Apavi sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2015-11-20
nespēt uzaut savas botas, savus apavus kājās. Visu laiku tai garenajā istabā ciemos pie IVara , uz grīdas vienmēr traucēja kaut kādas citas čibas. nekādi nevarēju sataisīties prom un ievilkt tās savas. Kad biju aizgājis otrā istabā līdz logam, ivars aizrādīja un teica, ka tur man nav brīvi iet. TUr vēl bija dīvāni uz dīvāna stūrī uz segas kaut kas izlijis, bet tur netīšām gandrīz iebraucu. Atceros, ka gandrīz raudāju par kaut ko.

u_l_d_i_s
2015-02-28
Kopā ar Kārli staigājam kaut kādā nezināmā pilsētā. Es biju ieslēdzis Androīdu uz visu skaļumu un klausījāmies dziesmas. Piegājām pie kāda vaļēja tipa cietuma,(drīzāk to varēja nosaukt par nabagmāju) un paskatījāmies iekšā pa logu(tie bija ar stikliem un bez stikliem). Redzējām iekšā tur daudzus zupas virtuves klientus un tml. kadrus. Viņi varēja brīvi ixkļūt ārā, bet negribēja, kaut arī durvis nebija aizslēgtas. :ar;a jauks laiks, laikam pavasaris, piesaulītē jauki, silti, tad pagriezāmies ar Kārli un sākām dziedāt līdzi vienai dziesmai M.Džeksona dziesmai, kura skanēja man androīdā. Ceļš pa kuru gājām likās jauks un biju pārsteigts cik labi es un viņš dzied līdzi šai dziesmai. Tad sākām iet pa kādu mazāku ceļu, kur bijām sadevušies un tas ieveda kādā bērnudārzā pie kādas nojumes. Laiks apmācās. Zem nojumes bija kaut kādi nezināmi ne visai labvēlīgi cilvēki, viņi pazina Kārli, ne mani un sāka viņam piesieties privjazovatsa(kr.) gan ar uzbraucieniem, gan pat fiziski turēja un negribēja laist tālāk. It kā Kārlis sen atpakaļ skolā iesitis kādai meitenei un viņi prasīja tam paskaidrojumu, beigās iejaucos es un uzdevu jautājumu-vai tad viņa ziņoja par notikušo policijai? viņa Atbilde bija Nē. Tad es teicu, ka nav vajadzības tagad kaut ko vēl pārmest un pārmetu galvenajam liela auguma dīdītājam krustu. Viņš palika bezspēcīgs un pārējie arī nomierinājās,- Vēlāk biju pie MikiMiki mājas uz Raiņa ielas un man kādā citā tel. pazvanīja Kārlis un jautāja kur esi. Teicu, ka netālu no viņa mājas un pienākšu. Bet tad pamanīju, ka eju pie viņa čībās!, un skrēju atpakaļ uz to vietu apģērbt botas. Pa ceļam gandrīz iekāpu vēl citos svešos atstātos apavos. Raiņa iela bija stāvāka un ar pakāpieniem (vietām).

u_l_d_i_s
2014-12-15
Sapnis no 20 uz 21. decembri. 2014. uz grīdas rindā bija saliktas 3 nestuves. tur gulēja ivara mamma, irēna pavidu un Kravalis. Bet viņi nebija miruši, sarunājās filmēšanas pārtraukumā. Atceros, ka beigās Ivara mma izrādījās gluži dzīva un Ivars, kad bija atnāca nevarēja viņu atrast starp mirušajiem. VIņa bija tur starp gaiteņu labirintiem nedaudz tālāk uz kādas gultas. Kopā ar Imantu Kazušu ar riteņiem braukājāmies kādā nezināmā pilsētā, kādiem nezināmiem garāmgājējiem atteicu, ka ritenis pa nakti bija stāvējis tirgus laukumā, nepieslēgts, jo tie bija izrādījuši interesi par manu velosipēdu. Tālāk biju uz perona un gaidīju vilcienu. Kāds pamācīja, ka plastmasas iešļūcamās čības, kuras ir baltas, vajag mazgāt regulāri un tās tik tiešām bija izmazgātas baltas. Biju ar kaut kādu savu adoptēto meitiņu , kura runāja angliski un saprata arī latviski, uz kāda perona, gaidījām vilcienu. Ikāpām tajā. VIņai bija bērnu nevosipēds mazs, man bija arī kādas pakas. VIlcienā konstatējām, ka esam taču aizmirsuši nopirkt biļetes apzināti - vai neapzināti - bet ienāca kontrole vagonā no abiem galiem. Mums trāpījās Ingūna Sudraba. Otru pusi kontrolēja Laimdota Straujuma. Ingūnai Sudrabai teicu, ka mums jāpaspēj vēl izkāpt un meitiņa jau gaidīja mani pie tambura. Parādīju biļeti, bet citu, ka vakar esmu samaksājis par ļoti dārgu braucienu no Jūrmalas. VIņa teica, , ka tāpēc vien sodu nelikšot, jo redz, ka vakar esmu tik dārgu biļeti pircis. Un teicu, ka adoptētai meitiņai biļeti vēl nevajagot. Pārmiju dažus vārdus arī ar Laimdotu Straujumu, viņa mani atceroties. Tad meitiņa kaut kur bija izkāpusi(acīmreot nobijusies no kontrolierēm), bet es braucu tālāk. līdz kurienei tiku nezinu, bet iebraucu kaut kur ziemā. Ziemā devos uz kaut kādu dzīvokli nezināmā vietā, kur iekāpu pa zariem un balkoniem un balkona logu. Atnesu tur 4 vafeļu saldējumus, jo tur bija 4 cilvēki.

u_l_d_i_s
2014-10-30
jaunas kurpes, bet melnas, nebija ar spīdumu , man kājās, kurpes bija kā zābaciņi ar rievotu pazoli. Bijām ārā pie kaut kādiem gariem soliem nezināmā vietā, atceros, ka nevarēja izlekt, lai nesāktu sunīt mani. Atceros, ka tur bijām kādā uzdevumā.

Odrija_1980
2011-04-28