Iela sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2018-03-09
Biju nepazīstamā mazpilsētā, kur no pilsētas centra veda liela plata grantēta līdzena iela. uz šīs ielas bija māja, kurā es vecumdienās dzīvoju, strādāju kaut kādā slimnīcā par mazu algu. Nebiju mierā ar to, ka maniem kaktusu sējenīšiem jācieš tas, ka logi dzīvoklim iziet uz nesaules pusi, tāpēc pat domāju kā mājai uzcelt izvirzījumu uz ielas tā, lai logs būtu uz dienvidiem.

u_l_d_i_s
2017-04-12
gulēt ar kādu apsedzoties ar kasti. Dirnēt pie kādas mājas, gaidot autobusu, to nesagaidīt, aiziet ar kājām un redzēt, kā autobuss pēc minūtes pabrauc gar ielu garām.

u_l_d_i_s
2016-04-11
15.apr.Sapnis ļoti dinamisks. ES zināju, ka man ielaida kaut kādu vielu slimnīcā, lai neatgriezeniski iet bojā smadzenes, lai varētu sagatavoties eitanāzijai, atceros, ka citi pamanīja papilinātues dzeltenīgus limfmezglus , bet depresiju nomāca tās zāles, kuras bija pievienotas injekcijai. Kad ierados vēlreiz tai nezināmajā slimnīcā, tad savu svesu velosipēdu piesēju pie kādas priedes un pēcāk to aizmirsu panemt, slimnīcā kādā gultā raudāju par to, ka man tagad būs jāmirst pēc kādām 24-48h, jo atpakaļceļa pēc injekcijas nav, - Vēl sapnī biju kādā ēkā, kur nākotnē kāds ceļš pārtapa par citu zināmu ceļu uz šī szemeslodes jau pazīstamu vietu , iespējams, ka redzēju pagātnes/nākotnes notikumus kaut kādā to sasaistē, pildījām kaut kādu testu, kur vienā no jautājumiem bija pareiz´;as atbildes jāieraksta, kad cilvēkam pasliktinājusies atmiņa - Minhauzena sindroms, vienkārši slikta atmiņa vēl kaut kāda atbilde, un medmāsa mērīja pulsu tiem,tām, kas pildīja testu tai klasē, bet durot pirkstā, kaut kāda tāda metode, uz skalas atzīmēja biezu līniju. Rezultātu Izkliede starp cilvēkiem bija liela..

u_l_d_i_s
2016-02-02
Pilsēta Rīga Doles veikala apkaimē arī Maskavas ielas bija izmainīta, no tās atzarojās ielas, kas tur nekad nav bijušas. Es braucu ar savu velosipēdu, ieslēdzis skaņu uz stūres atskaņotāja. Apmēram tai vietā, kur agrāk pārdeva eglītes, tur sāku braukt pa kādu ielu, kas veda uz leju, tā bija Organiskās Sintēzes iela. Atcerējos, ka pa šo ielu kādreiz kad mācījos LU, biju nācis līdz šim veikalam, taču tas realitātē nenotika. Atceros, ka toreiz biju ļoti laimīgs. Bet tagad iela bija aizaugusi, tumša un pilna ar krūmiem, lai gan sāku pa to doties, ceļu neturpināju, griezos atpakaļ uz Maskavas ielas, kur gar malām bija arī pietiekami daudz šķēršļu, kas traucēja pabraukt. Tad bija kāds kalns, kur iela beidzās un pavērās nogāze, pa kuru es ar riteni nobraucu lejā, ātri, nevarēju nobremzēt un iebraucu kādā iekšpagalmā, kurš realitātē neeksistē, un tur bija sakrautas dēļu grēdas apkārt uz kurām atradās modernās arhitektūras nesen celtas daudzdzīvokļu mājas. es mēģināju pa šīm dēļu grēdām uzrāpties augša, b et man nekas nesanāca, jo dēļu gali lūza nost.

u_l_d_i_s
2015-11-11
Sapnis 11. novembrī, Lācplēša dienā, sapņa pirmajā daļā kāpu kaut kādā skolā augstāk pa trepēm, Jūlija man apmaiņā pret kaut kādu citu labumu bija atdevusi divus garākus metāllūžņu stieņus, no kuriem viens man diemžēl izkrita uz tām trepēm, labi , ka nevienu nenosita, tikai sabiedēja. Sapnī vēl bija kāda stunda, kur minējām multfilmas un tā iela platā, kur spīdēja spoži saule, kur bija ūdensvada sļūtene ar kuru laidu ūdeni uz ielas un uz mums visiem skolotājiem,kuri atradās turpat. Uzsmidzinātais ūdens atvēsināja no siltās saules, bet tualetēs bija jātaisa tas, lai netecētu ūdens bačokos pa tukšo (tas ir cauri ) , jo skolotāji sūdzējās par patēriņu, skola atradās nezināmā vietā, pie tās platās ielas, uz platās ielas nebija cilvēku, visi stāvēja malā un it kā kaut ko gaidīja.

u_l_d_i_s
2015-07-25
ielas bija šauras un ar bruģi klātas. vietas man bija svešas, likās, ka tā ir Maskavas forštate, taču pilnībā atgādināja Vecrīgu. Mammai bija jāstrādā, tāpēc nevarēja mani uzņemt. Tad es klīdu pa šīm ielām. Atkritumu nebija, arī cilvēku nebija, bet viss bija tāds - diezgan sakopts.

u_l_d_i_s
2015-07-04
Sapnis 4. jūlijā, manā Vārda dienā. Sapnī man un manai māsīcai bija nopirktas ebay kaut kādas gaismas lentes - man bija zilām diodēm, bet viņai tādas pašas bet oranžām. Tumsā tās izskatījās ļoti labi. Otrajā sapņa daļā biju Krasta Masīvā, kur ar Lauri Medni bija jāpāriet plata iela, krustojumi. Atceros, ka to laikam izdarīju, taču Lauris bija sadzēries un apstājās.

u_l_d_i_s
2015-04-28
sapnis uz 29.aprīli. visam sapnim cauri vijās sliežu tēma. Tikai precīzi atceros dažas pēdējās epizodes. biju kopā ar kādu cilvēku, kurš nebija personificēts ar kādu konkrēti, bet ar bijušo. Viņa galvu greznoja vainags, kurā karājās 9 čakru lodes, pie tam tās bija greznas, ar visādiem iekšējiem ložu dekorējumiem. "Viņa" māte bija akla, viņa sarunājās, staigāja, bet neredzēja ne mani, ne arī lietas. Tad sapnī biju kādā poligrāfistā, kur viss bija mainījies un biju uz grīdas dažās telpās pamanījis savus kristālus, kuri tur bija atstāti:( laikam gan spektrometriskai analīzei. Es nevienam nesakot, savācu tos. Tālāk sapnī biju kādā fuajē, kur ārā bija ekrāns, kurš izšķūca no zemes starp dzelzceļa vai tramvaja sliedem un pieēkas trotuāru, apm. 3m attālumā no ēkas ārsienas. Rādīju caur zilozobu pieslēgumu no telefona, bet no tām dažām tantēm, kas atrādās man blakus tur neviena neskatījās. Tālāk atnāca kaut kāda čigāniete, citā telpā turpat netālu iesprauda savu flešku Maģī, un atskaņoja mūziku. Viena no tām bija uzkāpusi pat uz rakstāmgalda. Viņa krieviski prasīja man un manai tantei, kura bija kļuvusi par ģimenes ārsti, vai tagad pacienti ir daudz vai maz? es pārjautāju arī krieviski, jo viņa īsti nesadzirdēja. Tante atbildēja, po sereģiņe. - vidēji. Brālēni nesaprata, ko tas sereģiņje īsti nozīmē, kuri tur pat bija ienākuši. Jā un ārā bija sniegs. ar kādām divām tantiņām no tās ēkas pa šauru notīrū taciņu gājām uz nākamām durvīm. ZInāju, ka mums jātiek uz nākamo ielu. Bet tur viss bija aizsniedzis. Un tomēr mēs pagriezāmies atpakaļ uz iepriekšējās ielas pa kuru bijām atnākuši. Jā , un priekšā bija ne tikai vienas sliedes, bet kādas 10 sliežu ceļi, bet pāri otrā pusē perons un atkal kāds ekrāns uz kura laida kaut kādu filmu.

u_l_d_i_s
2015-04-15
Sapnis 16.aprīļa rītā. Biju Indijā, kur gāju pa kādu ielas labirintu un biju spiests pāri pārkāpt dažādām precēm, kastītēm ar s;iknaudu. Daži cilvēki runāja latviski. Tas te bija jau pierasti un vietējie teica, ka šefam tas patīk, ka daži runā un pat iemācījušies arī vietējie runāt dažus vārdus latviski. tā nu es tur turp atpakaļ staigāju, tikai pats nesapratu, uz kurieni gāju... Bet otrajā daļā biju uz Maskavas ielas apmēram tur, kur tramvaju depo un tur bija Gatis, kurš strādāja pagalmos par sētnieku, bet kad piegāju pie viņa ciemos, tad izrādījās, ka viņš nevis strāāja, bet gan apmeklēja kaut kādu jauno talantu konkursu iesācējiem, kurā piedalījās. Tur bija daudz durvju, taču tās bija aizvērtas. Trešajā daļā biju akrieris un filmējos kādā filmā pie gaiša liela plata loga, taču nebija ieradies Gatis. Viens cita bija ieradies un filmējām kaut kādu ainu, vēlāk biju iegājis kinoteātrī, apakšā ieslīpi uz sienas no projektors projecēja filmu, mamma atnāca, taču viņai izkrita un aizripoja kinoteātra zālē bumbiņna uz ko atbildēju - vot tā, tagad tā jāiet Tev meklēt, bet augšā uz ekrāna projecēja to daļu, ko skatījās visi un viens no skatītājiem, kas bija laikam pazīstams arī ar īpašnieku, pie viņa atradās pults , ar kuras palīdzību varēja ieslēgt zālē lielos prožektorus, ko viņš izdarīja vairākas reizes filmas laikā, it kā lai nesāpētu acis tumsā un būtu vieglāk skatīties.

u_l_d_i_s
2015-04-03
es biju istabā. Tā nebija šī maja... aiz dzīvokļa durvīm kāds pieklauvēja. kad pajautāju kas tur ir, īsti nevarēju saprast, bet par cik nobijies nebiju, un balss likās pazīstama - es atvēru durvis. Tad dzīvoklī bez uzaicinājuma ienāca divas mazgadīgas spaisu sapīpējušās man npazīstamas meitenes. Kārpņutelpā redzēju, ka ir vēl tādi jaunieši. Ispējams viņas bija sajaukušas durvis. Kad vēlāk atrados uz ielas kopā ar māsu kādā pagriezienā, tad uz ielas šie paši jaunieši kļuva agresīvi. Es nebiju izbijies un biju par nolēmis pielietot spēku, ja vajadzēs.

u_l_d_i_s
2015-01-10
pie katras no sētām uz kādas ielas , bija piekārti dažādi amatniecības izstrādājumi - katrs garāmgājējiem bija piedāvājis iegādāties kaut ko, ko mājās pats sagatavojis. VID neinteresējās par to. Pagalmi arī bija tīri un kārtīgi, cilvēku nebija. Tas nebija kā tirgus.

u_l_d_i_s
2015-01-01
ļoti interesantu sapni šonakt (uz 1. janvāri) redzēju. Draugs Raivis bija dusmīgs uz mani nezin par ko un ar mani nerunājās, gājā pa kaut kādām ielām. atceros, ka tur bija ielas, gāja trolejbusi, trolejbusu vadi... diezgan zaļš(vasara).. tāds kā uzkalns uz kura atrados, apkārt dažādas 3 un 5 stāvu mājas, mazliet atgādināja Biķernieku/Struktoru ielas rajonu, bet tas nebija tur. TRolejbusa vadi iegāja kaut kādā pārneses labirintā, slēgtā pagriezienā, kur gājējiem nekur pārejas nebija domātas. Bija iespējams izbraukt pāri tikai ar trolejbusu. Par gājējiem aizmiersts... Bet tas skats baiss, tāda ieslīpa uz manu pusi vērsta metāla kniežu siena, apmēram 10m augsta... visur visādas stangas kustas un tie vadi. Atceros, ka tur uzturēties un staigāt bija bīstami. Nevarēju atrast veidu kā pāriet. Tad ieraudzīju, ka cilvēki iet tur tālāk un tad tikai es otrā galā ieraudzīju durvis, kas bija koka nelielas briesmīgajā drūmajā sienā, tās bija atvērtas. Tad Modra meita bija mani pamanījusi un aizināja panēma aizrokas un teica nāc, ejam te. Vairāk neko no sapņa neatceros.

u_l_d_i_s
2014-10-08
Sapnis uz 10.oktobri. Biju citā svešā pilsētā uz kādas nezināmas ielas. Tur bija pārceltas šī brūnā koka māja, kurā dzīvoju. Daļa un mana un daļa no AUstras augšējā loga bija apzīmētas ar grafitti. Tur pat tālāk uz ielas ar Riteņiem braukājāmies. Es un Kārlis un vēl kaut kāda meitene. Kārlis brauca pa ielas otru pusi. Es braucu ar riteni līdz citai jaunākai ēkai, kura atradās turpatnetālu uz tās pašas ielas. Manamritenim nebija stūres, bet es to veiksmīgi novadīju un izbraucu arī starp šaurām vietām starp žogu un koku. Kad tikām līdz tai jaunai ēkai, kurā jāiegriežas bija iekšā, Kārlis nokrita ēkas iekšpusē, un sasitās :(, Atceros, ka vajadzēja viņam palīdzēt.

u_l_d_i_s
2014-07-22
24.jul. ritā mana tēva mamma vecmāmiņa bija veca , teica, ka ilgi nedzīvos, un viņai ēdamistabā palika slikti, viņa sastinga, es atceros, ka es skrēju ārā pazvanīt ātrajiem, ka cilvēks bez samaņas, savukārt vēl divi radi palika viņu glābt iekšā, kratīja, bet nezinu vai elpināja. Ārā dubļi, kaut kādds slapjš laiks, tumšs rudens vai pavasara vakars, debesis tumšas, dega Nātrija spuldzes uz ielas. Ātros es sazvanīju, atceros, kā runāju lau brauc uz Mellužiem starp Asariem,ka cilveks bez samaņas, Bērzu iela 5. Teicu, ka tā ir maza iela.

dzeerveniite25
2011-02-26