Autobuss sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-04-07
Bijām ar Ivaru nepazīstamā austumvidzemes pilsētā. Tur viņš mainīja kaut kādas spuldzes lielā auditorijā. Un tur bija krāsoti vadi pie slēdža, kas bija ierīkots sen, bet nebija pielikts. Baidījos pie tā ķerties klāt. Ivars mācīja bērniem kaut ko līdzīgu matemātikai. Tad Ivars pārvērtās par manu mammu un skrējām uz autobusu, bet tas aizbrauca aiz kādas plastmasas sienas un mana mamma bija pārgalvīga to gribēdama noķert, un viņa ielēca kaut kādā vietā, kur viņu ļoti savainoja nāvīgi, dzirdēju viņas kliedzienus un pamodos.

u_l_d_i_s
2018-03-20
Izkāpu no transportlīdzekļa pieturā 94.vsk. Ziepniekkalnā un 10 stāvu mājas bija pārbūvētas. vienai pat bija nojaukti augšējie 5 stāvi. Iemītie zemesceliņi un pārējais zālājs noklāts ar auglīgu melnzemi. Arī Ķīnas mūris ZK bija pārveidots. -tas ir - konstrukcijas paneļi bija pakāpienveidā sabīdīti uz vienu pusi katram stāvam ar vien vairāk un tad atpakaļ. Tas izskatījās, kā piltuve. No malas, no sāniem māja izskatījās šādi: < . Nonācu līdz savam dz. un domāju kā iesniegt adekvātas pārbūves kordinātas tehniskajā dokumentācijā lai šīs krievu laikā celtās mājas kaut cik uzlabotu. Apsvēru domu par arhitekta saukšanu pie atbildības, kas šīs mājas tādas projektēja. Kad braucu prom no ZK mikrorajona, man pieturā piesējās kādas sievietes no slimnīcas, kuras vāca pacientu datus un gribēja noskaidrot, vai pacientiem gadījumā nepaliek slikti redzot operāciju vai asinis, kā arī apsprieda iegūt datus par citām saslimšanām, tostarp, vēdera spazmām, caureju, atceros, ka sakāpām autobusā , gribēja atgriezties atpakaļ pēc vēl vienas aizmirstas sievietes, bet to nedarījām, veda mani vienu,

u_l_d_i_s
2018-02-12
Autobusā, dzeltenā ikarusā braucu pāri Slāvu tiltam. Kopā ar mani bija Kristīne R. kurai stāstīju, faktiski meloju, ka man ir otrs dzīvoklis Sergeja Eizenšteina ielā kur esu piedeklarējies. Kaut kāda iemesla dēļ tiku ārā no autobusa un braucu ar riteni pāri tam tiltam. Taču autobuss ar manām mantām un pārējiem klasesbiedriem mani apdzina un es bažījos kā dabūšu , kurš paņems manas mantas no tā.

u_l_d_i_s
2017-09-16
Kādā autobusā, kurš braukāja pa nepazīstamu pilsētu, bij vecais lampu radioaparāts, kuram bija piemontēta saules baterija vienai pakāpēi. Konstatēju, ka radioaparātā ir iebūvēts tādējādi noklausīšanās iekārta, kas darbojas arī pie minimālām strāvām. Radio klusi skanēja arī no šīs saules baterijas. Karti, redzēju LR karti , tikai tā bija citādas formas un Pilsētas arī saucās savādāk, tādu tur realitātē nav. Klasē noteicošā bija Katrīna DUka un viņa gribēja, lai skolnieki darbmācībā no galda virsmām izzāģē sev lietusmēteļus, bet es biju pret un teicu, ka par 50 kapeikām tādus var nopirkt, piedāvāju pat visai klasei nopirkt, mani nosauca par nodevēju, valsts nodevēju tāpēc.

u_l_d_i_s
2017-09-07
Braucu kaut kur uz Balvu pilsētu, bet tā nebija Balvu pilsēta, jo braucu caur Smilteni. Tā bija nepazīstama pilsēta, kurai bija jāiet cauri, lai tiktu līdz mežam, kurā taisījos lasīt sēnes. Ar flomāsteru uz pieturas atzīmēju cik metrus esu pagājis pa kreisi , lai atpakaļceļu atrastu. Jo pilsētā biju pirmo reizi. Mežs bija dīvains. Tas bija kā milzīgs angārs, kurā auga koki, g.k. skujkoki, sēnes bija, bet bija daudz griestu sēņu un daudz sēņotāju. Neskatoties uz to es centos iet pa vietām, kur tie nebija vēl nogājuši un sūnās atradu daudz mazu beku. Bija arī dzeltenie poģi. Vēl tai pilsētā man ar fleksi bija jāsalabo ūdensvads kādā dzīvoklī uz kuru tā arī nepaspēju, jo man bija jātiek 17:00 atpakaļ uz autobusu un uz māju. Nezināmā vietā bija Velta T. kādā piekrautā telpā, un es visu laiku uztraucos par laiku, jo pulksteņi rādīja dažādi un man bija jāpaspēj uz autobusu. 2.daļa. nākotne. kādā nezināmā telpā, kurā kursēja 46 autobuss, gar malu atradās darba galdi pie kuriem bija strādājusi mana mamma un tad sēdēja kāda viņas kolēģe, tālāk telpā bija izvietots veikals, kur tirgoja caurspīdīgus TV, tādu realitātē nav, un es strādāju citā nodaļā tur pat, kas tirgojās ar elektroinstalācijas aprīkojumu un modernajiem skaitītājiem, MVTT vadība man nebija zvanījusi vairākus mēnešus un es bažījos, ka tikai viņiem nav kāds sazvērestības plāns pret mani. 3.daļa.Raivis F.lūdza, lai aizdodu viņam 160eiro, apmaiņā pret ko viņš atļāva sevi nobučot. 4.daļa.Biju kādā datorklasē, kur bija man neparasti maza tastatūra, un uz grīdas kas izliets,pretējā pusē apsēdās S.Zosāre, es žogojos ieraugot viņu un pasniedzēja bija tāpēc dusmīga uz mani.

u_l_d_i_s
2017-04-12
gulēt ar kādu apsedzoties ar kasti. Dirnēt pie kādas mājas, gaidot autobusu, to nesagaidīt, aiziet ar kājām un redzēt, kā autobuss pēc minūtes pabrauc gar ielu garām.

u_l_d_i_s
2016-04-05
atceros tikai sapņa pēdējo daļu. Braucām autobusā uz Ziepniekkalnu. Autobusā bija jābrauc 3 ar pusi stundas. Kad braucām, gribēju ierakstīt un aizgāju pie šofera kabīnes uzzināt par WIFi un mūzikas programmas ieraksta iespējām no LR2, ko pēc tam pirms izkāpšanas ieraksta un izsniedz diskā. Kad gatavojāmies izkāpt 94.vsk., jau bija jau satumsis. No dzeltenā autobusa Ikarus jau bija izkāpuši visi cilvēki, palicis vienīgi kāds skrituļdēlis, ko kāds bija aizmirsis. Tad gāju pie mammas un māsas ciemos . bet tur , kur bija aptieka, tur atkal viss bija nojaukts kā 90. gados un uzbērti joslās krāsaini akmentiņi. Pa vidu bija arī dziļa grava, kur es jau biju ticis pāri, bet mamma un māsa vēl stāvēja autobusa pieturas pusē. Bija arī sniegs, man pie apģērba mirdzēja 1700K led un pa kaut kādu izbūvētu gaismas sliedi kursēja ātrvilciens augstumā 40cm, kurā laikam tikai kaķi varējtu vizināties. Kad tikām ar mammu un māsu līdz Ozolciema 24/1, tad vajadzēja ienest iekšā egli, kuru nesu iekšā ar galotni pa priekšu, kaut gan jau redzēju, ka dzīvoklī iedegtām lampiņām jau viena egle stāvēja.

u_l_d_i_s
2015-10-20
nevarēju izkāpt vienlaicīgi pa 3 durvīm no autobusa vai trolejbusa, jo man pie vienām durvīm bija ritenis, pie otrām bija paneļu žoga sieti, pie trešām vēl kas... visādi gudroju, kā lai vienā pieturā to visu dabū ārā, domāju pa daļām un pēc tam stiept atpakaļ no nākamās pieturas, :(

u_l_d_i_s
2015-08-31
Braucu pilnā autobusā. Braucu pietupies pie aizmugurējām durvīm, konduktore mani nepamanīja, jo autobuss bija ļoti pilns ar cilvēkiem. Brauciens bija pa Rīgu. Otrajā sapņa daļā biju pazīstamā vietā pie Madonas autoostas, Blaumaņa 25. Kad izkāpu no autobusa, tad lepni citiem teicu, ka es taču dodos nevis uz bērnudārzu, bet uz māju. Bija kaut kādas samtenes, kuras kāds izrāva, un es tam atbildēju līdzīgi ar to pašu... pierādīt neko vairs nevarēju, jo tās pats jau biju izmetis kompostā. Pat pārstādītās , tās neatauga, jo bija rudens.

u_l_d_i_s
2015-07-09
sapnis 11. jūlija rītā. Braucu uz Ziepniekkalnu autobusā, biju pašā priekšā netālu no vadītāja kabīnes. Autobuss pilns cilvēkiem. kāds jauns puisis autobusam esot kustībā, izleca pa pirmajām durvīm. Es paskatījos pa tām un redzēju, ka ārā sniegs , redzēju riteni pakaļējo, kas pārvietojās pa iebraukto slieci, bet sniegs slāpēja skaņu. Tad es sapnī biju it kā Rīgas stacijā, taču tuneļi un trepes uz peroniem bija savādākas. Man gribējās doties uz Madonu. Pie sava cilvēka. Taču man vajadzēja viņu sazvanīt, lai zinātu, ka es varu braukt un man būs kur palikt. Taču man Stacijā piesējās kaut kāds jauns jaunietis lielām tumšām acīm, kas izjautāja mani un izvilka beigās apliecību, ka ir policists-izmeklētājs, Viņi ilgu laiku seko man, manai rīcībai un grib noskaidrot iemeslus, kāpēc es rīkojos tā nevis citādi. Devos augšup pa šīm trepēm uz peroniem, taču šīm trepēm bija izlauzti metāla pakāpieni un vajadzēja pārlekt. Pārlekt man traucēja tas, ka raudu un tas, ka bija arī kaut kāda rokas bagāža, taču es spēju tikt pāri. Tas jaunietis gan bija veiklāks un augšā nokļuva pirmais.

u_l_d_i_s
2015-04-26
vadīju autobusu, bet tā dīvaini, tit kā tas būtu iemaukts kaut kādā pajūgā, sajutu tā svaru, kad nācās vilkt kalnā, un sajutu tā inerci, kad nācās braukt lejā .

u_l_d_i_s
2015-01-21
Sapnis uz 21. janvāri. ļoti komplicēts un neviendabīgs. Biju kādās lielās kopmītnēs, kur atceros, ka gribēju nakšņot kopā ar kādiem citiem nezināmiem cilvēkiem. Istabas bija ļoti lielas, bez man kā nelielas zāles un nelielās gultiņas atradās tālu cita no citas. Virs manas gultas bija kaut kāds gāzes pievads un tur kāda tante ik pēc laika skatījās, lai tur nenodziest kāds no degļiem, kas bija izveidoti, jo gāzes vads bija caurs savienojuma vietā un laida gāzi. Nesadegusi tā būtu mūs noindējusi. Tad centās kāds to vadu salabot, taču viss kļuva vēl trakāk. Baigais spiediens... Sprādziena nebija, taču pilnīgi sapnī sajutu tās specifisko smaku. Pa kopmītnēm gāju ar kādu paresnu dāmu, uz attālākām istabām, kuras arī bija lielas , taču tur bija drusku cauras sienas un tās atradās ēkas galā. Netīrība un nolaistums... neviens tajās negribētu mitināties. tur stāvēja tikai kādas mantas kā noliktavā, laikam kādas drēbes un kastes. Tad viņa skrēja atpakaļ un es viņai pakaļ. Nonācām kādā kolektīvā pirtī, kur uz lāvām citi citiem pretī sēdējām mēs dažādi jaunieši, arī es. Man pat likās, ka viņu kompānijā esmu kādus 5-10 gadus jaunāks. Bijām pliki, bez drēbēm un atceros, ka runāju ar kādu tievu meitieni, kura pēc ārējā izskata bija perfekta ar grimu, ļoti tieva, tumšiem matiem, taču kad atvēra muti, tad sapratu, ka viņa no Latgales, un tā kā viņa atbildēja uz jautājumu visai pastulbi, manas ilūzijas par viņu pagaisa... tā vai citādi, bet turpināju ar viņu draudzēties, zvanīju citiem uzliku skaņu, lai citi pastāsta, ko domā par šo meitieni un viņa klausījās. Neko sliktu jau citi neteica telefona klausulē. Smējāmies, Atceros, ka viņas bija vairākas vismaz divas, un tā otra nebija perfektums, bet kaut kas tai sapnī bija, ko neatceros. Jā, un sapņa beigās kopā ar māsu , mammu un es - iekāpām kādā nelielā pilnā mikroautobusā, kura šoferītim lūdzām aizvest līdz putnufabrikai Jaunlazdonā, es gan teicu, ka var taču izlaist ārā tur pat uz apļa, bet šoferīts bija vēlīgs un teica, ka tad la

u_l_d_i_s
2014-11-22
autobuss ar pasažieriem, no kuriem viens priekšā biju es. Tajā bija arī kāds mazs puisītis . Kādā pieturā puisītis viens pats izkāpa ārā, jo gribēja pačurāt, bet šoferis bija nikns. brauca prom, puisītis dīvainā kārtā autiņu panāca un ielēca vēl pa atvērtajām durvīm. Tante teica, ka ja mēs būtu ASV šoferis zaudētu cilvēktiesību tiesā. Atceros, ka braucām uz kaut kādiem Rucavas Kapiem, kas atrodas 16km attālumā no kādas pilsētas. Nezinu vai tāda vieta dabā vispār eksistē. Bija arī vēl kaut kas bet neatceros.

u_l_d_i_s
2014-11-02
autobusa pietura šosejas malā, ceļš uzbērts, nogāze. Dārza Kaimiņiene Anna Gadzāne atnāca un nokrita lejā pa nogāzi, kas bija stāva no ceļa uzbēruma. Man telefona nebija un es arī nesteidzos palīgā. Teicu, lai prasa citiem zvanīt 112. Sapnis bija garāks, taču citas daļas neatceros.

sapnite12
2014-08-12

u_l_d_i_s
2014-08-06
Sapnis dīvains šai 27.augusta rītā. Biju kaut kādā kravas mikriņā, kurām bijām sasēdušies kaut kādi nepazīstami cilvēki. Zināju, ka man pēc tam šis mukriņš darba laikā pa dienu būs jāvada. Kaut kāda apstākļa dēļ, mana soma, kurā teici, ka ir 300 eiro ir atstāta uz ceļa un atceros un redzēju, ka tā bŗīža pie stūres esošais šoferis atteicās apstāties, lai to es paņemtu. Viņš teica, ka aizies tai pakaļ ar kājām, kad būsim iegriezušies mājās un mašīna nolikta. Es kļuvu nikns un teicu, ka sūdzēšos par viņa rīcību darba devējam, kas mums kopīgs. Viņš tikai pasmējās par to. Taču tur, kur priekšā bija ķieģeļu siena, straujš pagrieziens pa labi un ceļš veda uz leju, tur viņš ietriecās sienā, jo naicīgi nenobremzēja. Mašīnai nebija daudz kas bojāts, bet tikai kreisais priekšējais lukturis iebuktēts. otrajā sapņa daļā arī redzēju visādus bŗinumus, bija augusta beigas, taču bija uzkritis sniegs kā ziemā. pirmais sniegs. Kāds ar milzīgām kamanām, kur sakrautas visas vasarnīcas iedzīve izvācās no dačām pilsētas virzienā, - savukārt - es - ievācos. Uz ziemu ievācos savā dačā. kā arī atceros, ka kaut kadā vieglā automašīnā braucām no VIdzemes uz Bausku. Beigās mirusī kaimiņiene AIna Butāne nāca uz dārzu ar vārdiem "cik gadus neesmu bijusi"

u_l_d_i_s
2014-07-18
braucām ar Kārli K. autobusā, viņš stāvēja, es biju apsēdies kreisajā pusē. Priekšā vēl stāvēja kāds gara auguma čalis, brūnām acīm, gaišu ādu, jaunāks par viņu. Man telefonā skanēja Ķeversona banda, lai dzīvo ķeversona banda, tas ir jaunas dienas rīts, lai dzīvo ķeversona banda, tas ir tavas dienas rīts. braucām pa kaut kādiem līkumiem un tad iebraucām kvartālā, kur bija pavecas daudzstāvu mājas ar iekšpagalmiem. Kaut kādā pieturā starp tām mājām Kārli pazaudēju. Vai viņš izkāpa vai nē? Balsi dzirdēju, bet baidījos, ka esmu izkāpis par ātru, jo autobuss bija pilns. Bet tajā pieturā izkāpa gandrīz visi cilvēki. Izmisīgi centos viņu tai man nepazītamajā vietā atrast, bet velti. Iespējams viņš tomēr neizkāpa tur. Tad pamodos.

u_l_d_i_s
2014-05-09
Sapnis 8. maija rītā. Autobuss. Pārpildīts autobuss. Pēc tam tramvajs , tramvaja galapunkts, kad nevarēju paspēt no tramvaja izkraut visas savas vestās lietas. Spiedu STOP pogu bet tas neapstājās, nereaģēja šofere. Strīdējos pēc tam ar to sievieti šoferi, kas vadīja tramvaju, teicu, ka saukšu policiju, viņa bija tik nihilistiska, ka teica, lai saucu. Otrā sapņa daļa bija interesantāka. Es Biju atkal mazs un pakāpies uz kaut kāda paaugstinājuma , lasīju kādu milzīgu grāatu, kura stāvēja stāvus kaut kādā sireālistiskā vietā ziemā, kur bija vairākas nojumes. Sniegs bija, nevarētu teikt, ka tie bija kapi, bet kaut kādas telpas blakām bija. Lasīju grāmatā, kurā bija attēli par radzenes un varavīksnenes izpēti, attēli to papildinaja. Mamma, kura man tobrīd stāvēja blakus brīnijās, ko es tādu sarežģītu tur lasu. Grāmata, kuras lapuses bija kā no plastmasas, mirdzēja (spīdēja). Tur pat netālu redzēju arī citus bērnus savus bijušos studiju biedrus, kuri arī bija mazi. Tad aizgāju pie viņiem, Lai sasildītos vienā no nojumēm, mēs bijām uzgājuši dēļu gŗēdu. Dēļi bija plati un apmēram 1,5m gari. Arī gāzes balons tur bija. Beigās atnāca kāds pieaugušais un nosodīja mūs, ka mēs spēlējamies ar sērkociņiem. Ar tiem dēļiem aizsita ciet caurumu, kas savienoja nojumes (aiznagloja).

u_l_d_i_s
2014-04-17
Sapnis šorīt 17. aprīlī. Ar kaut kādu autobusu, kurā bija jauni puiši, piebraucām pie kādas nezināmas lielas ēkas pilsētā, kur mums notika prakse apkures sistēmu ierīkošanā. Atceros, ka pa autobusa logu centos nobildēt krāsainos pilsētu ielu skatus. Pilsēta – sveša. Kaut kāds jauns izskatīgs darbu vadītājs ar kuru arī tiku nofotogrāfēts kopā pie kaut kādas caurules, arī tur bija ieradies vai tur strādāja. Vienu brīdi ar kādu no puišiem mērijām viņa dārza mājas platumu un garumu, atceros, ka tas bija 4m reiz 2m – tātad atļautais, - Atceros, ka lecām pāri kaut kādām milzīgām eskavātoru izraktām bedrēm, kurās apakšā varēja redzēt smiltīs ieraktas apkures vai kādas citas caurules, kur daļa no tām bija ar izolāciju. Beigās kaut kāds ķīselim līdzīgs sarkans šķidrums tika palaists pa apkures sistēmu visam tam kvartālam, un tas bija jāizlaiž ārā kādā telpā ar kanalizāciju. Atceros, ka es un vēl daži citi puiši laizīja to pārpalikumus, jo laikam tiešām domāja, ka tas ir ķīselis. Taču vēlāk, bija caureja, R. Vecozola tikai vēlāk pateica, ka tas nav bijis ēdams. Telpā, kurā tas bija iztecināts, bija palikušas tā paliekas sažuvušas. Varēja redzēt uz grīdas palikušo līmeni apmēram 5-6 cm. Beigās skolas prakses vadība mūs cienīja vairāk, par to, ka esam apguvusī apkures sistēmas uzbūvi. Taču domās gan es paliku pie sava, jo uzskatu, ka tur daudz kas bija lieks un sarežģīts, līdz ar to ekspluatācijas izdevumi būtu lieli. Autobuss ar kuru atbraucām, stāvēja pie lielās ēkas kaut kur kādā dubļu pančkā, kurā mēģināja izdzīvot daudz zivju. Arī daži akvārija Ancistrus samiņi tur bija. Domāju tos pievākt, taču bijām jau autobusā. Autobuss pārbrauca pāri tai peļķei. Apkures sistēmas darbība varēja uzsākties un mēs visi redzējām kā caur tām slūžām izlaiž testa ūdeni un tas vēlās virsū uz tām zivīm, kras noteikti bija laimīgas. Vilnis bija liels, bet neappludināja visu. Sapņa beigās es biju laukos pie tantes, spogulī ieraudzīju sevi un tos notikumus, kas mani vieno ar manējo, arī šīs grūt

u_l_d_i_s
2013-08-07
Kaut kāds autobuss, varbūt pat vecs ikaruss, iekāpju, stāvu uztrepēm vietas nav, biļetes nav lamājos un strīdos ar kaut kādu pasažieri - sievieti par kaut ko. Sapnī neatceros, kā es no tā autobusa būtu izkāpis. Otra epizode - kaut kāda klase . es sēžu kopā ar bijušajiem skolas biedriem Māri un andreju, - esam visi trīs sasēdušies pirmās rindas vidējā solā. Mācamies krievu valodu un kaut kādus līdzskaņu iedalījumus, kur arī kaut kas jāatzīmē kladēs, taču man klades nav, vēlāk atceros, ka tai pašā klasē palikusi tikai iena metene loga rindā un klase ir krēslaina , jo tai ir ārkārtīgi šaurs logs, pa kuru iespīd gaiša saules gaisma. Jā, un skolotāja dziedāja līdzi krievu dziesmas , kad tā vēl atradās klasē un telpa bi´ja ļoti piekrāmēta ar visādām mantām.

u_l_d_i_s
2013-06-09
braucu autobusā šonakt sapnī, stāvēju kaut kur priekšā , varēja būt pilseta Rīga, bet katrā ziņā izmanīta, nevis kāda tā bija ap 2000. gadu. atceros. ka vēlējos ātrāk izzkāpt un ar mammu stāvējām jau uz priekšējo durvju pakāpiena, vēl vienu epizodi atceros, ka meklēju kaut kādu veikalu, kuru nevarēju atrast, kā arī gāju garām savai vecajai skalai, kurai tagad logi pakešu bija pa visu sienu!

kotusaki_kawasaki
2010-04-05

Jaukais_Taurenitis
2010-03-28