Atvadīties sapnī - sapņa tulkojums

u_l_d_i_s
2017-03-10
Raudāju, kad atvadījos no Ivara, biju devis viņam līdzi savu mobīlo ar visu SIM karti, tādļēl atceros, ka man vajadzēja atcerēties savas vecās SIM kartes PIN kodu. Salacas ielā32, kur agrāk dzīvoju, ar Sandi Dedzenu krāmējām liftā visādas mantas, arī traukus, uzradās Smaida Zosāre ar saviem traukiem un abi aizbrauca augšā ar liftu, es skrēju augšā pa trepēm. Visi ceriņi bija izrakti un tur vieta bija atbrīvota skaistiem apstādījumiem. Tad biju pie sava tēva kapa Matīsa kapos. Bija uzstādīts jauns piemineklis ar nāves iemeslu-elektrotrauma(vert.rakst.) piemineklī bija ekrāns kur varēja kaut ko arī noskatīties par te dusošo dzīvi. elektrības vadi gāja pāri mūsu galvām kapos 2-3 m augstumā. Jāmaksā par to bija 3eur.mēnesī. Man rokās bij liels fotoaparāts, pēkšņi ieradās daudz viesi, kuri gribēja ieslēgt filmu, bet mēs ar mammu aizgājām no kapiem, gājām gar CCietumu, kur gāja dīzelis uz augstām konstrukciju stieņu siksnām - virzuļiem, nezin vai tik dīvainas formas vilciens vispār eksistē. tad es jāju uz tāda kā pašlecoša buka, ar dēli rokās tas dēlis bija kādi 10m, un tas ielocījās kādā ēkā, lejā pa trepēm, kur bija direktors. Darbiniece bļāva, ka tas esot noziegums. Es viņai atvainojos, jo tas notika ārpus manas gribas. Vannasistabā no plastmasas bija saliekams paklājs, kurš salocījās tādos kā trīstūros, veidojot raķetes formu, un Kārlis nejauši to salocījā tā, ka nokļuva iekšpusē un nespēja pats vairs no tā izkļūt. Tad biju pie milzīga pils cietokšņa, kurš būvēts no gaiši brūniem ķiegēļiem, too ieskāva ūdens, bija apkārt arī citas salas, un krasts ar nelieliem kokiem, kur es biju piedzīvojis laimīgākos brīžus ar Lauri Medni, es pa padoniem, kuri bija iemērkti ūdeni mēģināju pārskriet uz kādu no salām. ūdens bija dzidrs, un nejauši ar vienu kāju iemērcu diezgan dziļi kādā līkumā. Visbeidzot gāju uz Maximu, bet jādomā bija par kaut kādām govīm, kā lai apvieno visus darbus un laiku, ko tām atvēlēt. Pie Maximas biju saticis kārli, kurš atkal bija iekūlies kādā slazdā.

u_l_d_i_s
2015-03-15
16. marta rītā ļoti interesants sapnis. Biju atkal skolā, kad vajadzeja trešā stāvā iet uz vēstures stundu. pie klasu durvim vajadzeja izgatvot jaunas orgstikla plaksnites aiz kuram sabazt klašu nomurus. Gribēju zināt izmēru un gāju skatīties kā sir citur. Taču citur arī nekā nebija. Nebija parauga. Iekšā klasē iegāju , man telefonā klusi skanēja radio uz klusāko nogriezts. Tad mani cienāja ar konfekti, kura bija cieta kā īriss, bet krāšņā sarkanā raiba papīrā. Ilgi to nevarēju sakost. Priekšā andrejs ar Māri sēdēja viņi kaut ko nopietnu runāja viens par otru un notika kaut kāda atzīšanās. Skolot´ja lika lasīt no grāmatas, bet es teicu ka tieši šodien pirmo dienu esmu atstājis grāmatu majās. Tad mani Andrejs cienāja ar sviestmaizēm sasmērētām, es paņēmu ar gurķi, bet pīrādziņu nedeva. Otrajā sapņa daļā biju nezināmā vietā, sasedzies gultā un no bēdām raudāju. Sandis Dedzens - Tukulis rādīja savu apliecību , ka viņam tagad ir kāds 18 gadīgs un ka viņš tagad ir laimīgs. Taču pārāk savā laimē nedalījās. Apsedza mani, kad biju atvadījies no Ivara, kura bija smaga. Es raudāju gultā, apsedzies , mamma to beidzot pamanīja, māsa arī, taču teica, ka arī turpmāk facebookā likšu visādas bildītes , tad nebūs tik traki, taču traki būs, es to jutu.

u_l_d_i_s
2014-08-27
Sapnis dīvains. Biju kaut kādā kravas mikriņā, kurām bijām sasēdušies kaut kādi nepazīstami cilvēki. Zināju, ka man pēc tam šis mukriņš darba laikā pa dienu būs jāvada. Kaut kāda apstākļa dēļ, mana soma, kurā teici, ka ir 300 eiro ir atstāta uz ceļa un atceros un redzēju, ka tā bŗīža pie stūres esošais šoferis atteicās apstāties, lai to es paņemtu. Viņš teica, ka aizies tai pakaļ ar kājām, kad būsim iegriezušies mājās un mašīna nolikta. Es kļuvu nikns un teicu, ka sūdzēšos par viņa rīcību darba devējam, kas mums kopīgs. Viņš tikai pasmējās par to. Taču tur, kur priekšā bija ķieģeļu siena, straujš pagrieziens pa labi un ceļš veda uz leju, tur viņš ietriecās sienā, jo naicīgi nenobremzēja. Mašīnai nebija daudz kas bojāts, bet tikai kreisais priekšējais lukturis iebuktēts. otrajā sapņa daļā arī redzēju visādus bŗinumus, bija augusta beigas, taču bija uzkritis sniegs kā ziemā. pirmais sniegs. Kāds ar milzīgām kamanām, kur sakrautas visas vasarnīcas iedzīve izvācās no dačām pilsētas virzienā, - savukārt - es - ievācos. Uz ziemu ievācos savā dačā. kā arī atceros, ka kaut kadā vieglā automašīnā braucām no VIdzemes uz Bausku. Beigās mirusī kaimiņiene AIna Butāne nāca uz dārzu ar vārdiem "cik gadus neesmu bijusi"