Tavu  sapņu  tulkotājs  
Meklēt

Sapņi A-Z

A B C D E F G H I J K L M N O P R S T U V Z

Upe - sapņa tulkojums

Pastāsti sapni draugiem!

skaidra un tīra- prieks un laime
šalcoša - dzirdēt par sevi tenkas
neskaidra- apdraudējums no priekšniecības puses, kavēkļi un šķēršļi
tajā iekrist un tikt aizrautam vai noslīkt - nelaime vai slimība
tajā iekrist un tikt ārā- izglābties no nelaimes
tajā stāvēt un tikt viļņu apskalotam un netikt ārā- bēdas
strauja un krācoša- zaudējumi pārsteidzīgas rīcības dēļ
pārplūstoša- briesmas
tajā peldēties- iespēja labi pavadīt brīvo laiku
sk. arī Strauts.

<-atpakaļ
Šo sapni redzējuši
u_l_d_i_s
2016-11-10
biju zem kāda tilta pārvada gala (tāds dabā neeksistē) un tā it kā bija pārdaugava, tikai viss bija citādi. tur bija smilšu sanesums zem tā, kuru domāju pāriet, taču negāju, jo baidījos, kā arī krasta nogāzē ,kur bija domāts privatizēt zemesgabalu, domāju tur ierīkot zemeņu lauku, kaut gan tur jau bija saauguši mazi kociņi. vēl atceros, ka zem tā tislta pārvada bija polikarbonāta darbnīca, es biju apakšbiksēs un staigāju pa ūdeni gar krastu. beigās izdomāju to tiltu šķērsot pa augšu. Līdzīgi kā salu tiltam tam bija gājējiem paredzētas ejas, kad uzkāpu augšā un iegriezos tajā dzirdēju skaņu pastiprinošu efektu kā atbalsi.
u_l_d_i_s
2015-12-15
Nakti kā arī ieprieksējās dienas vakarā, kad aizmigu, tad sapņoju ļoti daudz, bet atceros tikai vienu pēdējo sapņa daļu. Bija negaidīti ieradusies mana mamma un es viņu vedu cienos pie Veltas Tomiņas, kura dzīvoja kaut kādā daudzstāvu namā, vienā no augšējiem stāviem. Vinas Jāņis T. izskatījās savādāk. Jāni satikām kāpņu telpā, tad gājām pa trepēm augšā. Biju kaut arī kādā vietā, likās ka tas bija pie Daugavas, jo tālumā bija Rīgas centrs. Atrados modernā ēkā, kur bija mana māsa un mamma. Logi bija tādi - līdz grīdai. Tā ēka bija pie pašas kraujas - pie krasta. Lejā kreisajā pusē bija izteka Daugavā, varēja redzēt mutuļus. Iekšā pārrunājām par to, ka saņemta ziņa un man jāiet dienēt. Taču es izgāju ārā un vēroju krauju. Vēl nofotogrāfēt gribēju, bet to sapnī nedarīju, - apejot to ēku no iztekas puses, modernā māja ar mammu un māasu pazuda un tās vietā slējās vienīgi mana polikarbonāta siltumnīca - tādakāda tā ir manā dārzā , apkārt tai bija jālīdzina smiltis. Tādas kā pludmales smiltis tur bija. Un domāju, ka , ja uznāks vētra, tad būs slikti tai siltumnīcai, jo apkārt gan no iztekas puses gan vispār apkārt liels klajums ! Bija arī sapnī kaut kāds pagrabs.
u_l_d_i_s
2015-06-16
22. jūnija rītā - pa tiltu, pa sliežu ceļu braucu mazā autobusā augšup uz staciju, pēc ta citiem pārmetu, ka tas varēja beigties arī slikti, jo varēja taču pretī pa sliedēm nākt elektrovilciens. Tā laikam gan bija Daugava, taču tilta forma ne margas , bija savādāka. Arī pati Daugava - vietām pārejama, jo sekla un gaiša. Bija izveidojušās vairākas salas, kur mēs pirmīt ar Māsu bijām gājuši, bet tagad braucu pāri un īsi pirms stacijas uzbraukšanas krastā bija tas tilta pacēlums (kalns uz augšu). Vēl sapnī bija Lauris, kuram teicu, ka vajadzētu viņam liegt satikties ar Sandi, jo tas viņu nelabvēlīgi ietekmē, viņš bija mierīgs un neko neteica pretī.
u_l_d_i_s
2015-01-14
Interesantu sapni, šorīt 14. janvāra rītā redzēju. Sapnī bijām ēs trīs - Lauris Mednis , Aija Pauniņa un es. Es atceros, ka Mēs ar Luri pamodāmies kādā rītā kādā mājā, kur pa logu iekšā spīdēja pavasara saules stari. Pārbraucu viņa augumam ar roku. Aija to izlikās neredzam. Pēc tam palūdzu viņam, lai rīta roses vietā pasēž man kukuragā uz muguras, tikai mkaēr pacelšu, tikmēr lai pievelkas , pieturas pie augšējās durvju stenderes. Tā arī viņš izdarīja. Kad palaida vaļā, tad neizrādijās neaz tik smags, Tad bijām kādā daudzstāvenē, izgājām ar viņu uz balkona un lejā, margām pāri raugoties, varēja redzēt, ka pie ēkas pakājes upe guļ. Bija pavasaris un tā bija iznākusi no krastiem mazliet, bet no augšas to tā nevarēja redzēt. Upē bija mazi sīki vilnīši. Tā varēja būt Daugava kaut kur Ķengaragā. Vairāk neko neatceros.
u_l_d_i_s
2014-12-28
Sapnis no sestdienas uz svētdienu - 28. decembri. Atceros tikai pēdējo sapņa daļu. Biju nezināmā vietā pie upes. Tā varēja būt Daugava. Man tur bija iegādāta zeme kādi pārdesmit kvadrātmetri, kura robežojās ar krastu. Tur bija tāda kā nogāze, ne pārāk stāva, bet tomēr. Kādreiz tur eskavātors bija sastūmis arī melnzemi, un pie krasta tur tā arī viss bija atstāts. Kāds cits bija atvedis arī granti, kad biju tur, es redzēju dzīvokļu mājas pārdesmit metru attālumā. Pirmajā stāvā pamanīju logā Roberta mammu, kura uz palodzes ārpusē bija nolikusi tiko iegādātus kaktusus. Bija uzpotēts Gymnocalicium uz potcelma. un bija iegādājusies arī tikai potcelmu, bet augšējās daļas - kaktuss bija nost - par tādu pašu cenu. VIņa teica, ka kāds veikals tos tagad sācis tirgot. VIņa lūdza arī granti man, vai varu atnest, jo arī vina ir manā labā daudz darījusi. Jā, protams, ka piekritu, un abi nogājām uz leju pēc tās. Viņa bija paņēmusi vēl kaut kādu kaktusu uzpotētu, bet tad atnāca ROberts un to kaktusu diemžēl sāka tvarstīt un atdalīja no potcelma, jo sāka lauzt nost tam dažus izstīdzējušākos dzinumus, - Sapņa beigās atceros, ka ieraudzīju ROberta Vecmammu dīvainā kārtā staigājām pa ūdens virmu tā uzmanīgi. Bet zināju, ka tā nav, jo zināju, ka tur 5-10 cm zem ūdens virsmas ir makšķernieku laipiņa, kas sniedzās upē kaut kur 15m tālu. no krasta.
u_l_d_i_s
2014-07-11
13. jūl. rīts, 2014. 1. Man bija jādzied - jāuzstājas ar kādu talantu fabrikas meiteni kopā, jādzied kaut kāda dziesma uz skatuves. Man bija kādi 17-18 gadi. Atceros ka sapnis bija nepazīstamā vietā. Gājām kaut kur pa pilsētu, pucējos pasākumam. 2. Kaut kādā vecā institūta istabā, kur 1. stāva kabinetu logi un durvis atdūrās pret upi, kas pārplūda, atradu kaut kādas vecas (jaunas) elektronulampas(tādas lietoja TV rindu izvēršanas blokā), kas bija kartona kastē, kas jau bija sākusi sadalīties no tās mitruma maiņas. Ūdenszēles tur ar bija tai krastā. Sireālisms kaut kāds :D 3. Vēlziedes sīpoliņā pierādīju Litija klātbūtni ķīmijas stundā. Ar ūdeni un dedzināšanu. Pē tam uz skolotājas galda bija salikti vairāki lieli sīpoliņi, tacu lielos mums bija žēl upurēt.
u_l_d_i_s
2014-05-11
Sapnis šorīt, 13. maija rītā. Biju kādā pilsētā, kurā daudz baznīcu un upe, Ielas noklātas ar bruģi, mājas – veclaicīgas, ielas šauras. Pa šauro ielu no rīta atgāja kāds tukšs trolejbuss, kurā iekāpu tikai es un kāda maza gaišmataina meitene, teicu viņai ka man nav biļetes tām pāris vai vienai pieturai, bet viņa teica, ka tas nekas arī viņa ir tā darījusi, jo pie vadītāja dārgi. Un ja salūst trolejbusam durvis, tad arī kontrolieri esot tās lauzuši vaļā ar steku kamēr atlauž. Tad gar upi gāju atpakaļ uz to vietu, kur no rīta iekāpu troejbusā. Sapnī viss tiešām bija tik precīzi un reāli, visas ēkas un to fasādes no otras puses. Gāju garām kādai ūdenskrātuvei. Satiku to pašu mazo gaišmataino meiteni. Jo cita neviena tolaik pilsētā nebija. Viņa paskaidroja, ka tās ir pārplūstošs dīķis un ka tā notekā kādi izvietojuši elektroturbīnas (Es redzēju krāces un apaļas turbīnas kas griezās no straumes), citas bija pagājušas zem ūdens, citām apaļais vairogs bija nedaudz virs ūdens līmeņa. Tad sākām diskutēt par elektroenerģijas taupību un izlietojumu pasaulē.
u_l_d_i_s
2013-03-29
Rīgā, nenoskaidrotā vietā un laikā, bet varētu būt Daugavmalā , kopā ar māsu peldējos kaut kādā nezināmā Daugavas upes vietā, kur bija iespeja tikt pie ūdens pa tādu ūdenī slīpi ieejošu betona paneli. Ūdens tumšs , samērā neskaidrs, ārā ejot, kaut kas dzīvs , bet nenosakāms aizpeld pa straumi. kad iznākam, skrienam pa jaunu gludu asfaltētu ceļu gar to upi uz Ķengaraga pusi. Māsa sākusi nodarboties ar sportu un pat paņem mani pie rokas un skrien ātrāk par mani!
Pēc reģistrācijas Tu varēsi veidot savu sapņu dienasgrāmatu, noteikt sapņu ticamību un darīt citas aizraujošas lietas!
Vietnes lietošanas noteikumi