2015-03-06
Ļoti interesantu sapni redzēju 8.>>>9. martu . Biju Nezināmā vietā it kā Rīgas ielā 27A-50, kur kādreiz dzīvoju ar Ivaru, taču dzīvokļa ieeja nebija kā parasti no kāpņutelpas, tā bija kā paradīzes vārti sireālā vietā, apkārt fona skatu neaizsedza ne lieli koki, ne arī citas mājas. Tālumā varēja redzēt Vidzemes augstienes pauguru virsotnes , kas bija ietītas miglā, taču spīdēja saule. Bija jauks rīts. (tādu jauku rītu, es domāju katrs ir piedzīvojis savā mūžā); Tad es prasīju, vai tagad drīkst dzīvokli apskatīt. Sieviete, kura tagad tur dzīvoja, to darīt atļāva. Mēs iegājām dzīvoklī, taču tas nebija tāds, kā agrāk. Taču sajūtas bija tās pašas. Man acīs sariesās asaras , bet neviens tās neievēroja, jo aizgriezos. Tikai tad, kad jau gatavojos projām, tad sieviete, kura šeit tagad dzīvoja pamanīja manās acīs asaras. Bet Rīgā, tajā dzīvoklī, kurā savukārt dzīvoju kādreiz es, notika kāds remonts (bija noticis, un tur viss bija pārbūvēts. Māsas Anitas istaba bija tagad sķērsām dzīvoklī izvietota un paplašināta par kādu metru vēl uz mazās istabas rēķina. Daļa nesošās sienas starp istabām arī bija nojaukta. Bet Salacas ielas 32-31 dzīvokli man apskatīt neizdevās, taču blakus tur vairs nedzīvoja tiekas agrāk, bet dzīvoklī bija ievākusies Rita Dzene no Ozoliem. TUr pie viņas arī biju ciemos un izstaigāju arī uz balkona. Redzēju sevi it kā no malas.

u_l_d_i_s
2015-02-16
Biju istabā, tad pēkšņi pamanīju svešu kaķi istabā, vēl divi svešinieki bija uz balkona. :( tur tie bija apgāzuši skaistu māla puķupodu, kurš bija saplīsis uz grīdas, podā bija sarkana ziedoša begonija. Biju dusmīgs uz kaķiem, gribēju tos nomest lejā, bet tomēr nedarīju tā. Tie kopā ar kādu kucīti sanāca visi istabā un es domāju, ka jāzvana uz patversmi :(. Biju tuneslī, kur pa vidu gāja cauri sabiedriskais transports, taču malas bija norobežotas. Tur ieraudzīju, ka maza meitene čurāja pie mana kioska sienas. Aizrādīju, ka tā nevar un tad māte viņu aizveda nokārtoties o´trā galā, kur bija iespēja pavērt manas durvis un nokārtoties podā, taču diemžēl meitenīte neprata nolaist ūdeni un bija noskalojusi savu veikumu ar 5 litriem degvielas , no kanniņas, kura atradās turpat blakus. Un atlikušajā daudzumā bija vel sadrupinājusi putuplasta bumbiņas, par ko biju dusmīgs :(. Tur tā meitenītes māte bija atstājusi nelielu portatīvo DVB TV uztvērēju apmēram 7 coolas un tas rādīja tv7. Sapnī tālāk vienās zeķēs un apenēs skrēju kaut kur caur tirgu, pa malām bija izkārtoti pārdevēji ar savām nojumēm, cilvēku bija pamaz, bet es kā lidoju tam cauri. Man neko nevajadzēja no tām drēbēm.

u_l_d_i_s
2015-01-14
Interesantu sapni, šorīt 14. janvāra rītā redzēju. Sapnī bijām ēs trīs - Lauris Mednis , Aija Pauniņa un es. Es atceros, ka Mēs ar Luri pamodāmies kādā rītā kādā mājā, kur pa logu iekšā spīdēja pavasara saules stari. Pārbraucu viņa augumam ar roku. Aija to izlikās neredzam. Pēc tam palūdzu viņam, lai rīta roses vietā pasēž man kukuragā uz muguras, tikai mkaēr pacelšu, tikmēr lai pievelkas , pieturas pie augšējās durvju stenderes. Tā arī viņš izdarīja. Kad palaida vaļā, tad neizrādijās neaz tik smags, Tad bijām kādā daudzstāvenē, izgājām ar viņu uz balkona un lejā, margām pāri raugoties, varēja redzēt, ka pie ēkas pakājes upe guļ. Bija pavasaris un tā bija iznākusi no krastiem mazliet, bet no augšas to tā nevarēja redzēt. Upē bija mazi sīki vilnīši. Tā varēja būt Daugava kaut kur Ķengaragā. Vairāk neko neatceros.